rulven

Kā uzvarēt nepārliecinātību?

Jūl 12 2015

Pēc tam kad Ādams un Ieva krita grēkā, zaudējot Dieva klātbūtni, pirmais ko viņi pamanīja, – tas ir savu kailumu. Ja mēs atradīsimies Dieva klātbūtnē, tad mēs neieraudzīsim savu kailumu, tāpēc ka Dievs apklās visas mūsu vājības un trūkumus. Palikšana Dieva klātbūtnē dara mūs par drosmīgiem ļaudīm.

  1. Tikai vienu lietu man vajag,- atbildi uz manām lūgšanām (7-12 pants)
Ps. 27:7-12 – Uzklausi, ak, Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs un atbildi man!  Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu. Neapslēp no manis Savu vaigu un neatstum Savu kalpu dusmās – Tu esi mans palīgs! Neatmet mani un neatstāj mani, Tu Dievs, mans pestītājs!
Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad Tas Kungs mani pieņems.
Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku manu ienaidnieku dēļ!
Nenodod mani manu pretinieku un nomācēju niknumam! Jo viltus liecinieki ceļas pret mani un draud ar varas darbiem.

Mēs redzam, ka Dāvids zemojās Dieva priekšā un atklāja Viņam savu sirdi, savas bailes un savu nemieru. Pateicoties tuvām attiecībām ar Dievu un palikšanai Dieva klātbūtnē, Dāvids zināja, ķā tikt galā ar grūtībām un problēmām savā dzīvē – viņš nesa visu Dieva priekšā lūgšanās. Dāvids gribēja tikai vienu lietu, lai Dievs uzklausa viņa lūgšanu un atbild uz to. Dāvida apslēpta sirds vēlēšanās bija mājot Dieva klātbūtnē un atrasties Viņa mierā.

Dievs risina mūsu problēmas, maina apstākļus, un vēl bez tam, Viņš strādā mūsu sirdīs. Kad nākam Dieva priekšā lūgšanās, Viņš piepilda mūs ar mieru, dāvā drošības sajūtu un aizsardzību. Dievs ir vairāk ieinteresēts manī un tajā, par ko es kļūstu savā iekšienē. Tāpēc, Viņam svarīgākas ir manas sirds izmaiņas, mana rakstura izmaiņas, nekā manu apstākļu izmaiņas. Dažreiz, tieši šī iemesla dēļ mūsu dzīvē tiek pieļauti kādi smagi apstākļi, lai palīdzētu mums kļūt par tiem, kādus Dievs mūs vēlās redzēt. Dievs mūs maina dažādos veidos un arī caur apstākļiem. Mācītājs ieteica mums lūgt šādu lūgšanu: «Kungs, lai mani apstākļi nemainās uz labo pusi līdz tam laikam, kamēr es nekļūs par to, kamdēļ tu pieļāvi šos apstākļus manā dzīvē. Palīdzi man caur tiem izmainīties manā iekšienē un kļūt līdzīgam tev». Ir svarīgi saprast, ka ja cilvēks netiks izmainīts savā iekšienē, tad pat labos apstākļos viņš nokļūs vēl lielākās problēmās dēļ sava nepareizā sirds stāvokļa. Risinot jebkuru problēmu Dievs vienmēr sāk ar sakni. Dievs nepieļaus mūsu dzīvē vairāk grūtību, kā mēs esam spējīgi nest. Tāpēc, pat grūtībās mēs varam priecāties. Bet, priekš tā ir jāiepazīst Dievu personīgi. Mums ir jāmeklē Dieva klātbūtne jebkurā situācijā un apstākļos.

Pat ja tev šodien ir nopietnas problēmas, tu vienalga vari paļauties uz Dievu, vari atrasties Viņa klātbūtnē, vari būt pārliecināts un pasargāts Viņā. Miera Dievs satrieks sātanu zem jūsu kājām.

Lūgšana – ir ļoti spēcīgs instruments, kas palīdz mums atbrīvoties no neaizsargātības.

  1. Tikai vienu es darīšu,-gaidīšu uz To Kungu (13-14 pants)
Ps. 27:13-14 – Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē.
Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu!

Dāvids bija gatavs gaidīt (cerēt) tik ilgi, cik vajadzēs, – un ne tikai gaidīt, bet ticēt un gaidīt Tā Kunga laipnību dzīvo zemē. Dāvids bija pārliecināts par atbildi no Tā Kunga, jo bija iepazinis sava Dieva uzticību. Dāvidam bija stipra ticība uz Dievu un Viņa Vārdu, tāpēc ka Viņš pastāvīgi atradās Dieva klātbūtnē. Cerība uz To Kungu – tā ir pārliecinoša gaidīšana, kas balstīta uz personīgu Tā Kunga atziņu. Dāvids cerēja uz To Kungu, tāpēc neskatījās uz īslaicīgām grūtībām. Dāvids ticēja, ka ārējie apstākļi mainīsies tādā mērā, kā viņš turpinās pieaugt Tā Kunga atziņā, turpinās lūgt ticībā un palikt Dieva klātbūtnē.

Dāvida pārliecība nebalstījās uz tukšiem vārdiem, bet uz pazemību Dieva priekšā un personīgu Dieva ceļu iepazīšanu. Dāvids zināja Dievu personīgi, un meklēja Viņa klātbūtni, viņš lūdza un paļāvās uz To Kungu, – un caur to stiprināja savu sirdi cerībā uz To Kungu.

1Samuēla 30:7-8 –  Un Dāvids pavēlēja priesterim Abjatā-ram, Ahimeleha dēlam: “Atnes man šurp efodu!” Un Abjatārs pienesa Dāvidam efodu.
Tad Dāvids vaicāja Tam Kungam, sacīdams: “Vai man būs vajāt šo laupītāju pulku? Un vai es to panākšu?” Un Viņš tam atbildēja: “Jā, vajā viņus! Tu viņus patiešām panāksi un sagūstītos atbrīvosi!”

Jesaja grāmatā ir teikts:

Jesaja 40:31 – bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.

Lai paļautos un cerētu uz To Kungu, mums ir jāpiepildās ar Dieva Vārdu. Paļauties uz To Kungu – tas nozīmē uzticēties tam, ko Viņš ir teicis un apsolījis. Katru reizi, kad mēs slavējam un pateicamies Dievam, kad pasludinām Dieva patiesību, – mēs ar to gaidīšanā stiprinām savu sirdi.

Dāvids gaidīja atbildi uz lūgšanām no Tā Kunga, viņš dzīvoja ticībā uz to, ka redzēs Tā Kunga laipnību dzīvo zemē. Priekš tā viņš arī stiprināja savu sirdi, paļāvās uz To Kungu un ticēja, ka nekad nepaliks kaunā.

Ja mēs staigāsim gaismā, personīgi iepazīsim To Kungu, paliksim Viņa klātbūtnē un lūgšanās, tad mums nebūs iemeslu, lai mēs justos neaizsargāti. Mums ir jādzīvo cerībā uz To Kungu.

Pateicieties Dievam par šo brīnišķīgo privilēģiju – dzīvot Viņā, Viņa mīlestībā un žēlastībā. Lūdziet Dievam, lai Viņš palīdz jums attīstīt tuvas attiecības ar Viņu. Lai Dievs izgaismo mūsu sirds acis un atklājas mums pa jaunam, lai mēs varētu būt Viņa klātbūtnes nesēji sevī katrā vietā. Lūdziet Dievam, lai Viņš dāvā jums slāpes pēc Dieva Vārda, palīdz vienmēr lūgt un nepagurt. Tas viss mums ir vajadzīgs, lai mēs varētu pagodināt mūsu Kungu – visās mūsu dzīves sfērās. Lai nekādas problēmas un nekāda bagātība neaizved mūs no Dieva. Lai mūsu sirds vēlēšanās vienmēr ir vēlme izpatikt Viņam. Un tad mēs noteikti redzēsim Tā Kunga laipnību dzīvo zemē.


ĀTRĀ LŪGŠANU PALĪDZĪBA!