Es novērsos no Tā Kunga, bet Viņš palīdzēja atrast ceļu atpakaļ!
Esmu vienkārša meitene ar maigu sirdi, skaistu dvēseli un patiesiem nodomiem. Esmu tāda kādu Dievs mani radīja, un ļauju, lai Dievs mani maina tādu, kādu Viņš vēlās mani redzēt.
Esmu vienkārša meitene ar maigu sirdi, skaistu dvēseli un patiesiem nodomiem. Esmu tāda kādu Dievs mani radīja, un ļauju, lai Dievs mani maina tādu, kādu Viņš vēlās mani redzēt.
Man vajadzēja nolikt plauktā smagu, biezā stikla limonādes glāzi, plaukts bija tik augsts, ka tik tikko spēju aizsniegt, Dievs izmantojot Svēto garu runāja uz mani, lai es paņemu krēslu, diemžēl ignorēju to un pastūmu krēslu tālāk, tajā brīdī smagā stikla glāze krita man virsū un saplīsa uz vaiga kaula.
Vienmēr, kad lasu tā saucamās „garās’’ liecības, padomāju, ka mana liecība „Kā es nācu pie Jēzus” ir tāda neliela, bet tā tomēr ir liecība, un tas ir Dieva darbs.
Es dzīvoju ļoti pasaulīgu dzīvi ar visām tās piedāvātajām “ekstrām”, kas man tobrīd likās normāli, jo tā dara vairākums manu draugu, bet Dievs pat tad mani sargāja un glāba no nāves. Viņš mani dziedināja no astmas un artrīta, Viņš man deva spēku būt optimistiskai un atrast kaut ko labu bezcerīgās situācijās. Diemžēl tajā laikā es domāju, ka esmu spēcīga, bet īstenībā Tas bija Dievs, kas mani deva šo spēku, jo Viņš mīl katru no mums, lai arī kādi mēs esam.
Manam dēlam vasarā bija vajadzīgs darbs. Pirmā doma bija meklēt palīgstrādnieka darbu celtniecībā, tomēr manā sirdī valdīja nemiers, jo uzskatīju, ka viņš vēl ir bērns (16 gadi) un darbs celtniecībā varētu būt par smagu.
Man iekoda ērce, bet nebija laika, lai pārbaudītu to, pēc kāda laika, pamanīju, ka man ir parādījušies izsitumi, ārsta diagnoze – laima slimība. Tā pieņēmās spēkā un man jau bija grūti paiet, locītas sāpēja.
Man bija seši gadi un es ļoti vēlējos braukt uz kristiešu nometni. Par nometni bija jāmaksā 20 lati, bet mums tādas naudas nebija. Mēs ar mammu sākām lūgt Dievu (pēc rakstu vietām – Mat. Ev.18:19-20; Marka Ev.11:23-24), ticējām, ka Dievs atbildēs uz manu lūgšanu un dos šo naudu, katru dienu apliecinājām, ka naudiņa mums būs.
Lasot citu cilvēku liecības par tūlītējām atbrīvošanām no atkarībām, pilnībā mainītu dzīvesveidu un tamlīdzīgi, man šad tad ienāk prātā doma, ka mana liecība nebūtu tik iespaidīga, jo es vienmēr pēc uzvedības esmu sev likusies prātīgs un apdomīgs cilvēks. Bet pavisam reāli ir tas, ka, lai kāda būtu cilvēka būtība vai raksturs, mūsu ienaidnieks Sātans atradīs piemērotu variantu ikvienam, kā pārliecināt par dzīves bezjēdzīgumu, iegrūst sevis vainošanas un nepieņemšanas purvā, lai beigu beigās izdarītu savu netīro darbu – iznīcināt cilvēku. Tagad atskatoties atpakaļ, es esmu tik ļoti pateicīga Dievam, jo redzu, kā Viņš ir mani apžēlojis un sargājis.