Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.
Mācītājs Rufus turpināja runāt par tēmu „Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai”. Dievs ir ieinteresēts, lai caur Viņa bērniem uz šīs zemes tiktu paplašināta Dieva Valstība. Bet Dievs nekad neuzdod mums kaut ko darīt, pirms Viņš nav iemācījis un apbruņojis mūs ar visu nepieciešamo.
Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus runāja par to, ka Dievs vēlas, lai mēs nopietni attiektos pret Viņa patiesību un dzīvotu saskaņā ar šo patiesību. Vienīgi dzīvojot Dieva patiesībā, mums būs iespējama sadraudzība ar Dievu un vienam ar otru.
Ar kādu mēru mēs mērīsim dzirdēto Vārdu no Dieva, tādā mērā tiks mērīts mums un vēl taps pielikts klāt. Cilvēks var kaut ko klausīties, bet nepievērst tam uzmanību. Ja mēs neņemsim vērā to, ko dzirdam, mēs nevarēsim virzīties uz priekšu.
Caharija bija viens no Dieva praviešiem, kurš dzīvoja laikā, kad Israēla tauta atbrīvojās no verdzības. Tas bija laiks, kad Dievs atjaunoja Savu tautu un Templi. Tas bija laiks, kad Dieva tautai vajadzēja daudz un smagi strādāt. Tas bija arī nopietnas opozīcijas vai pretestības laiks.
