„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).
Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.
Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
Dievs veic šo darbu ar Savu Garu. Un mēs šajā procesā varam sadarboties ar Dievu caur paklausību Viņam itin visā.
Dievs vēlas jūs mainīt! Ja šodien jūs esat nedrošs cilvēks, tad Dievs vēlas redzēt jūs drosmīgu. Ja šobrīd esat bailīgs, – Dievs vēlas redzēt jūs piepildītus ar ticību. Ja šodien esat kautrīgs cilvēks un attaisnojaties ar to, ka jūsu māte, vecāmāte un visi jūsu tuvinieki ir bijuši tādi, – gribu jums teikt, ka Dievs grib to visu mainīt jūsos. Un Dievs to paveiks, ja vien jūs ļausiet Viņam to izdarīt.
Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.
Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.
Kristīgā dzīve no paša sākuma līdz pat beigām – tas ir aicinājums uz to, lai mēs mainītu savu dzīves veidu.
Līdzko jūs atnācāt pie Jēzus, jūs kļuvāt par jaunu cilvēku(radījumu), un tālab, jūs nevarat turpināt dzīvot kā agrāk. Jūsos jau ir sākušās pārmaiņas! Caur jūsu grēku nožēlu tika likti pamati pārmaiņām jūsu dzīvē un tāpēc, jums jāseko šim kursam līdz pat savas dzīves beigām.
Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.
Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).
„Es vēlos būt tāds kā Jēzus!
Es vēlos būt kā Viņš savā uzvedībā un vārdos!
Es vēlos būt tāds kā Jēzus savā attieksmē pret cilvēkiem!
Nekad un neviens nav dzirdējis no Viņa mutes ļaunus vārdus!
Es vēlos būt tāds kā Jēzus it visā!”
Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
