Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.
„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).
Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.
Lai dzīvotu pareizi un pieņemtu pareizus lēmumus, mums vajag iegūt zināšanas un sapratni. Kad cilvēka dzīve piepildās ar zināšanām, tas līdzinās saules gaismai, kura atspīd tumsas laikā.
Nezināšana rada miesas kārību, bet miesas kārībai seko ciešanas.
„Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.„ (Psalms 19: 9).
Vēl bez zināšanām par Dieva nodrošinājumu Kristū, katram cilvēkam ir nepieciešamas zināšanas par sātana stratēģiju un nodomiem. Ja mēs nepārvaldīsim šīs zināšanas, tad sātanam izdosies mums nodarīt zaudējumus.
„Jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2 Korintiešiem 2 : 11).
Pat tautā mēdz teikt, ka likuma nezināšana neatbrīvo cilvēku no atbildības, tāpēc, Dieva likumu nezināšana vai cilvēku morālais aklums palielina, pastiprina cilvēku ciešanas uz zemes. Katram cilvēkam ir jāiegūst zināšanas un sapratni, atziņu par Dieva nodrošinājumu, tātad zināšanas par to, ko Dievs ir izdarījis Kristū priekš mums, lai atrisinātu cilvēcisko ciešanu problēmas.
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8).
„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību.
„Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).
Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.
„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
Mūsu ģimenes dzīvē Dievs darīja brīnumu, ar kuru mēs vēlamies padalīties.
Bija pagājuši trīs gadi, kopš bijām precējušies. Pirmo mūsu laulības gadu mēs veltījām viens otram, kopā iekārtojām mūsu ģimenes ligzdiņu.
„Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).
Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
„Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).
Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
