Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj.
Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).

Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”

Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.

Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.

“Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).

Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

„Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).

Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.

Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.

Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

„Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36).
Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem.
Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.

Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

„Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

Kas ir labvēlība? II

Kas ir labvēlība? II

Cik labi, ka Dievs mums ir devis tik brīnišķīgus norādījumus pilnvērtīgai dzīvei. Bībele ir pilna ar principiem un instrukcijām laimīgai dzīvei virs zemes, un, galvenais, mūžīgās dzīvības garantijai. Gudri cilvēki ne tikai lasa Bībeli, bet pielieto Bībeliskos principus savā dzīvē.

Kas ir labvēlība?

Kas ir labvēlība?

Labvēlība -tā ir citas personas slepena vēlme ņemt dalību tavā dzīvē un palīdzēt tev realizēties, īstenoties.
Labvēlība – tā ir citu žēlastība un augstsirdība attiecībā pret tevi.
Labvēlība – tas ir labsirdības un žēlastības akts, kuru citi izrāda attiecībā pret tevi.
Bez tam labvēlība nozīmē īpašu privilēģiju vai palīdzības, atbalsta sniegšanu.

Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.