Jaunumi

Mēs nedrīkstam pierast pie Dieva Vārda, nedrīkstam izturēties pret Vārdu kā pret kaut ko ierastu. Daudzu ticīgo problēma ir tā, ka, tā kā savas dzīves laikā tie ir dzirdējuši tik daudz svētrunu, tad nekas no dzirdētā vairs neatstāj uz viņiem nekādu iespaidu, jo tiem šķiet, ka viņi jau visu zina. Tas ir ļoti bīstami – daudzo zināšanu dēļ nievājoši izturēties pret Dieva Vārdu. Dievs, sūtot Savu Vārdu, nerunā uz mūsu prātu, bet runā uz mūsu sirdi, jo..

Katrs no mums ir piedzimis un nācis uz šo zemi ar noteiktu Dieva misiju. Katram no mums ir aicinājums no Dieva, kurš jāpiepilda, kamēr mēs dzīvojam virs zemes. Man ir Dieva dots liktenis, mērķis, uz kuru man jātiecas.

Svētdien mācītājs Rufus sludināja par tēmu: „Milži tavā zemē”. Jau vairākus mēnešus pēc kārtas Dievs runā uz mums par to, lai iekarojam zemi priekš Viņa. Dievam zeme ir ļoti svarīga. Viņš seko tam, kas notiek uz zemes. Bībelē ir teikts:

Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.

Dievs radīja zemi, lai uz tās dzīvotu Viņa bērni, dzīvotu lēnprātīgi cilvēki. Bībelē teikts, ka lēnprātīgie iemantos zemi (Ps.37:11). Lēnprātīgie – tie ir cilvēki, kuri dzīvo harmonijā ar

Šo svētdien sludināja Jesaja (Isaiah Baiyekusi).

Jesaja visiem atgādināja, ka no šā gada sākuma Dievs pastāvīgi runā par to, ka mums jāiekaro zeme, kuru

Viņš priekš mums ir sagatavojis. Un Dievs māca mums, kā mēs to varēsim izdarīt. No mācītāja Rufusa

un pravieša Dāvida svētrunām mēs dzirdējām, ka, visupirms mums vajag uzcelt savu priesterību Dieva

priekšā, – jo tas ir pamats mūsu ikdienas kalpošanai Dievam. Mums jāsaprot arī tas, ka esam ne tikai

priesteri, bet arī ķēniņi, kuriem jāprezentē Dieva Valstība šai pasaulei.

Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir sagatavot savu sirdi pirms nākšanas uz Dieva Namu. Ir svarīgi noskaņot sevi vairāk uz klausīšanos Dievā, nekā uz ziedošanos. Par to ir teikts grāmatā Salamans mācītāja:
„Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salam. mācītājs 4:17).

Šajā svētdienā draudzē sludināja pravietis Dāvids Klemetsons. Viņš uzsvēra to, cik svarīgi ir Dieva bērniem pazīt Dieva sirdi un zināt to, ko Dievs šajā laikā vēlas darīt, kas Viņam ir svarīgi. Bībelē ir teikts:

«Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: “Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis. Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību ” (Ps. 2:7-8).

Šajā svētdienā draudzē kalpoja evaņģēlists no Amerikas — Ēriks Kasto. Viņš kalpo daudzās pilsētās un valstīs, sludinot vēsti par pestīšanu caur ticību Jēzum Kristum. Mācītājs Ēriks uzmundrināja draudzi ar Dieva Vārdu, aicinādams nepagurt sekošanā Dievam un turpināt kalpot Viņam. Dievs vēlās vest mūs no spēka spēkā, no slavas slavā, no ticības ticībā. Par to daudzkārt ir teikts Bībelē.

Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi.