Мир Башему дому! 2012

Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).

Библия чётко говорит о том, что наша жизнь на земле имеет цель и значение. Много мест Писания утверждают это, но меня сильно затронуло то, что Павел написал к Ефесянам 2:10 «Ибо мы Его творение-созданы во Христе Иисусе на добрые дела, которые Бог предназначил нам исполнять». Какая глубокая истина сокрыта в этом небольшом отрывке Библии. Анализируя его значение, мы можем сделать некоторые выводы:

Почему я здесь? Какой смысл жизни на земле? Как мне преодолевать постоянное чувство одиночества? Почему у меня такая тяжелая жизнь? Как найти этого единственного и особенного для взаимоотношений?

Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.

Mērķis ir katram cilvēkam – vai cilvēks runā par to skaļi vai nē. Cilvēku kaut kas virza, lai viņš kaut ko darītu. Bet ja runājam par mēķi, tad ir CIENĪGI un NECIENĪGI mērķi.