Церковь Иисуса Христа – это место подотчетности друг перед другом!
Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums!
Mēs turpinām runāt par kristīgās sadraudzības un atskaitīšanās svarīgumu. Mēs runājām par to, ka atskaitīšanās sistēma ļauj mums iegremdēties Kristū un būt par vienotu veselumu ar citiem Kristus Miesas locekļiem. Jēzus Kristus Draudze – tā ir vieta, kurā atskaitāmies viens otra priekšā, un nevis vieta, kurā katrs dara to, kas ienāk prātā. Mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet nesam atbildību arī cits cita priekšā. Kad mēs labprātīgi darām visu to, uz ko mūs aicina Bībele, – tas ļauj mums mainīties un garīgi pieaugt. Un mēs runājām par to, ka parasti, lai izrādītu efektīvāku atbalstu cits citam, draudze ir sadalīta nelielās grupās vai mājas grupās.
Lai saņemtu to, kas nepieciešams veselīgai garīgajai dzīvei, ļoti svarīgi ir būt par atvērtu grāmatu. Citi cilvēki var vērot tevi un izzināt tevi. Bet, ja tu esi aizvērts attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību caur satikšanos šajās nelielajās grupās.
„Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, ….. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību,……” (Jāņa 10:26-27).
Mājas grupa – tā ir vieta, kurā mēs varam atklāties viens otra priekšā. Kāpēc? Ar nolūku, lai mēs būtu spējīgi palīdzēt cits citam. Bet ja tu dzīvo saskaņā ar principu: „Es pats visu spēju!”, tad man ir ļoti žēl, jo tavi sagaida daudz problēmu.
Dievs nav radījis sabiedrību, kurā ikviens dzīvo katrs par sevi. Draudze – tā ir Miesa, kuras locekļi ir aicināti palīdzēt cits citam un atskaitīties vienam otra priekšā. Tieši mājas grupa ir vieta kur atskaitīties vienam otra priekšā. Kad mēs esam pakļauti šai atskaitīšanās sistēmai, – mēs varam palīdzēt cits citam mainīties. Tomēr, ja mēs esam aizvērti citu cilvēku priekšā un nevienu neielaižam savā dzīvē, tad mums vienkārši nav iespējams palīdzēt.
Daudzi cilvēki, kuriem ir kādi apslēpti grēki viņu dzīvē, vai arī kuri cīnās kādā no savas dzīves sfērām, – tie bieži vien nevienam neatklāj to visu, un tāpēc neviens arī nevar viņiem palīdzēt. Bet ar to, ka grēki ir apslēpti citu cilvēku acīm, problēma pati par sevi neatrisinās, tieši otrādi – tā vēl vairāk pastiprinās. Savukārt Bībele mūs aicina uz to, lai atzīstamies savos grēkos un problēmās kāda cilvēka vai nelielas cilvēku grupas priekšā, kuriem mēs uzticamies.
Tikai tā tu spēsi saņemt dziedināšanu un brīvību. Un tad sātans vairs nevarēs tevi terorizēt vai iebiedēt.
„Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” (Jēkaba 5:6).
Ilustrācijai gribu jums dot vienu piemēru no dzīves. Kāds mācītāja palīgs saņēma atbrīvošanu tikai pēc tam, kad atzinās savā atkarībā no pornogrāfijas. Šis cilvēks bija viens no kalpotājiem spēcīgā un ātri augošā draudzē, bet viņam bija problēmas ar pornogrāfiju. Taču par šo problēmu neviens un neko nezināja, – ne sieva, ne mācītājs, ne viņa komandas locekļi. Šis cilvēks zināja, ka viss tas, ko viņš dara, tas ir kas briesmīgs. Viņš mēģināja atbrīvoties no šī grēka saviem spēkiem. Viņš lūdzās un nožēloja šo grēku ikreiz, kad krita kārdināšanā, jo Svētais Gars atmaskoja viņu. Paldies Dievam par to, ka Svētais Gars neļaus mums ērti dzīvot grēkā, bet vienmēr atmaskos mūs un atgādinās ikreiz, kad mēs dzīvojam nepareizi.
Un tātad, šis kalpotājs no visa sava spēka cīnījās ar šo apslēpto grēku un vēlējās brīvību, bet nekas nemainījās. Viņam neveicās tālab, ka tā vietā, lai grieztos pēc palīdzības, kas tam bija pieejama Kristus miesā caur draudzi, – viņš nolēma gūt uzvaru pār grēku saviem spēkiem. Kā rezultāts tam visam bija tas, ka viņš noslēdzās sevī un vēl vairāk iegrima pornogrāfijā. Tagad, viņš sāka arvien vairāk laika pavadīt internetā, apmeklējot pornogrāfiskas un citas piedauzīgas mājas lapas. Tai pat laikā, viņš arvien centās cīnīties ar šo problēmu saviem spēkiem. Viņš lūdzās, nožēloja grēkus un daudzkārt Dievam apsolīja, ka viņš ar to vairs nenodarbosies. Bet par nožēlu, viņš atkal un atkal atgriezās pie šīm lietām. Ar viņa piepūli nepietika. Viņam vajadzēja caur šo atskaitīšanās sistēmu vērsties pēc palīdzības pie citiem ticīgajiem.
Kurš no jums kaut reiz ir apsolījis Dievam, ka viņš vairs neatgriezīsies pie kādiem grēcīgiem ieradumiem, par kuriem Svētais Gars jūs ir atmaskojis, bet tik un tā, pēc kāda laika, atgriezies pie tā paša grēka? Es domāja, ka mums visiem ir pazīstama šī kalpotāja cīņa.
Pēc tam, kad cilvēks pārkāpj solījumu, kas dots Dievam, viņa dzīvē ienāk nosodījums, pašpaļāvības trūkums un dvēseles mokas.
Kalpotājs, par kuru mēs runājam, saņēma brīvību no šī grēka tikai pēc tam, kad viņš atklāja to savai komandai un saņēma palīdzību caur šo atskaitīšanās sistēmu.
Lūk, kāpēc katram no mums ir tik svarīgi atrasties kādā grupā, kur tiek praktizēta atskaitīšanās citam cita priekšā.
Ticīgā svētošana – tas ir kolektīvs darbs. Dievs nav paredzējis, ka mūsu svētošana tiktu sasniegta izolācijā no citiem vietējās draudzes ticīgajiem. Katram patiesam kristietim ir jābūt vēlmei pieaugt dievbijībā. Taču mēs vienkārši nevarēsim progresēt tajā vienatnē, jo tas ir iespējams tikai caur sadarbību un ciešām savstarpējām saitēm ar citiem ticīgajiem.
Turpināsim rīt!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
