Kādēļ vispār pastāv dzīve?

Šis jautājums ir tas pats, kas jautāt: „Kādēļ mēs esam šeit?” Šis ir jautājums, kas nomocījis un izaicinājis cilvēci jau paaudzēm. Vai vispār eksistē tāda pareizā un galīgā atbilde uz šo jautājumu, vai tomēr katram pašam priekš sevis vajadzētu atbildēt uz šo jautājumu, kādēļ dzīve vispār pastāv?

Ja mēs esam gatavi pieņemt Bībeli kā patiesību, tad mēs zinām atbildi uz „no kurienes dzīve cēlusies? Saskaņā ar rakstiem, mēs esam Dieva radīti. Tā kā radītājs ir Viņš, tad skaidrs, ka tikai Dievs var adekvāti atbildēt uz šo jautājumu, kādēļ vispār pastāv dzīve.

Mēs esam pārliecināti, ka viss ko Viņš radīja, tostarp pirmo cilvēku, bija paredzēts konkrētam nolūkam (Salamana pamācības 16:4) Tātad nākamais jautājums ir… Kapēc? Galu galā Viņš ir Dievs, un kā tādam, mēs viņam ne priekš kā neesam nepieciešami – tad kādēļ Viņš mūs radīja?

Sākotnējais mērķis pirmā cilvēka radīšanai bija skaidri redzams jau no paša Bībeles iesākuma – mēs eksistējam, lai iepazītu Dievu, darītu Viņa gribu, lai slavētu Viņu un baudītu Viņu mūžīgi.

Balstoties uz šo Bībeles rindkopu Dievs mūs radīja savam priekam:

„Tu, Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (Jāņa atklāsmes grāmata 4:11)

„Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu” (Pāvila vēstule Kolosiešiem 1:16)

Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un tajā Ādams un Ieva bija unikāli starp visām Dieva radībām (1 Mozus 1:27; Psalmi 8:5-8) Viņš mūs radīja, lai mēs būtu sadraudzībā ar Viņu pašu, baudītu Viņu un Viņa mīlestību mūžīgi (1.Mozus 3:9-10, Amosa 4:13) Bija paredzēts, ka mums augstāko apmierinājumu vajadzētu atrast Dievā kā mūsu draugā (Psalmi 27:1-4)

Mēs bijām radīti, lai dzīvotu velltītā paļāvībā uz Dievu un harmonijā ar Viņa likumiem pār Viņa roku darbiem. (Mateja 4:4; Lūkas 10:27; 1. Mozus 1:26-28)

Sākotnējais mērķis pirmā cilvēka radīšanai netika piepildīts, kad cilvēks sacēlās pret Dievu. Tas ir iemesls, kādēļ cilvēki arī šodien cīnās ar dzīves jēgas meklējumiem. Kamēr vien mēs nepieņemsim, ka patiesais dzīves mērķis ir iepazīt Dievu, mīlēt Dievu, baudīt Viņu un dzīvot harmonijā ar Viņa mērķiem un nodomiem, un ka jebkura cita atbilde ir neloģiska un bezcerīga, mēs nekad neatradīsim patiesu gandarījumu un patiesu laimi nekur citur.

Tātad, paliec patiesībā, ka tu šeit neesi bez iemesla un nejauši. Tu biji plānots un Debesu Tēva gribēts jau pirms laiku sākuma. (Psalms 139)