Что такое сострадание?

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība pār mums atjaunojas ik rītu. Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir, lai mūsu sirdis būtu piepildītas ar mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Jēzum piemita līdzcietība, Viņš vēlējās palīdzēt cilvēkiem, bet Viņš bija viens un Viņam bija tikai 12 mācekļi.    

„Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: “Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.”(Mateja 10: 5-6).

  Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

Kas ir līdzcietība?

Būt līdzcietīgam – tas nozīmē iedziļināties cita cilvēka sāpēs un ciešanās. Līdz brīdim, kamēr tu neiedziļināsies cita cilvēka ciešanās, tu nespēsi sajust to, ko viņš jūt. Ja nav līdzcietības sirdī, – zināšanas nepalīdz. Tālab, ikreiz, kad Jēzus iežēlojās par cilvēkiem, Viņš noteikti tiem palīdzēja. Tur, kur ir līdzcietība, tur vienmēr seko konkrēta rīcība. Ja tu savā miesā jūti sāpes, vai tu dari kaut ko, lai atvieglotu šīs sāpes? Domāju, ka noteikti. Tālab tad, kad tev ir līdzcietība, un tu iedziļinies problēmā vai cita cilvēka sāpēs, – tu nevis vienkārši juti līdzi vārdos, bet rīkojies, lai palīdzētu šim cilvēkam. Ja tev nav iespējas palīdzēt, tu tik un tā rīkosies, – tu meklēsi tos, kuri šai situācijā var kaut ko izdarīt. Cilvēki draudzē varēs mierīgi sēdēt bezdarbībā tikai ar vienu noteikumu, – ja viņu sirdis, attiecībā pret cilvēkiem, nav piepildītas ar mīlestību un līdzcietību. Tie cilvēki, kuru sirdis ir līdzcietības pilnas, – tie vienmēr ir darbīgi un auglīgi. Viņiem ir rezultāts, un tie vienmēr gūst sekmes Tā Kunga darbā.

Kur mums rast šo līdzcietību?

Šis jautājums ir ļoti nopietns, un mēs īsumā mēģināsim uz to atbildēt. Dievs ir līdzcietības pilns Dievs, un tikai no Viņa pa īstam var iemācīties mīlēt. Tātad, kur mums rast līdzcietību? Pie Debesu Tēva! Viņš ir līdzcietīgs! Jo vairāk mēs komunicēsim ar Dievu, jo vairāk Viņš runās uz mums, un mēs jo vairāk rīkosimies. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, lai Viņš to piepilda ne ar cilvēcisku, bet ar Dievišķu līdzcietību. Cilvēciskā līdzcietība vai līdzjūtība – tā ir dvēseliska. Tālab, Bībelē ir rakstīts, ka Dievs sūta Savu Vārdu, lai atdalītu garu no dvēseles, jo dvēseliskais traucē Dievam darboties. Bet savukārt, Dievišķā līdzcietība, kuru Dievs vēlas mums dāvāt, – tā palīdzēs mums pārvarēt jebkurus šķēršļus. Tieši tas cilvēks, kurš piepildīts ar Dievišķo līdzcietību, iet un glābj cilvēkus tam Kungam. Ja tavā sirdī ir Dievišķā līdzcietība pret bojā ejošo pasauli, ja tu caur ticību Jēzum Kristum ved cilvēkus uz glābšanu, – tu vari kļūt par varenu Dievišķas ietekmes cilvēku. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije