Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

God reveals His plan gradually

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju! Vakar mēs sākām runāt par to, cik svarīgi ir iepazīt Dieva gribu savai dzīvei. Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski. Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē. Patiesā garīguma pakāpe sastāv no cilvēka vēlēšanās iepazīt Dieva gribu savai dzīvei un dzīvošanas saskaņā ar šo gribu, kas atklājusies cilvēkam caur Svētajiem Rakstiem. Mūsu atbildība ir tajā, lai mēs pakļautos Dieva gribai, kas mums atklājusies, un nevis iedziļinātos tā atšifrēšanā, kādi tad ir Viņa slēptie plāni attiecībā uz mūsu dzīvi. Jā, Dievs aicina mūs it visā meklēt Svētā Gara vadību, taču mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka Dievs aicina mūs dzīvot:  

 „….no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4b).

  Par mūsu dzīves galveno mērķi vai virzošo spēku ir jākļūst tādam dzīvesveidam, kas atbilst tai Dieva gribai, kas mums atklājusies. Ir jāsaprot tas, ka paklausība Dieva gribai priekš mums ir svarīgāka, nekā visa Dieva plāna noteikšana! Runājot par dažām reliģisko aktīvistu grupām, Jēzus reiz sacīja:  

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:21-23).

  Tie ir ļoti nopietni vārdi, kuri ir jūsu uzmanības vērti! Mēs varēsim iemantot Debesu Valstību tikai tad, kad piepildīsim Dieva gribu, un ne tad, kad nodarbosimies ar reliģiozām aktivitātēm vai darbību. Cilvēki, par kuriem Jēzus runā augšminētajā Rakstu vietā, darīja daudz labu darbu Tā Kunga Vārdā, bet viņu motīvs atšķīrās no Jēzus motīva. Šie cilvēki netiecās iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Viņiem nebija laika tam, lai komunicētu ar To Kungu, un viņiem nebija laika iedziļināties Viņa Vārdā, tālab Jēzus sacīja:  

„Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:23).

  Citiem vārdiem sakot, šie cilvēki Jēzum bija sveši un tie nekad nemeklēja Viņa gribu, bet vadījās pēc sava labuma. Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ar Viņu ir tuvas attiecības, tiem, kuri meklē Viņa gribu, tiem, kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Ievērojiet to, ka nepietiek tikai zināt Dieva gribu, – vajag to arī piepildīt. Dievs mūs tiesās balstoties uz to, ko Viņš mums ir atklājis, un ko mēs izdarījām ar šo atklāsmi. Tieši tālab, Jēzus sacīja:  

„Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.” (Jāņa 12:48).

  Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Support us so we can do more

We’ll get right to the point: we’re asking you to help us support our Church online minisry. We’re a nonprofit that relies on support from people like you. If everyone reading this gives €12 monthly, Spirit and Truth city Church can continue to thrive for years.

Similar Posts

  • Purpose for living IV

    Peace and grace from the Lord may be multiplied in your life this day! We are still talking about the search for the meaning of life and happiness under heaven. Solomon showed us what path we should not take when we talk about the search of the meaning of life, happiness and satisfaction. When we take this wrong path, we will be disappointed and frustrated and it will lead us to total failure.
  • The forms of accountability in the life of a Christian

    (1) Teacher – apprentice.We see examples of this type of relationship in Moses and Joshua, Elijah and Elisha, Paul and Timothy. This form of accountability implies having a disciple or apprentice that you invest yourself into helping him to grow in God. This type of relationship means that a teacher is responsible for his disciple and the disciple submits to his teacher. It helps both teachers and disciples to grow in Jesus Christ and walk in submission to the Lord.
  • Your surrounding has an impact on you, it determines whether you enter the destiny God has prepared for you or you don´t II

    Jesus as our Model made friends based on his or her willingness to do God´s will. His never chose friends just because a certain person was a relative or a stranger, poor or rich, a law teacher or a sinner. Those who desired to do God´s will were “a brother, a sister and a mother” to Him. In opposite case Jesus only tried to help such person to understand the purpose of his life and unite him or her with the Creator while those who wanted to do God´s will in their life became His best friends.
  • Why do people choose to be irresponsible? II

    Being responsible is connected to the condition of person’s heart. If the heart is wicked and the mind is not renewed, then it would be futile to expect responsible behaviour. The servant who buried his talent did not think highly of his lord. He considered his lord to be a cruel man who reaps where he has not sown and gathers where he has not scattered seed. Because of these ponderings in his heart he did not have the motivation to do his best
  • Worthy Goal for Life

    Every person has a goal, whether he talks about it or not. He is driven to do something. But if we talk about goals, it is important to determinewhether it is WORTHY or UNWORTHY. Paul had a worthy goal and talked about it all the time:«…according to my earnest expectation and hope that in nothing I shall be ashamed, but with all boldness, as always, so now also Christ will be magnified in my body, whether by life or by death. For to me, to live is Christ, and to die is gain. But if I live on in the flesh, this will mean fruit from my labor; yet what I shall choose I cannot tell. For I am hard-pressed between the two, having a desire to depart and be with Christ, which is far better. Nevertheless to remain in the flesh is more needful for you.