Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju! Vakar mēs sākām runāt par to, cik svarīgi ir iepazīt Dieva gribu savai dzīvei. Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski. Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē. Patiesā garīguma pakāpe sastāv no cilvēka vēlēšanās iepazīt Dieva gribu savai dzīvei un dzīvošanas saskaņā ar šo gribu, kas atklājusies cilvēkam caur Svētajiem Rakstiem. Mūsu atbildība ir tajā, lai mēs pakļautos Dieva gribai, kas mums atklājusies, un nevis iedziļinātos tā atšifrēšanā, kādi tad ir Viņa slēptie plāni attiecībā uz mūsu dzīvi. Jā, Dievs aicina mūs it visā meklēt Svētā Gara vadību, taču mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka Dievs aicina mūs dzīvot:  

 „….no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”(Mateja 4:4b).

  Par mūsu dzīves galveno mērķi vai virzošo spēku ir jākļūst tādam dzīvesveidam, kas atbilst tai Dieva gribai, kas mums atklājusies. Ir jāsaprot tas, ka paklausība Dieva gribai priekš mums ir svarīgāka, nekā visa Dieva plāna noteikšana! Runājot par dažām reliģisko aktīvistu grupām, Jēzus reiz sacīja:  

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:21-23).

  Tie ir ļoti nopietni vārdi, kuri ir jūsu uzmanības vērti! Mēs varēsim iemantot Debesu Valstību tikai tad, kad piepildīsim Dieva gribu, un ne tad, kad nodarbosimies ar reliģiozām aktivitātēm vai darbību. Cilvēki, par kuriem Jēzus runā augšminētajā Rakstu vietā, darīja daudz labu darbu Tā Kunga Vārdā, bet viņu motīvs atšķīrās no Jēzus motīva. Šie cilvēki netiecās iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Viņiem nebija laika tam, lai komunicētu ar To Kungu, un viņiem nebija laika iedziļināties Viņa Vārdā, tālab Jēzus sacīja:  

„Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.”(Mateja 7:23).

  Citiem vārdiem sakot, šie cilvēki Jēzum bija sveši un tie nekad nemeklēja Viņa gribu, bet vadījās pēc sava labuma. Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ar Viņu ir tuvas attiecības, tiem, kuri meklē Viņa gribu, tiem, kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Ievērojiet to, ka nepietiek tikai zināt Dieva gribu, – vajag to arī piepildīt. Dievs mūs tiesās balstoties uz to, ko Viņš mums ir atklājis, un ko mēs izdarījām ar šo atklāsmi. Tieši tālab, Jēzus sacīja:  

„Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.” (Jāņa 12:48).

  Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

    „…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.
  • Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.