The generosity and hospitality that opens doors for God’s intervention

Sveicināti, dārgie draugi!

Es ar prieku sveicinu jūs rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.
Šodien es gribētu parunāt ar jums par viesmīlības un dāsnuma svarīgumu. Princips, ar kuru es šodien gribu dalīties ar jums, skanēs šādi:dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai. Paskatīsimies, kā šis princips darbojās Ābrahāma dzīvē.

„Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.”
Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.”
Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

Kā mēs redzam šajā Rakstu vietā, svētības Ābrahāma dzīvē nebija nejaušas, tās atnāca paša Ābrahāma rīcības dēļ. Jā, mēs zinām, ka Dievs pats suverēni izlemj, kuru svētīt un kuru nesvētīt. Tomēr arī mēs varam kaut ko darīt, lai ietekmētu Dieva izvēli un atvērtu durvis Dieva svētībai.
Bībelē lasām, ka Ābrahāms savā namā uzņēma trīs vīrus, tos pabaroja un svētīja, nomazgāja tiem kājas un atdeva pašu labāko, kas viņam bija. Ābrahāms par to neko negaidīja pretī. Taču Dieva vārds vienmēr piepildās, tāpēc Dievs nevarēja nesvētīt Ābrahāmu par šādu viņa rīcību. Ir teikts, ka tad, kad mēs dodam nabagiem, mēs aizdodam Tam Kungam (Sālamana pamācības, 19:17). Tā ir patiesība, ka mēs nespējam iedot vairāk, kā to spēj Dievs.
Tātad Dievs svētīja Ābrahāmu un pildīja solījumu, uz kuru Ābrahāms tik ilgi bija gaidījis, tādā mērā, kādā pats Ābrahāms atvēra savu sirdi un sava nama durvis šiem vīriem.
Kad viesi ēda, Dieva Vārds atskanēja Ābrahāmam, un šie vīri jautāja:

„Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem.

Pateicoties Ābrahāma viesmīlībai, atskanēja Vārds no Dieva, kurš kļuva par pēdējo soli pretim Ābrahāma dēla Īzāka piedzimšanai.

Ir tik svarīgi, lai mēs sāktu pielietot šo principu savā dzīvē un caur to iniciētu svētības un pārmaiņas savā dzīvē. Ir tik svarīgi, lai caur viesmīlību un dāsnumu mēs iniciētu brīnumus un dievišķo iejaukšanos mūsu situācijās. Atveriet savas sirdis citu vajadzībām, atveriet savus namus, palīdziet tiem, kuri šodien piedzīvo grūtības, un tad jūs redzēsiet, ka Dievs jūs dāsni atalgos.
Lai Dievs jūs šodien svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije