Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

Sveicināti, dārgie draugi!

Es ar prieku sveicinu jūs rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.
Šodien es gribētu parunāt ar jums par viesmīlības un dāsnuma svarīgumu. Princips, ar kuru es šodien gribu dalīties ar jums, skanēs šādi:dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai. Paskatīsimies, kā šis princips darbojās Ābrahāma dzīvē.

„Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.”
Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.”
Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

Kā mēs redzam šajā Rakstu vietā, svētības Ābrahāma dzīvē nebija nejaušas, tās atnāca paša Ābrahāma rīcības dēļ. Jā, mēs zinām, ka Dievs pats suverēni izlemj, kuru svētīt un kuru nesvētīt. Tomēr arī mēs varam kaut ko darīt, lai ietekmētu Dieva izvēli un atvērtu durvis Dieva svētībai.
Bībelē lasām, ka Ābrahāms savā namā uzņēma trīs vīrus, tos pabaroja un svētīja, nomazgāja tiem kājas un atdeva pašu labāko, kas viņam bija. Ābrahāms par to neko negaidīja pretī. Taču Dieva vārds vienmēr piepildās, tāpēc Dievs nevarēja nesvētīt Ābrahāmu par šādu viņa rīcību. Ir teikts, ka tad, kad mēs dodam nabagiem, mēs aizdodam Tam Kungam (Sālamana pamācības, 19:17). Tā ir patiesība, ka mēs nespējam iedot vairāk, kā to spēj Dievs.
Tātad Dievs svētīja Ābrahāmu un pildīja solījumu, uz kuru Ābrahāms tik ilgi bija gaidījis, tādā mērā, kādā pats Ābrahāms atvēra savu sirdi un sava nama durvis šiem vīriem.
Kad viesi ēda, Dieva Vārds atskanēja Ābrahāmam, un šie vīri jautāja:

Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem.

Pateicoties Ābrahāma viesmīlībai, atskanēja Vārds no Dieva, kurš kļuva par pēdējo soli pretim Ābrahāma dēla Īzāka piedzimšanai.

Ir tik svarīgi, lai mēs sāktu pielietot šo principu savā dzīvē un caur to iniciētu svētības un pārmaiņas savā dzīvē. Ir tik svarīgi, lai caur viesmīlību un dāsnumu mēs iniciētu brīnumus un dievišķo iejaukšanos mūsu situācijās. Atveriet savas sirdis citu vajadzībām, atveriet savus namus, palīdziet tiem, kuri šodien piedzīvo grūtības, un tad jūs redzēsiet, ka Dievs jūs dāsni atalgos.
Lai Dievs jūs šodien svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.
  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.