Uz sarunu ar Lazdiņu ģimeni

Sveiks, lasītāj! Prieks, ka esi iegriezies šajā sadaļā. Man bija saruna ar kādu draudzes “Gars un patiesība” ģimeni. Ints un Jana ir šie divi brīnišķīgie cilvēki, kuri ar mums padalīsies nelielā ieskatā par to, kā viņu izvēle atdot dzīvi Dievam to ir mainījusi. Ticu, ka šī saruna tevi iedvesmos… Kā jūs iepazināt Dievu un nonācāt draudzē?Iekšējs izmisums un dvēseles sauciens pēc palīdzības bija tas, kas lika mums meklēt Dievu kā vēl nekad. Līdz mirklim kamēr nonācām draudzē, mums bija zināšanas par Dievu, bet nebija personiskas atklāsmes par mūsu Tēvu, Radītāju un Glābēju. Tad, kad nāca mūsu ceļā pārbaudījumi un atkarības, nebija drosmes un spēka pastāvēt. Bija nesaskaņas attiecībās, parādījās atkarības viena pēc otras, kā arī izmisums un depresija. Cilvēkam ir divas iespējas – vai nu turpināt ceļu pretī dziļākam izmisumam, vai pacelt savas acis uz debesīm un saukt pēc palīdzības. Mēs saucām un piedzīvojām savā dzīvē apliecinājumu Dieva vārdam, ka Tēva roka nav par īsu, lai tā nepalīdzētu un Viņa auss nav aizkritusi, ka tā nedzirdētu. Dieva palīdzība nāca ātri, caur cilvēku, kas mūs uzrunāja un uzaicināja uz šo draudzi. Un šim cilvēkam ir īpaša un nozīmīga vieta mūsu atgriešanās stāstā, tā ir Olga Zeltiņa. Dievs lieto, strādā un runā caur cilvēkiem. Kas bija tas iemesls, kāpēc palikāt draudzē un kalpojāt Dievam?Līdz ar pirmo draudzes apmeklējumu piedzīvojām Dieva tuvumu. Dievs Savā Tēva mīlestībā mūs apskāva un samīļoja brīnumainā veidā, atbrīvojot no visām alkohola, nikotīna un citām atkarībām. Sirdī ienāca miers un prieks, izmisuma un depresijas vietā, un liela mīlestība pret visiem. Atceramies, ka nevarējām sagaidīt nākamo svētdienu, kad atkal varēsim doties uz draudzi, lai slavētu un pielūgtu Dievu. Mēs reāli piedzīvojām Dieva brīnumu un radikālas pārmaiņas savā dzīvē. Mēs skatījāmies ar jaunām acīm un klausījāmies ar citām ausīm, tvērām pēc katra vārda par Dievu. Likās, ka smagums ir novēlies no mūsu pleciem, un tas bija pamudinājums mums, lai sāktu kalpot. Dievs dalījās Savā mīlestībā ar mums tik dāsni, ka tas lika šo mīlestību nodot tālāk caur kalpošanu. Kā jūs kalpojat Dievam?Dievs mūs ir svētījis ar brīnišķīgu dzīves vietu – meža vidū. Tā ir patiesa Dieva dāvana mūsu ģimenei. Un mēs savā sirdī jutām pamudinājumu kalpot, atverot sava nama durvis. Sākotnēji cilvēki sanāca kopā uz mājas grupu. Šobrīd mūsu nama durvis ir atvērtas draudzes jauniešiem, kur notiek pulcēšanās vienreiz mēnesī. Esam rīkojuši draudzes bērniem vasaras nometni, kā arī esam atvērti arī citiem draudzes pasākumiem. Ints – es esmu skolotājs svētdienas skolā. Jana – es piedalos palīdzības centra ”Mīlestības roka” kalpošanā, kas ir atvērts līdzcilvēkiem, lai tos stiprinātu garīgi un atbalstītu materiāli. Kā ir mainījies ģimenes modelis kopš iepazināt Dievu?Mēs esam sapratuši katrs savu lomu un atbildību ģimenē, kā arī ģimenes lomu sabiedrībā. Kristīga ģimene arī pati par sevi nes atbildību Dieva priekšā. Ar savas ģimenes piemēru mēs gribam rādīt pasaulei, kāda saskaņa un miers var valdīt katrā ģimenē, ja tā pazīst Kristu. Kopš iepazinām Dievu ir izmainījies gandrīz viss, pat svētkus mēs svinam citādāk. Mūsu laika plānošana ir mainījusies. Svētdienās mēs vairs nestrādājam, bet veltījam visu laiku tuvībai ar Dievu. Mūsu savstarpējās attiecības ir mainījušās, jo zinām, ka esam pasargāti un pats Dievs ir kopā ar mums. Vai nav grūti audzināt bērnus pēc Dieva principiem šī laika sabiedrībā?Mēs nespējam iedomāties, kā varētu audzināt bērnus bez šiem principiem. Mīlestība uz Dievu, tas ir labākais, ko mēs varam iemācīt saviem bērniem. Bet mēs arī apzināmies, ka viņi nevar dzīvot no mūsu pieredzes, ka bērniem ir nepieciešama sava pieredze, attiecības ar Dievu. Un lai šīs attiecības būtu dziļas un personiskas. Kas ir tā lielākā vērtība, ko Dievs jūsu starpā licis?Tā ir pilnīga paļaušanās vienam uz otru. Kāds būtu jūsu ģimenes novēlējums citām ģimenēm?Nezaudēt cerību, kad ir grūtības un pārbaudījumi, kad nenotiek tā, kā gribētos. Atrast laiku, lai to pavadītu kopā ar mīļajiem. Censties vienam otru pieņemt un apliecināt savu mīlestību visādos veidos. Būt dāsniem ar uzmundrinājuma vārdiem un komplimentiem. Būt radošiem veidā, kā pārsteigt vienam otru.