Ikdienas vārds

Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem! II

Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus.

Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un sludinātāju. Kādu Viņš aicina savā darba vietā veidot savstarpējās attiecības, caur kurām daudzi cilvēki tiks glābti un pakļausies ticībai Jēzum. Kādu Dievs aicina strādāt ar jaunatni, palīdzot viņiem nostāties uz pareizā ceļa un piepildīt Dieva gribu savai dzīvei. Kādu Viņš aicina strādāt ar bērniem, sievietēm vai vīriešiem; kādu sadzirdēt to, ka Dievs viņu aicina strādāt ar skolotājiem vai arī muzikālajā kalpošanā.

Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem!

No Savas puses Dievs mums apsola, ka:

Savā laikā Viņš jūs paaugstinās (ievērojiet to, ka paaugstināšana notiks ne tad, kad jūs to domājat, bet Viņa noliktajā laikā). Dievs atbrīvos Savu spēku un žēlastību tāda cilvēka dzīvē.

Uzlabos jūsu dzīves apstākļus un veiks pārmaiņas, gan jūsos, gan jums visapkārt.

Nostiprinās un spēcinās jūs, kā arī darīs jūs nelokāmus uz patiesības ceļa.

Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi.

Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.

Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” II

Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai arī joprojām baidies no sabiedrības viedokļa? Vai esi nomiris savas miesas patmīlībai, vai arī vēlēšanās izpatikt miesai joprojām traucē tev ziedot savu dzīvi Dievam par 100%? Ar ko tu attaisno savu remdeno garīgo stāvokli? Kādus argumentus tu sniedz, – kāpēc tu nevari dzīvot Dievam un piepildīt Viņa aicinājumu savai dzīvei?

Ļauj Dievam atvērt tev acis uz šiem meliem un atbrīvot no tā.

Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.

Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.

Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.

Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.

Attaisnošanās vai ziedošanās? III

Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).

Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.

Attaisnošanās vai ziedošanās? II

Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.

Attaisnošanās vai ziedošanās?

No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.

Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.

Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.

Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:

„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).