Es novērsos no Tā Kunga, bet Viņš palīdzēja atrast ceļu atpakaļ!

Esmu vienkārša meitene ar maigu sirdi, skaistu dvēseli un patiesiem nodomiem. Esmu tāda kādu Dievs mani radīja, un ļauju, lai Dievs mani maina tādu, kādu Viņš vēlās mani redzēt.Patiesībā es zinu, ka Dievs mani ir radījis, jo  mamma, mani gaidot, par to neapzināti lūdza. Viņa zināja, ka būs meitene un cerēja, ka ar zilām acīm, gaišiem matiem un skaistu balsi. Un tā arī notika. Es zinu, ka tur ir Dieva pirksts.Kad biju maza, ļoti daudz dziedāju. Mana mamma stāstīja, ka bieži cēlos nakts vidū un pēkšņi klusumā sāku dziedāt: “Maza, maza, meitenīte…”Bieži, dziedot, vārdus sacerēju turpat uz vietas,nekad man nebija miera. Esmu pabeigusi Ogres mūzikas skolu, un par to priecājos, kaut nebija viegli. Bija arī brīži, kad gribēju to pamest, bet pateicoties mammas neatlaidībai, turpināju mācīties. Tagad to nenožēloju.Dievu es zinu no mazām dienām , bet nevarētu teikt, ka es esmu Viņu visu laiku meklējusi. Man ir bijis brīdis, kad esmu pametusi Dievu, jo vienkārši bija apnicis viss. Es gribēju izbaudīt jaunību un pasaules lietas. Un tā arī bija. Es izmēģināju daud zas lietas, bet caur vienu situāciju es sapratu, ka tas nav mans. Kad pie Dieva ir labāk, un, kad es bez Viņa nespēju dzīvot. Tā arī ir, kad bez Dieva patiesi kristieši nespēj dzīvot. Un tad atkal pēc laika bija pakritums, kad salūzu un aizgāju pasaulē. Tas bija smags posms manā dzīvē, jo gāju lietām cauri, kuras negribētu neviens piedzīvot. Bet es zināju, ka Dievs ir ar mani un  Viņš gaida mani atpakaļ pie sevis. Vienā dienā viss mainijās. Es salūzu Dieva priekšā un sapratu, ka man ir jāmaina sava dzīve. Man ir jānododas Dievam pilnībā. Tā ir mana pareizā izvēle dzīvē.Un  es priecājos, kad es esmu ar Dievu, jo tas laiks bija emocionāli grūts.Dzīvē man nav gājis viegli. Ir bijušas problēmas ar veselību un citās jomās, bet es pateicos Dievam, ka Viņš man ir stāvējis blakus. Nepameta nelaimē, bet palīdzēja. Es veselus 5  gadus mocījos ar sāpēm, bet Dievs man pateica tādus vārdus:  “Kad tu nožēlosi visus grēkus tiksi dziedināta”. Šie vārdi mani ļoti uzrunāja un es paklausīju Dievam. Tagad varu teikt, ka Dievs mani ir dziedinājis, un tas ir apliecinājums visiem, ka Dievs to spēj un zin īsto laiku, kad dziedināt. Vēl Dievs mani ir apveltījis ar dzejas un dziesmu rakstīšanas dāvanu.Dzeju un mūziku es rakstu kopā un arī atsevišķi. Ja man ir iedvesma,tad man rodas labi darbi.  Vēl viena Dieva dāvana ir dziedāšana un labi saprasties ar cilvēkiem, jo īpaši ar bērniem.Mana ģimene ir tā, kas ielika pamatus attiecībām ar Dievu. Cik sevi atceros, vienmēr mamma ir stāstījusi par Viņa Dievs mani māca un tas ir svētīgi. Dzejā un dziesmās es izlieku, var teikt, sevi visu, jo tas man nozīmē daudz – tās ir  manas domas, mani vārdi, kas mīt manā sirdī. , bet,  ja esiet atraduši, tad pilnveidojiet sevi un pateicieties Dievam par to, jo, ja nebūtu Dieva, nebūtu arī mūs.mīlestību un svētībām. Un ticu, ka Dievs arī mani ir bagātīgi svētījis. Caur dziesmām un dzeju esmu sastapusies ar Dieva mīlestību. Un man par to ir prieks.

Es zinu to, ka Dievs mīl gan mani, gan arī jūs!

Dagnija Kalve