“Man nav spēka, nav enerģijas. Esmu pilnīgi iztukšots. Nespēju ilgstoši koncentrēties. Grūti klausīties lekcijas.” … Tādi un līdzīgi teksti ļoti bieži izskan no apkārtējiem. Protams, gada tumšākais laiks dara savu: trūkst saules, siltuma un gaismas, līdz ar to arī spēki izsīkst ātrāk un lēnāk atjaunojas. Taču ir ļoti daudz dažādu veidu, kā palīdzēt sev, vairojot enerģiju dabiskā ceļā.
Ja Rolandam jautātu: „Kur tu smelies tik daudz mīlestības, ka pietiek ikvienam – gan draugam, gan kaimiņam, gan .. pretiniekam?”, viņš atbildētu: „Tas neesmu es, tas ir Dievs, kas mājo manī”.
Dažreiz meitenes saka: „Ko viņi lūr uz mani?” Bet pašas nav paskatījušās uz sevi spogulī. Kā tu domā – ja puisis tā jau visu uztver ar acīm un ja tev ir super-mini svārki un krūtis gandrīz „krīt” laukā, kā lai viņš neskatās? Viņš taču ir normāls vīrietis!
Kāda meitene, kas pieņēma lēmumu gaidīt ar seksuālajām attiecībām līdz kāzām, teica: „Negribu savam vienīgajam pēc pāris gadiem dāvināt izkošļātu košleni, un nevēlos tādu saņemt pretī” (Sigita, 18).
Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri ir laimīgāki par Tevi, bet (iespējams vēl vairāk) ir arī cilvēki, kuri labprāt būtu Tavā vietā. Jo Tev jau ir daudz vairāk dots, nekā viņiem. Nevienam nav viss, bet katram ir daudz, par ko pateikties Dievam. Vienmēr var būt labāk, bet vienmēr var būt arī sliktāk. Novērtē to, kas ir Tev!