Nedzīvo bailēs no tumšajām ziņām – esi skaidrā prātā (1. Tes. 5.6)

Sludinātājs: Apustulis Rufus F. Adžiboije

Tiešraide: youtu.be/vK2ZH2XtPqo

Ievads – divas realitātes

Pasaule grimst ļaunumā

Mūsu uzticamība un kolektīvā atbildība Dieva priekšā. Dieva Vārdā tiek runāts par pasauli. Un tad, kad Dievs apraksta to, kas ir pasaulē. Un kāpēc, un kāpēc principā Dievs runā par to, nemīlēt pasauli un to, kas ir pasaulē. Visa pasaule grimst ļaunumā.

Tas ir tas, kas ir teikts Dieva Vārdā. Jāņa vēstulē viņš runā par to, un arī Jesajas grāmatā ir par to runāts. Tumsa. Āmen. Tātad visapkārt ir tumsa.

Ja mēs lasām kaut kādus jaunumus vai ziņas vai skatāmies to, kas notiek, tad mēs varētu uzdot jautājumu: uz kurieni vispār virzās šī pasaule, uz kurieni tā iet?

Un es gribu pateikt, ka tas ir atkarīgs no tā, ar kādu perspektīvu tu skaties.

Divas acis – realitātes acis un ticības acis

Ja tu skaties ar realitātes acīm vai ar faktu acīm, kas notiek pasaulē?

Tas, kas Bībelē tiek nosaukts kā princis, kas valda padebešos, vai šīs pasaules valdnieks. Jo viņa roku var redzēt visur. Viņa viltīgos plānus, viņa kontroli, viņa manevrus. Bet Dievs mums ir devis citas acis. Tā ir realitāte: tas, kas notiek šinī pasaulē. Mēs to nevaram noliegt.

Bet jo vairāk tu par to domā, jo vairāk bailes sagrābj tavu sirdi. Jo vairāk tu izbīsties. Kas būs tālāk?

Bet tad kā mēs skatāmies uz to, ka Dievs mūs ir nolicis tieši šeit?

Kādēļ Tu nepaņemtu viņus prom no šejienes?

Ļaunums tev nepieskarsies! Tikai viens cilvēks tam noticēja. Bībelē ir teikts:

1. Jāņa 5.18 18 Mēs zinām, ka ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu. (1965. gada revidētais tulkojums)

Taisnais sevi sargā, un ļaunums viņam nepieskaras.

Ar to, ka ļaunums nepieskaras, tas nenozīmē, ka tev nebūs nekādu izaicinājumu. Bet Dievs zina, ka jebkurš izaicinājums, kas atnāk tavā dzīvē, ja tu esi ticībā, tad tu to cienīgi pārvarēsi, iziesi cauri, amēn?

Vai rīt Dievs tevi paņems?

Tā arī ir uzvara. Kurš šeit domā, ka seko līdzi manai domai, amēn?

Baidīties tev vairs nav ne no kā. Vienkārši turies pie Dieva. Stiprini savu ticību. Stiprini savas attiecības ar Dievu. Lai tās nav virspusējas. Āmen.

Un iemācies skatīties ar ticības acīm. Tā ir realitāte: tas, kas notiek pasaulē. Bet ir arī Dieva aicinājuma realitāte par tavu dzīvi, par manu dzīvi, par mūsu draudzes dzīvi.

Jāņa 9.5 5 Kamēr Es esmu pasaulē, Es esmu pasaules gaisma. (1965. gada revidētais tulkojums)

Jēzus teica: “Es esmu gaisma šinī pasaulē. Kamēr Es esmu šeit, Es esmu gaisma.” Tas nozīmē, ka ir tumsa. Un ir risinājums tumsai, tā ir gaisma.

Jāņa 8.12 12 Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (1965. gada revidētais tulkojums)

Un Viņš saka: “Ja kāds Man seko, viņš nestaigās tumsībā.” Bet viņam būs dzīvības gaisma. Un tālāk Viņš ir teicis:

Mateja 5.13-14 13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. 14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (1965. gada revidētais tulkojums)

Jūs esat šīs pasaules gaisma. Jūs esat zemes sāls. Āmen. Tas ir apstiprinājums.

Tātad Dievs sagatavoja atbildi šai tumsai, kas ir pasaulē.

Pasaules ietekme – kā ūdens kuģī

Tas būtu tā, it kā kuģis ļautu sevī ieplūst ūdenim, un tad kuģis, tas nozīmē, nogrimtu.

Tāpēc mums ir jābūt tik ļoti piesardzīgiem, lai mēs sargātu savas sirds robežas, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka pasaule ienāk sirdī. Pasaule pievelk ar skaistām lietām.

Pasaule izpēta cilvēka vājās vietas un izmanto šīs vājās vietas, lai ievilktu cilvēku sevī. Tāpēc Dieva Vārdā ir ļoti stingri pateikts:

1. Jāņa 2.15-17 15 Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; 16 jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. 17 Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi. (1965. gada revidētais tulkojums)

Nemīli pasauli, nedz to, kas ir pasaulē, jo acu kārība, dzīves lepnība un miesas kārība – šīs visas lietas nav no Dieva. Un tas viss ir pārejošs. Bet tas, kurš piepilda Dieva gribu, paliks mūžīgi!

Tāpēc mūsu atbildība ir piepildīt Dieva gribu ļaunajā pasaulē. Un, kad Jēzus teica: “Nepaņem viņus prom no šīs pasaules,” tālāk Viņš teica tā:

Jāņa 17.15-18 15 Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna. 18 Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. (1965. gada revidētais tulkojums)

Kā Tēvs Mani ir sūtījis pasaulē, tā Es sūtu jūs. Ļoti interesanti. Jēzus atnāca nolādētā pasaulē.

Sagrautā pasaulē, grēcīgā pasaulē Viņš atnāca. Viņš atnesa atbildi un risinājumu. Un vēl šobrīd, pēc tam, kad Viņš to visu tā bija nostabilizējis, daudzi cilvēki atjauno savas attiecības ar Dievu.

Un daudz kas no tā, kas ir bijis sagrauts, tas viss tiek atjaunots. Un Viņš teica: “Tas ir jūsu uzdevums. Tieši tāpat, kā Dievs Mani sūtīja, Es jūs sūtu.” Jā, pasaulē ir tumsa, bet nebīstieties no šīs tumsas.

Esiet uzticami un atbildīgi tur, kur Dievs jūs ir nolicis, amēn?

Mums ir atbildība ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kuru priekšā mēs esam atbildīgi. Un Dievs mums dod Savu žēlastību un Savu palīdzību. Ja mēs esam gatavi iet, gatavi spīdēt, gatavi piepildīt Dieva gribu, Viņš mums dos palīdzību un atbalstu. Un Dieva bagātība, Dieva žēlastības bagātība, būs jūsu dzīvē.

Aicinājums – celies un topi apgaismota

Rakstu vieta kā aicinājums un apstiprinājums

Un es zinu, ka mēs bieži mēdzam lasīt šo Rakstu vietu.

Jesajas 60.1-3 1 Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. 2 Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. 3 Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi. (1965. gada revidētais tulkojums)

Celies, topi apgaismota, jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec Tas Kungs un Viņa godība parādās pār tevi.

Es gribētu, lai šīs nedēļas laikā mēs visi, draudze “Gars un Patiesība”, pārdomātu šo Rakstu vietu. Tas ir aicinājums un ir apstiprinājums. Āmen. Aicinājums: celies un topi apgaismota.

Es gribu, lai tu pārdomā, ko tas priekš tevis nozīmē. Celies un topi apgaismots. Kā es to daru?

Vai es to jau tagad daru?

Vai man vēl tas ir jāsaprot?

Kā es varu pieaugt tajā?

Apstiprinājums: tava gaisma nāk. Ko tas nozīmē priekš manis?

Uz kurieni šī gaisma nāk?

Vai es apzinos to, ka šī gaisma ir atnākusi?

Un pēc tam viņš saka: Nebīsties no tā, ka tumsība pārklāj zemi un dziļa krēsla tautas.

Tas ir tas, ko mēs vairāk mēdzam konstatēt. Bet vairāk ir jākonstatē fakts, ka tava gaisma ir atnākusi.

Kas bēg – tumsa vai gaisma?

Jā, ir tumsība pasaulē un ir dziļkrēsla pār tautām, bet sakiet man, lūdzu, kurš no kā baidās vairāk: vai tumsa baidās no gaismas vai gaisma baidās no tumsas?

Kā tu to saproti?

Es gribētu saņemt jūsu reakciju. Kurš bēg prom, kad parādās otrs?

Kurš bēg – tumsa vai gaisma?

Tumsa bēg, kad uzrodas gaisma.

Tāpēc arī Dievs saka: celies un topi apgaismots, tad tumsa bēgs, amēn.

Un lai tas nebūtu tikai kā kaut kāda teorija, mums tas ir reāli jāpaskatās, ko tas man nozīmē katru dienu. Ko tas nozīmē – celties un būt apgaismotam. Tāpēc, dārgie draugi, pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir tumsa un ir krēsla. Āmen. Bet Dievs saka, un tas ir krievu tulkojumā, ka gaisma jau ir atnākusi.

Es nezinu, uz kurieni Dievs tieši mani ved ar šo domu. Paskatīsimies vēstuli efeziešiem. Pirmā vēstule tesaloniķiešiem būs.

Gaismas bērni tumsības pasaulē

Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī

Pirmā vēstule tesaloniķiešiem. Mēs pēc tam atgriezīsimies arī pie sešdesmitās. Pirmā vēstule tesaloniķiešiem, piektā nodaļa.

Piektais pants. Sāksim no pirmā panta. No pirmā līdz astotajam.

Acīmredzami Dievs maina manu svētrunu, bet skatieties.

1. Tesaloniķiešiem 5.1-8 1 Bet par laiku un stundu, brāļi, man jums nav jāraksta; 2 jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. 3 Kad sacīs: nu ir miers un drošība, – tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt. 4 Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis; 5 jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. 6 Tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā. 7 Kas guļ, tas guļ naktī, un, kas piedzeras, tas piedzeras naktī. 8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1965. gada revidētais tulkojums)

Bet par laiku un stundu, brāļi, man jums nav jāraksta, jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Kad sacīs: “Nu ir miers un drošība”, tad pēkšņi pār viņiem nāks posts kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt. Bet jūs, brāļi. Ceturtais pants. Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis, jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsībai, tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā. Kas guļ, tas guļ naktī, un kas piedzeras, tas piedzeras naktī.

Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā, tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas bruņu cepuri. Un šī Rakstu vieta atkal apstiprina tumsu un gaismu. Tā ir realitāte tajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam.

Pasaulē ir tumsa. Un ir ķēniņš, kurš valda šajā pasaulē.

Pat ja tev gribētos aizvērt acis un noliegt, ka tas notiek ilgu laiku, tev tas neizdosies. Tāpēc, ka tā ir realitāte, pasaulē ir tumsa. Āmen. Āmen. Bet šī Rakstu vieta runā uz mums.

Mēs neesam nakts bērni

Lai mēs negulētu. Jesajas grāmatā bija rakstīts: “Celies.” Negulēt. Ak, vai ne?

Tas nozīmē negulēt.

Jūs neesat nakts bērni, jūs neesat tumsības bērni.

Vai tu to apzinies?

Vai šī izpratne darbojas, vai tā ir aktīva tavā dzīvē?

Vai tā nosaka tavu reakciju uz visu, kas notiek apkārt pasaulē?

Ļoti daudz jautājumu.

Tāpēc, ka Dievs negrib, lai mēs vienkārši ticam doktrīnai. Dievs grib, lai mums ir atklāsme.

Tu to ļoti labi saproti, un ne tikai to ļoti labi saproti, bet šī doma pārvalda tavu prātu.

Un tā virza tavas darbības. Gaisma. Mana gaisma ir atnākusi. Es esmu gaismas bērns. Es neesmu nakts bērns, āmen?

Tāpēc neviena no šīm lietām mani nevarēs, nevarēs pārsteigt. Tāpēc, ka es esmu modrs. Lūk, to Dievs vēlas no mums kā no saviem bērniem. Būt modriem. Būt modriem garā.

Trīs disciplīnas, kas uztur modrību

Un jūs zināt, ka katru reizi Dievs runā par modrību. Viņš runā vairāk par mūsu garīgo jūtīgumu. Mēs nevaram būt garīgi jūtīgi, ja mēs nepavadām laiku ar Dievu. Ja mēs nepavadām laiku Dieva Vārdā.

Ja mēs nepavadām laiku sadraudzībā, kontaktējoties ar svētajiem. Šīs trīs disciplīnas ir ļoti svarīgas ticīga cilvēka dzīvē. Āmen. Vienmēr būt kontaktā ar Dievu. Vienmēr būt Dieva Vārdā.

Un būt sadraudzībā viens ar otru. Lai pamudinātu viens otru, lai iedvesmotu cits citu. Lai atmaskotu cits citu, lai izlabotu cits citu. Lai sirds netiktu nocietināta. Āmen. Lai mēs būtu modri.

Celies! Un topi apgaismota, jo tava gaisma ir atnākusi.

Dzīvot gaismā – Efeziešiem 5.8-14

Kas tiek celts gaismā, to apspīd gaisma

Tā kā pārcelsimies no vienas Rakstu vietas pie citas. Šīs trīs Rakstu vietas. Un tagad atvērsim Vēstuli efeziešiem.

Lasīsim no sestā panta.

Un tādēļ, ka principā es jau esmu aizgājis prom no šodienas svētrunas tēmas, tad pēc tam visiem būs iespēja padalīties ar to, ko mēs esam sapratuši, un tāpēc būsim uzmanīgi. No astotā panta. Lasām.

Efeziešiem 5.8-14 8 Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni. 9 Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība, 10 un pārbaudiet, kas Tam Kungam patīkams. 11 Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā. 12 Protams, ko viņi slepenībā dara, par to pat kauns runāt. 13 Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma. 14 Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus. (1965. gada revidētais tulkojums)

Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā. Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība. Lasīsim līdz četrpadsmitajam pantam.

Un pārbaudiet, kas Tam Kungam ir patīkams. Nepiedalieties neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā. Jo, ko viņi slepenībā dara, par to pat kauns runāt. Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma. Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem. Tad atspīdēs tev Kristus.

Dzīve, kas ir caurspīdīga

Es gribu, lai mēs pārdomājam par šīm visām trim Rakstu vietām. Jūs reiz bijāt tumsa, ir rakstīts. Kaut kad mēs bijām daļa no tumsas sistēmas un no visa tā, kas tur tiek apslēpts.

Tāpēc ka tumsā tas viss tiek turēts slepenībā, un tā arī rakstīts šeit, ka visu apklāj tumsa. Viņš teica: bet tagad jūs esat gaismas bērni.

Mūsu dzīve ir caurspīdīga! Kurš ir šeit ar mani?

Caurspīdīga!

Tad, kad Dievs tiesā… Dievs tiesās sirds motīvus.

Viņš aicina mūs, lai mēs pieceļamies, lai mēs neguļam! Tāpēc ka Kristus ir mūsu gaisma, Viņš ir atnācis. Dzīvot gaismā. Pasaki: dzīvot gaismā.

Jūs zināt, nav tik viegli dzīvot gaismā! Kurš tam tic?

Ka tas nav tik viegli dzīvot gaismā!

Mēs dodam vietu tumsai.

Viņa sagrābj. Dārgie brāļi un māsas. Būsim gaismas bērni. Spīdēsim. Ļausim Dieva Vārda patiesībai valdīt mūsu dzīvē.

Grēku izsūdzēšana kā gaismas daļa

Jēkaba 5.16 16 Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (1965. gada revidētais tulkojums)

Jūs zināt, kāpēc Dievs saka Vārdā, ka izsūdziet viens otra priekšā grēkus. Jūs izsūdziet savus pārkāpumus. Lūdziet viens par otru, lai dziedinātos. Jūs zināt, kāpēc?

Tā ir daļa no gaismas programmas, amēn?

Kad mēs ieejam pasaulē?

Kad mēs ieejam gaismā?

Mēs neslēpjam viens no otra mūsu patieso dvēseles stāvokli.

Tāpēc, ka, ja mēs slēpsimies, tad mēs nevarēsim saņemt dziedināšanu. Bet nedziedinātas sirdis sēj aiz sevis neveselīgas lietas. Kurš domā, ka saprata to, ko es tikko teicu?

Gaisma pār tautām

Šinī pasaulē ir tumsas realitāte. Bet ir arī cita realitāte. Dievam ir draudze. Viņam ir cilvēki, kuriem ir gaisma un kuriem ir atklāsme. Kad tad mēs spīdēsim?

Tad pat tad, kad kaut arī pār citām tautām būs tumsa, pār mums spīdēs Dieva gaisma. Tik ļoti gribētos, lai mums visiem būtu šāda liecība, ka pār mums spīd Dieva godība.

Pasaki savam kaimiņam: Celies! Tas Kungs tevi apgaismo. Pasaki: Staigāsim gaismā. Pasaki: Tev ir gaisma.

Tava gaisma ir Dieva patiesības atklāsme. Kristus, kas dzīvo tevī. Āmen. Būsim modri. Atgriezīsimies tagad pie Pirmās vēstules tesaloniķiešiem.

Izlasīsim astoto pantu.

Trīs ieroči un viena attieksme

Ko nozīmē būt skaidrā prātā

1. Tesaloniķiešiem 5.8 8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1965. gada revidētais tulkojums)

Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā, tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri. Būdami gaismas bērni, mēs uzvaram tumsu šajā pasaulē.

Mēs pārvaram tumsas ietekmi un smagumu ar trim ieročiem un ar vienu attieksmi.

Ar modru attieksmi. Būt modrā prātā. Būt modriem. Pasaki savam kaimiņam: Esi modrs. Ko nozīmē būt skaidrā prātā?

Tas nozīmē: neapreibinieties no šīs pasaules.

Cilvēks, kurš ir skaidrā prātā, viņš vienmēr apzinās savas apkārtnes realitāti. Savu realitāti. Viņš ir uzmanīgs. Viņš apzinās, ka apkārt ir bīstamība. Viņš ņem sevi rokās. Viņš skatās, uz kurieni iet.

Cilvēks, kurš ir neskaidrā prātā, protams, neskatās, kur iet. Skatās telefonā un iet, bet tur bija bezdibenis. Un viņš tā gāja. Un tā arī tur iegāzās. Vienkārši iegāzās tur. Kāpēc?

Cilvēks ir aizrāvies ar ko citu. Viņš ir ar kaut ko aizrāvies.

Apzinies to bīstamību apkārt un neļauj nepareizām lietām iesākties tavā dvēselē, satvert tavu prātu.

Nepieļauj neapmierinātu cilvēku noskaņojumam tevi samulsināt. Tas nozīmē, lai tev būtu atšķiršanas spēja atšķirt, spēt atšķirt.

Izsvērt lietas. Tas nozīmē domāt skaidri.

Kas palīdz saglabāt skaidru prātu – draudzes atbildes

Un man ir jautājums: kas palīdz tev saglabāt skaidru prātu?

Runa ir par garīgajām lietām.

Vai ir kādi ierosinājumi no jūsu puses?

Tātad es daru lietas, kas palīdz saglabāt skaidru prātu. Kas tās ir par lietām tieši?

Tad es uzvelku sev visus Dieva ieročus. Kas ir Efeziešiem sestajā nodaļā rakstīts?

Ko?

Ko konkrēti jūs darāt, lai jūs varētu palikt skaidrā prātā?

Mikrofonu droši vien vajadzēs, lai visi labi dzirdētu. Varētu vēlreiz varbūt atkārtot. Es lasu Dieva vārdu un atjaunoju savu prātu ar Dieva vārdu.

Es atjaunojos, atjaunoju savu prātu ar Dieva vārdu. Lūdzu Dievu un atjaunoju savu prātu ar Dieva vārdu. Daini, palīdzi. Kas mums palīdz saglabāt skaidru prātu?

Dieva klātbūtne, Dieva klātbūtne.

Kā jūs praktizējat to, kā palikt skaidrā prātā, saglabāt skaidru prātu?

Garīgi, protams. Ne vienkārši noskatīties uz to, ka cilvēks iet bojā, bet palīdzēt cilvēkam. Tad, kad cilvēks iet nepareizā virzienā, tad censties palīdzēt viņam. Pareizi?

Tad tas palīdz pašam palikt skaidrā prātā. Paldies.

Kādam vēl kādas domas?

Lūdzu, vēl divus cilvēkus.

Atrasties kompānijā kopā ar citiem brāļiem un māsām, lai būtu veselīga kristīga kompānija, sadraudzība.

Tu nevarēsi palikt skaidrā prātā. Tu jau sāksi domāt citādāk. Tātad attieksme. Būt skaidrā prātā. Dievs mūs aicina būt skaidrā prātā. Un visas lietas, ko mēs dzirdējām, tās ir ļoti svarīgas, kas palīdz.

Lūgšana, tātad Dieva vārds, kā mēs redzējām, sadraudzība. Un tas palīdz mums iegremdēties Dieva klātbūtnē.

Un, protams, Dieva vārds. Ja mēs tajā gremdējamies, tad tas palīdz, tas palīdz mums palīdzēt vienam otram. Bet šinī rakstu vietā ir trīs konkrētas lietas, ko Dievs vēlas, lai mēs darām.

1. Tesaloniķiešiem 5.8 8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1965. gada revidētais tulkojums)

Viņš saka: apvelc ticības bruņas.

Dārgie draugi, šajā pasaulē, kas ir iegrimusi tumsā, bez ticības tu neizturēsi.

Pirmais ierocis – ticība

Pateiksim: ticība. Vēlreiz pasaki: ticība, pasaki: ticība. Ticība – tas ir ierocis. Uzvaras ierocis laikā, kad mēs atrodamies tumsā. Ticība.

Protams, es negribu tagad sludināt par ticību, jo mūsu draudzē ir bijis pietiekoši daudz mācīts par ticību. Ko dara ticība?

Bet ticība?

Ticība palīdz mums uzticēties Dievam pat tad, kad šķietami nav nekādu iespēju. Ticība pārved mūs no jūtām uz Dieva realitāti.

Kuram no jums ir tā bijis reizēm, kad jūs jūtat kādu bīstamību?

Vienam, diviem, trim cilvēkiem – ticība. Citiem vārdiem sakot, Dievs saka: mēs esam dienas bērni, mēs esam gaismas bērni. Mums ir jāattīsta un jāstiprina sava ticība.

Jābaro sava ticība, āmen. Baro savu ticību.

Tas ir tāds kristīgs ikdienišķs vārds – ticība. Un es dzirdu, kā cilvēki saka: “Es ticu.” Bet šis vārds, tad, kad cilvēks to reizēm izrunā, tam vispār nav nekāda seguma. Cilvēki vienkārši saka: tam nav seguma. Cilvēki saka: “Es vienkārši ticu.”

Tad, kad ticība runā, tad ir kādi soļi, ir kādas darbības, kas apstiprina to, ka es ticu. Āmen. Tad, kad ticība runā, tad ir kādi soļi, ir kādas darbības, kas apstiprina to, ka es ticu. Āmen. Tad, kad ticība runā.

Tā nerunā to, ko cilvēks jūt. Ticība nerunā to, ko cilvēki runā. Pat ja to runā vai domā vairums cilvēku. Ticība runā to, ko saka Dievs. Pat tad, ja jūtas nav atbilstošas tam.

Pat ja saprāts saka, ka tā nevar būt, bet ticība sevi disciplinē, un tā runā. Tā saka, ko Tas Kungs saka. Tā saka, ko Tas Kungs saka. Man ļoti patīk, kā Ījaba grāmatā ir rakstīts.

Atvērsim šo Rakstu vietu Ījaba 22. Tātad pirmais ierocis – ticība. Mēs runājam par ticību. Atvērsim Ījaba 22. Varētu būt 28. pants.

Un bez tam es to visu savienošu kopā, lai mēs uzķertu šīs dienas galveno domu. Ījaba… Divdesmit astotā nodaļa. Divdesmit otrā nodaļa. Divdesmit divi, divdesmit astoņi.

Piedodiet, ja gadījumā nebūs precīza Rakstu vieta, jo zinu, ka šī nebija mana sagatavotā tēma.

Ījaba 22.28-30 28 Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma. 29 Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: augšup! – Un pie zemes piespiestiem, bēdīgiem, pazemīgiem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām. 30 Pat to, kas nav bez vainas, Viņš izglābs – un izglābs viņu tavu roku šķīstuma dēļ. (1965. gada revidētais tulkojums)

Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem atspīdēs kas?

Gaisma.

Un mēs zinām, āmen.

Ja tevi vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: augšup! Un pie zemes piespiestiem, bēdīgiem, pazemīgiem Viņš palīdzēs atkal tikt uz kājām. Pat to, kas nav bez vainas, Viņš izglābs un izglābs viņu tavu roku šķīstuma dēļ. Citiem vārdiem sakot – mūsu ticība.

Ticība runā to, ko saka Dievs

Tā vienmēr būs saistīta ar to, ko mēs runājam, amēn. Tā būs saistīta. Cilvēks, kurš saka: “Es ticu,” viņš ne vienkārši kaut kā no galvas runā: “Es ticu.” Tas ir viņa dzīves veids. Tu esi nodomājis kaut ko, un tas notiks.

Un tur, kur ir tumsa, tur atnāks gaisma. Jūs esat šeit. Kas ir jādara tad, kad mēs redzam tumsu?

Tev jāsaka: “Vai, kāda tumsa, vai, kāda tumsa!” Vai mēs turpinām apliecināt to, ko mēs redzam?

Vai tā ir?

Pamēģināsim paņemt ticības bruņas, kā rakstīts, ar modru garīgu stāvokli nolikt tādu nodomu: “Šeit būs gaisma,” amēn?

Un gaisma atspīd.

Varbūt neuztraucies par to, vai tas notiek uzreiz vai ne. Jo kas ir?

Ticība par to neuztraucas. Ticība pastāvīgi apliecina to, ko saka Dievs, pat tad, kad viņa to nejūt.

Tālāk viņš saka: tu ieraudzīsi apspiestu cilvēku, un tu teiksi: “Vai, kāds viņš panīcis, vai, kāds tu bēdīgs!” Vai tu tā teiksi?

Jā, es zinu. Ticība pateiks: “Paaugstināšana, paaugstināšana,” amēn. Citiem vārdiem sakot, ticība ieslēdz gaismu, amēn.

Tāpēc arī Dievs saka: mēs esam dienas bērni. Ieslēdziet gaismu. Iemācīsimies ieslēgt gaismu. Visur, kur mēs nākam, mēs atnesam pozitīvu atmosfēru. Mēs atnesam ticības garu.

Bet nevis baiļu garu, nevis trauksmi, amēn?

Tu uzvari tumsu, kad tu ieslēdz gaismu. Kur?

Nākamā doma, ko viņš saka Vēstulē tesaloniķiešiem:

1. Tesaloniķiešiem 5.8 8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1965. gada revidētais tulkojums)

Otrais ierocis – mīlestība

Mēs esam tātad skaidrā prātā, ar attieksmi. Mēs ņemam ticības bruņas un mīlestību.

Pasaki: “Mīlestība!” Vēlreiz pasaki: “Mīlestība!” Pateiksim visi! Skaļi pateiksim: “Mīlestība!” Mīlestības bruņas! Tas arī nav viegli. Nav viegli.

Mīlestības trūkums ir tumsa. Piekrītat tam?

Tur, kur nav mīlestības, tur ir visa veida ļaunie darbi. Tur ir ļauni darbi, amēn. Tur, kur nav mīlestības, tur ir skaudība. Tur ir slepkavības. Jūs varat nosaukt jebkurus šādus ļaunus darbus.

Tā ir tumsa. Kurš tam piekrīt?

Ja tas ir mājā, ģimenē, ja tur nav mīlestības, visi ļaunie darbi būs tur.

Bet, ja ieved tur mīlestību, atnāk gaisma. Tur ir piedošana. Pasaki: “Piedošana.” Pasaki: “Piedošana.” Kuram no jums patīk piedot?

Kuram no jums patīk piedot citiem?

Neviens. Viņi man pārāk sāpīgi nodarīja pāri. Nekad dzīvē! Es visu dzīvi par to atcerēšos. Es par to runāšu visu dzīvi. Redzat, tā ir tumsa. Bet Dieva Vārdā ir teikts: kurš nemīl, tas paliek tumsā. Vai ne?

Vai paliek?

Tāpēc šinī laikā, kur valda tumsa, strādā pie savas ticības.

Staigā savā staigāšanā mīlestībā. Staigāšana mīlestībā. Aleluja. Lai visur, kur tu būtu, izplatītos Dieva mīlestība. Amēn. Klausies, tevi apcels.

Tevi pievils. Tevi nepareizi sapratīs. Tava sirds būs ievainota. Tas viss būs. Tāpēc, ka visa pasaule grimst tumsā.

Tur, kur ir ļaunums un tumsa, šīs lietas var sagaidīt. Bet Dievs saka: paņem mīlestības bruņas, ticības bruņas un pasargā savu sirdi, pasargā savu prātu, pasargā savu apkārtni.

Nodali sevi no tumsas. Un tāpēc lai tava apkārtne, lai tava telpa būtu gaismā. Visur ir tumšs, bet tavā sirdī ir gaisma. Tavā attieksmē ir gaisma. Tavā telpā ir gaisma. Amēn. Caur ticību, ticības bruņām un mīlestības bruņām. Un, kā Jesaja teica, viņš sacīja: gaisma piesaista. Cilvēki nāks.

Tāpēc, ka ir gaisma! Tev ir gaisma! Ak, vai ne?

Trešais ierocis – cerība

Uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri. Pasaki: cerība. Cerība pasargā tavu prātu. Kad tu skaties nākotnē?

Tu domā tikai par pestīšanu. Man liekas, ka ir kāds pants, kurš to precīzi paskaidro. Ir tāda Rakstu vieta, kur rakstīts… Devītais pants.

1. Tesaloniķiešiem 5.9 9 Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (1965. gada revidētais tulkojums)

Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Cerība. Lai kas arī nenotiktu, Dievs mani nav paredzējis dusmībai, bet uz pestīšanu caur Kungu Jēzu Kristu. Jebkurā gadījumā man ir pestīšana, man ir garantija pestīšanai Jēzū Kristū. Amēn. Un tā arī ir mana cerība. Viņš grib, lai mēs dzīvojam ar šo cerību.

Mēs esam īpaši tādēļ, ka mums ir cerība uz tikšanos ar Jēzu Kristu. Lai tā saglabā mūsu saprātu. Cerība, kura neatstāj kaunā. Cerība, kas nepievils.

Kristus manī. Tā ir cerība. Cerība uz Dieva godību. Tāpēc es pabeigšu ar Jesajas sešdesmito nodaļu, kur es iesāku. Pasaki: godības cerība.

Kurš no jums sagaida Dieva godību?

Lai ko tas arī nenozīmētu, amēn. Lasīsim līdz trešajam.

Jesajas 60.1-3 1 Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. 2 Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. 3 Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi. (1965. gada revidētais tulkojums)

Celies, topi apgaismota, jo tava gaisma nāk un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas ir uzlēcis pār tevi.

Aleluja. Cerība. Pestīšanas cerības bruņu cepure. Tu redzi… Tāpēc, ka Dievs mūs ir nolicis ne dusmībai, bet pestīšanai caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Amēn.

Ieslēdz gaismu – tu esi uzvarētājs

Jesajas 60.1 1 Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. (1965. gada revidētais tulkojums)

Celies, topi apgaismota, jo tava gaisma jau ir atnākusi.

Par tevi, kas dzīvo tā, kā mēs tikko esam aprakstījuši. Tas Kungs mirdz, un Viņa godība uzlec pār tevi. Aleluja. Varbūt tu saki: bet es tā nejūtos.

Es jūtu visapkārt bīstamību. Es jūtu smagumus apkārt. Skatoties nākotnē, es jūtu bezcerību.

Tāpēc, ka tu neesi ieslēdzis gaismu. Ieslēdz gaismu, un tu ieraudzīsi tālāk. Un tu sapratīsi, ka visam, kas apdraud, nav varas pār tevi, āmen. Viss, kas draud, tam nav spēka.

Tad, kad tu stāvi ticībā, tad, kad tu staigā mīlestībā un kad tu uzliec savu pestīšanas cerības bruņu cepuri, un kad tu esi nomodā, garīgā noskaņojumā, tu esi uzvarētājs.

Un tā ir Dieva vēlēšanās mums, āmen. Un tad mēs ne tikai paši sevi pasargāsim, bet mēs būsim kā patvērums daudziem citiem, āmen. Tāpēc, ka Viņš saka:

Un tautas nāks?

Kāpēc viņas nāks?

Tāpēc, ka visur ir tumšs, bet pie tevis ir gaisma. Un es vēlreiz vienu momentu pateikšu: tad, kad ir gaisma.

Gaisma dod konkrētas darbības – Jāzepa piemērs

Tā nav tikai atklāsme par Dieva vārdu. Gaisma dod mums ļoti daudzas radošas idejas, kā mēs darītu konkrētas lietas.

Kas nodrošina drošību?

Es iedošu kaut kādu piemēru. Kurš cits kā Jāzeps?

Viņam bija gaisma, kad viņš dzīvoja Ēģiptē. Āmen. Viņam bija gaisma.

Un viņam ne vienkārši bija šāda atklāsme, bet tā atklāsme palīdzēja viņam darīt konkrētas lietas, spert konkrētus soļus savas tautas glābšanai. Āmen. Viņam bija gudrība no Dieva. Darīja to, ko citi nesaprata.

1. Mozus 41.29-30 29 Redzi, nāks septiņi gadi, kuros liela pārticība būs Ēģiptes zemē. 30 Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi. (1965. gada revidētais tulkojums)

Viņš septiņus pārpilnības gadus…

Tad, kad visi pārējie vienkārši dzīvoja un tērēja visu to, kas viņiem bija, viņam bija gudrība. Viņam bija glabātuves. Jūs zināt šo stāstu.

1. Mozus 41.33-36 33 Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ pār visu Ēģiptes zemi. 34 Lai faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu septiņos pārticības gados. 35 Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados un lai liek sabērt labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, lai tā tiktu saglabāta. 36 Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta. (1965. gada revidētais tulkojums)

Kad atnāk gaisma: gudras darbības. Āmen. Sagatavošanās kaut kam.

Bet ne bailēs. Jūs esat šeit. Ne bailēs. Bet Dievs parāda. Un mēs atbilstoši rīkojamies tāpēc, ka mums ir gaisma.

Dievs zina, kā pasargāt savējos, hallo?

Viņš mīl mūs. Un es tagad esmu pabeidzis. Es tā domāju. Hallo?

Vai kāds saņēma kaut ko sev?

Bet, zinot to, ka, ja Dievs pamudina kaut ko darīt, tad vismaz kaut vienam cilvēkam tas bija jādzird. Un, ja šis viens cilvēks nav šeit šodien, viņš ir kaut kur citur. Varbūt arī ir šeit, ne?

Āmen.

Draudzes liecības un pārdomas

Uzticēšanās Dieva vadībai

Bet es esmu pārliecināts, ka šis vārds kādam bija vajadzīgs. Āmen. Tagad mēs varētu turpināt dialogu. Ne gluži dialogu. Atgriezīsimies uz krēsliem. Atgriezīsimies uz krēsliem.

Man vajadzētu dažus cilvēkus, kas palīdzēs man saprast, ko Dievs runāja. Es gribu saprast caur jums, ko Dievs tikko mums runāja. Es runāju, bet man nebija laika par to padomāt. Es tagad gribu dzirdēt no jums. Lūdzu, vai ir kādi vairāki cilvēki?

Lūdzu, būsim ātrāki. Es tagad iešu apsēsties, un te stāvēs mikrofons. Un tad mēs sēdēsim, cik ilgi vajadzēs. Āmen?

Pirmkārt, paldies par vārdu. Man liekas, ka mēs citreiz nepietiekami bieži pasakām paldies. Personīgi šis vārds bija man.

Es jau zinu, ka mēs dzīvojam šajā pasaulē, bet mēs neesam no šīs pasaules. Bet, kā jūs jautājāt, ko praktiski nozīmē palikt skaidrā prātā?

Protams, ka šajā pasaulē arī manā prātā nāk ļoti daudz informācijas un ļoti daudz domu. Un, piemēram, pat sociālajos portālos ir algoritms, kas nosaka to, kur tu vienu reizi uzklikšķināji vai paskatījies nedaudz ilgāk, un tās ziņas turpina nākt arvien vairāk, vairāk, vairāk.

Un man jāatzīstas. Man iezagās prātā doma, vai tiešām Dievs vēlas, lai mēs paliekam Latvijā. Es, protams, saprotu, ar prātu es saprotu, ka Dievs pasargā visur. Un ticībā es varētu par to sludināt. Bet man iezagās šāda doma. Un es domāju, tā kā Jēzus lūdza Dievu: ja to var, vai to kausu var neizdzert?

Varbūt ir vieglāks ceļš. Un es pieņemu, ka šis vārds ir tieši par to. Un arī šajā nedēļā man sūtīja arī līdzīga veida liecību, kas man atgādināja, ka neatkarīgi no vietas, kur aizbūšu, mana dzīvība ir Dieva rokās un ka mēs esam šajā vietā, šajā zemē, neatkarīgi no tā, kas nāks pār visu pasauli. Un lai kā mēs gribētu dzīvot visu laiku labklājībā, šajā pasaulē ir ļaunums.

Bet tieši tāpēc Dievs mūs ir apbruņojis un turpina apbruņot, lai mēs spētu stāvēt tumsā, jo mēs esam gaismā. Jo šai pasaulei nav ne miera, ne gaismas. Un man ļoti patika nobeigums, kurā tas nav vienkārši: o, mēs esam kristieši, mēs esam gaismas bērni, un mēs spīdam.

Bet ka tā ir praktiska rīcība un Dievs mūs aicina būt modriem. Un mana lūgšana, lai Dievs katram no mums

Un arī man Dievs parāda tās lietas, kas mums ir jāsagatavo tam ļaunumam, kas nāks un kas jau ir. Un, kā apustulis teica, jautājums ir, kā mēs uz to skatāmies.

Vai mēs skatāmies ar ticības acīm?

Un atkal tu jau teorētiski iedomājies, ka mēs visi mākam skatīties ar ticības acīm?

Bet tāpēc ir svarīgi, kā Toms teica, un arī apustulis teica, būt sadraudzībā. Kad es jau esmu gatava pakot mantas, man blakus ir mans vīrs, un viņš saka: “Nē, nē, nē, nē, tas nebūs tas plāns.”

Nepārprotiet, ne fiziski pakoju mantas, bet es pateicos Dievam par draudzi, par apustuli, ka pat tad, kad mana miesa to ļoti, ļoti grib, es tāpat nekur netikšu.

Tev ir jābūt spējīgam ieslēgt gaismu tad, kad ir tumsa. Paldies.

Katru dienu būt par gaismu

Jā, paldies par šo vārdu, mācītāj. Tas priekš manis bija tāds tik ārkārtīgs uzmundrinājums un atgādinājums, ka mums jāstaigā gaismā.

Un es domāju, nu, ja cilvēks, kā mācītājs teica, ir piedzēries, tad ir skaidrs, ka viņš nevar staigāt taisni.

Un arī es katru dienu no rīta domāju: Kungs, palīdzi man būt par gaismu. Es lūdzu Dievam, lai Viņš mani lieto tur, kur es esmu.

Vienalga, kur es braucu vai eju, vai ar cilvēkiem runāju.

Jā, lai manā sirdī kaut kā nebūtu viltības vai rūgtuma.

Un es arī, kad vienmēr dzirdu Vārdu, domāju, kā es to varu praktiski darīt. Nevis būt par problēmu radītāju. Un skaidrs, ka katra diena no Viņa ir žēlastības diena.

Un es atcerēšos šo Rakstu vietu, kur rakstīts:

Jēkaba 4.15 15 kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. (1965. gada revidētais tulkojums)

Ja Tas Kungs tā gribēs, tad mēs darīsim to un to, un to. Jo, nu, mēs varam plānot daudz ko.

Bet Tas Kungs ir tas, kas dara un vada mūsu ceļus. Āmen. Jā, paldies.

Ko es varu izdarīt – gaisma caur vienu cilvēku

Arī es saku, liels paldies par šo vārdu. Un mani uzrunāja, pat ja tas ir tikai viens procents. Man varbūt ir bijušas līdzīgas domas kā Zanei, bet drusku citā kontekstā.

Es esmu domājis nevis par drošību un to, ka jāpārvācas, bet vairāk par to, ko tad īsti es varu izdarīt.

Ka pasaulē apkārt ir tik daudz ļaunuma, un šis ļaunais patiešām ir satvēris šo pasauli. Man nav miljons eiro, ar kuriem es varu kādam palīdzēt. Neesmu kaut kāds, nezinu, slavens dziedātājs, kuram ir miljonu auditorija, kas var cilvēkus sasniegt. Neesmu politikā un nevaru kādus likumus izmainīt. Un tad man liekas, nu labi, bet tad kāda jēga no manis?

Bet patiesībā šīs ir tās domas, kas traucē mums būt par gaismu.

Un man uzrunāja tas piemērs, ka, ja draudze pieļauj to, ka pasaule vai šajā gadījumā šādas domas un pārliecības ienāk draudzē, tas ir kā atļaut ūdenim ieplūst kuģī. Un kas notiek, ja kuģis pildās ar ūdeni, viņš sāk grimt. Un tāpēc ir jābūt tik ļoti uzmanīgiem.

Ir jāatjaunojas, pavadot laiku Vārdā, pavadot laiku sadraudzībā. Un tad tālāk apustulis Jānis arī tur rakstīja par to, ka Jēzus nelūdza, lai mūs paņem prom no šīs pasaules. Un ka Viņš ir ielicis mūs tieši šajā laikā. Un tad es saprotu, nu, ja jau Dievs tieši paredzēja, ka šajā gadā, šajā laikā es esmu šeit, tad Viņš zina, kāpēc tam tā ir jābūt. Un tas nozīmē, ka kopā ar Viņu es varu, pat ja man nav miljonu, es neesmu dziedātājs un es neesmu politikā. Jo Jēzus bija viens, un Viņš paņēma vienkārši savus divpadsmit mācekļus, un paskatieties, pateicoties Viņa dzīvei caur vienu cilvēku mums visiem ir pieejama glābšana. Un, starp citu, Viņš arī nebija politiķis vai dziedātājs, vai miljonārs. Un tas man dod šo ticību un cerību, ka Dievs zina, ko Viņš dara un ka Viņš var caur vienu cilvēku. Viņam nevajag daudz.

Un tāpēc es gribu sevi un jūs iedrošināt ar vienu Rakstu vietu. Tas ir no Esteres grāmatas. Un jūs noteikti esat dzirdējuši Esteres stāstu, kā viņa izglāba veselu tautu. Un patiesībā Dievs caur viņu izglāba veselu tautu. Un ceturtajā nodaļā, četrpadsmitajā pantā ir teikts:

Esteres 4.14 14 Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā? (1965. gada revidētais tulkojums)

Jo, ja tu tiešām klusēsi šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem radīsies no kādas citas puses. Bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?

Un mani tas ļoti aizkustina. Jo kas zina, varbūt tieši šī laika dēļ Dievs mūs ceļ un apgaismo, un Viņa godība uzaususi pār mums, un mēs esam aicināti atspīdēt Viņa gaismu. Tas ir tik forši.

Pēc kādiem principiem mēs dzīvojam

Man ir tāds ierobežots balss resurss, bet mani ļoti uzrunāja. Mani ļoti uzrunāja tā doma. Šis vārds mani uzmundrināja kopumā.

Bet šī doma mani tā kā sapurināja. Pārdomāju par to, ka mācītājs teica, ka draudzei nemīlēt pasauli. Un lai draudze neielaiž pasauli. Padomāt par to, ar kādiem principiem mēs risinām lietas.

Vai mēs izmantojam dievišķus principus?

Vai šīs pasaules principus?

Jo, ja mēs risināsim lietas, kā šī pasaule risina, mēs tiksim arī tiesāti kā šī pasaule.

Un tas ir tāds ļoti, ļoti nopietns vārds. Pārskatīt patiešām, pēc kādiem principiem mēs dzīvojam, kādus mēs izmantojam. Un patiešām, lai šai pasaulei nav vietas draudzē.

Lai viņai nav vietas mūsos. Kā Jēzus teica, ka sātans atnāca, viņš pie Manis neko neatrada.

Mēs ar Kārli divatā. Īsumā, es pieļauju, ka atkārtošos. Es atvainojos, es pieļauju, ka atkārtošos.

Bet jā, man patika tas, kā mācītājs iesāka. Ka attiecīgi mēs esam uz zemes. Jā, Jēzus nelūdza, lai mūs paņemtu prom, bet ka…

Jā, un uz zemes ir ļaunums, tumsa.

Un Jēzus teica, ka Viņš, kamēr ir uz zemes, ir gaisma šeit uz zemes. Un tad Viņš teica, ka mēs esam gaisma. Mēs esam atstāti gaismā.

Un attiecīgi tas ir mūsu uzdevums kā draudzei izgaismot šo tumsu.

Jā, vienkārši tā ir tikai Dieva atbilde, risinājums tumsai.

Un fiziski es redzu to tā, ka katru rītu uzsāku ar treniņu un aukstu dušu.

Un arī rakstu vieta patika, angliski bija rakstīts tajā Ījaba grāmatā 22.28.

Ījaba 22.28 28 Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma. (1965. gada revidētais tulkojums)

Doma tāda, ka es pieņemu lēmumu, un tas tiks nodibināts, un gaisma atspīdēs manā ceļā.

Un arī man dažreiz liekas, ka kristieši reizēm izvairās no lēmuma pieņemšanas.

Paldies.

Dieva vārds ieslēdz gaismu

Slava Dievam par mūsu draudzi, par mūsu jauniešiem. Man bija ļoti patīkami šodien visu klausīties. Tas ir lieliski. Es pateikšu arī savu pozīciju.

Mazs ir cilvēciņš, kurš ir bez spēka?

Tāds moments atnāk, un tas jau tāpēc, ka es jau sen dzīvoju, jūs arī nodzīvosiet, un tad jūs arī sapratīsiet. Bet šajā momentā kas notiek?

Pirmais ir tas, ka šis vārds bija tieši priekš manis. Tas ir kā apstiprinājums tam, kam mēs ejam cauri katru dienu.

Lūk, piemēram, pagājušonedēļ es tieši domāju: nu, kas es esmu par gaismu?

Ko es vispār varu?

Es vienkārši domāju: tagad eju prom?

Vienkārši lūdzu mēlēs.

Un tas arī bija kā piepildījums astotajam pantam. Skatieties, kā tur rakstīts:

1. Tesaloniķiešiem 5.8 8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1965. gada revidētais tulkojums)

Ticības un mīlestības bruņas un pestīšanas cerības bruņucepuri.

Tu redzi, ka es teicu: “Kungs, neskatoties ne uz ko, es zinu, ka Tu mani esi nolicis šeit. Es esmu gaisma šinī pasaulē, un es uzvarēšu, pastāvēšu.”

Un tā ir tā praktiskā puse, ar ko es gribēju padalīties: kā mēs stiprināmies ticībā, kad mēs vienkārši turamies pie Jēzus un visu Viņam uzticam.

Vienkārši lūdziet vairāk. Tad, kad mēs lūdzam vairāk, tad mēs stiprāk stāvam ticībā un stāvam ierindā.

Lai katrs varētu noiet savu dzīvi līdz beigām un nepadotos. Paldies visiem, kas padalījās.

Tavi vārdi apgaismo

Tas bija ļoti svarīgi, un katrs no jums teica tādus apstiprinošus vārdus. Jā, patiešām dzīvē mēdz būt dažādas lietas. Bet Dievs to visu jau redzēja. Iedomājieties?

Kad Dievs zināja, ka mēs dzīvosim šajā laikā, Viņš zināja, kur tu atradīsies šajā laikā. Bet daudz par šo varētu runāt.

Simtu deviņpadsmitajā psalmā ir rakstīts simt trīsdesmitais pants.

Psalmi 119.130 130 Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus. (1965. gada revidētais tulkojums)

Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.

Es lasu šeit angļu tulkojumā.

Psalmi 119.130 130 Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus. (1965. gada revidētais tulkojums)

Tā ir Tava vārda ienākšana. Tad, kad Tavs vārds ienāk mūsos, tas ieslēdz gaismu.

Tātad, lai vārds taptu saprotams, tam ir jāienāk mūsos, un, kad šis vārds ir ienācis mūsos, tas ieslēdz gaismu un dod mums sapratni. Mēs sākam saprast, ko darīt, kad darīt un kā darīt.

Tev atnāk atklāsme. Tāpēc gaisma ir saistīta ar Dieva vārda ienākšanu mūsos. Es zinu, ka mēs ļoti daudz dzirdam vārdu, ne tikai šeit.

Es zinu, ka daļa cilvēku no jums klausās arī citur vārdus. Ir ļoti daudz vārdu, ko mēs dzirdam.

Un vairāk tādas praktiskas darbības, āmen. Sapratne vai izpratne, tas ir tas, ka tu saproti, ko darīt. Tu nekrīti panikā, jo tu zini, kas ir darāms. Tāpēc ka tev ir gaisma, āmen.

Tad, kad ir gaisma, tu esi mierīgs, jo saproti, ko vajag darīt. Un tas, ko Kārlis runāja par lēmuma pieņemšanu: tad, kad ir izpratne, tad tu zini, kādu lēmumu vajag pieņemt. Āmen.

Tāpēc lūgsim viens par otru. Lai Dieva vārds pārvērstos par atklāsmi un lai mēs patiešām staigātu gaismā. Un Dievs tiks pagodināts. Āmen.

Noslēguma lūgšana

Pateicība par gaismu

Lūgsim Dievu. Piecelsimies kājās un lūgsim Dievu. Dieva Gars, mēs pateicamies Tev.

Vienkārši pacel savu balsi lūgšanā. Saki: Kungs, mēs pateicamies Tev, ka mums ir gaisma. Tu esi mūsu gaisma. Tavs vārds ir mūsu gaisma.

Mūsu gars ir Tavs gaismeklis, paldies Tev, Kungs. Kad Tu aizdedzini šo gaismekli, lai mēs nestaigātu tumsībā.

Es Tev pateicos, Kungs, par Tavu draudzi. Ne tikai par mūsu draudzi, bet par Tavu draudzi Latvijā, kurai ir Tava atklāsme.

Ka Tava gaisma, Kungs, ir mūsos un ka tā padzen šo tumsību no šīs zemes. Mēs pateicamies Tev, Kungs, Jēzus Kristus vārdā, ka neatkarīgi no tā, ko mēs redzam apkārt, Tu esi tas, kurš valda uz šīs zemes. Tu esi valdnieks pār mums visiem un visām tautām. Tu esi Latvijas valdnieks. Un mēs pateicamies Tev, Kungs, Jēzus Kristus vārdā.

Varbūt mēs ne visu saprotam, bet mēs zinām vienu: Tu esi gaisma. Un Tu spīdi mūsos un caur mums. Un Tu valdi. Tu esi Kungs un šīs zemes īpašnieks.

Un lai Tava pilnīgā griba piepildās. Tu sarauj visus ienaidnieku plānus.

Modrība, sirds un cerība

Un Tu iznīcini tautu nodomus. Bet Tava derība, Tava vēlēšanās, Tava griba, tā piepildīsies. Mēs tam ticam, tāpēc mēs to sakām. Palīdzi mums, Kungs, Jēzus Kristus vārdā.

Palīdzi mums vienmēr būt modrā garīgā stāvoklī, spējīgiem atšķirt. Jēzus Kristus vārdā. Palīdzi mums pasargāt savas sirdis un savus prātus no šīs pasaules ietekmes. Jēzus Kristus vārdā.

1. Tesaloniķiešiem 5.8-9 8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! 9 Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (1965. gada revidētais tulkojums)

Lai mūsu prāts vienmēr būtu atjaunots ar Tavu vārdu. Mēs Tev pateicamies, Kungs, ka mēs varam paņemt šīs ticības un mīlestības bruņas un pestīšanas bruņu cepuri.

Paldies Tev par to, ka Tu esi mūsu cerība.

Mēs esam nolikti priekš glābšanas, pestīšanas, paldies Tev, Kungs! Paldies Tev, Kungs, par Tavu glābšanu! Visās dzīves situācijās Tava glābšana, Tava dzīvība, Tava apsardzība, Kungs, vienmēr ir ar mums.

Tāpēc, ka mēs neesam nolikti dusmībai, mēs Tev pateicamies, Kungs. Jēzus Kristus vārdā. Mēs lūdzam par katru brāli un katru māsu.

Pieskaries kādam un lūdz, un saki: “Paldies Tev, Kungs, par manu brāli, paldies par manu māsu. Paldies Tev, Kungs. Lai šis vārds uzmundrina, palīdz, nostiprina. Paldies Tev, Kungs.”

Ka mēs visi staigājam gaismā.

Gudrība pieņemt lēmumus

Kungs, Tu esi Dievs, kurš izgaismo mūsu tumsu. Es lūdzu Tevi, ka Tu izgaismo manu māsu un manu brāļu tumsu, izgaismo, Kungs. Lai tumsa izdziest Jēzus vārdā, lai atnāk skaidrība no Tevis. Lai atnāk atklāsme no augšienes, kas izgaismo mūs un pārveido mūs.

Paldies Tev, Kungs, ka mums ir gudrība pieņemt lēmumus katru dienu. Lai arī kādā situācijā mēs būtu nonākuši, mēs zināsim, ko darīt.

Mēs pieņemsim pareizus lēmumus, un Tavs vārds tiks pagodināts. Mēs pateicamies Tev, Kungs. Paldies Tev par Tavu žēlastību, par Tavu uzticamību, par Tavu vārdu.

Paldies Tev. Jēzus Kristus vārdā. Un visa Dieva tauta teica: “Āmen!” Paldies vēl vienreiz. Aleluja.