Garīgās izaugsmes posmi

Sludinātājs: Zane Zeltiņa

Ievads

Liecība par Dieva vadību ikdienas vajadzībās

Runātāja dalījās priekā, ar kuru Dievs viņu bija pamodinājis. Iepriekšējā dienā šāda prieka nebija, taču dievkalpojuma rītā viņa piedzīvoja Dieva klātbūtni un vēlējās tajā dalīties ar draudzi.

Pirms galvenās vēsts viņa pastāstīja praktisku liecību par ģimenes uzņēmumu. Uzņēmumam bija vajadzīgi divi darbinieki, bet pieteikumu bija neparasti maz. Cilvēciski raugoties, situācija radīja spriedzi, jo iepriekšējie darbinieki drīz beigtu darbu un laika kļuva arvien mazāk.

Šajā procesā runātāja izvēlējās uzticēties Dievam un neļaut bailēm vai citām balsīm noteikt viņas rīcību. Rezultātā nebija jāizskata simtiem pieteikumu. Pieteicās daži kandidāti, un kļuva skaidrs, kuri divi cilvēki ir piemēroti. Viņi sāka darbu uzņēmumā, un Dievs atviegloja visu atlases procesu.

Mateja 6:33 Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas. (LTV1965)

Šī liecība parādīja principu, kas vēlāk caurvija visu svētrunu: garīgajā dzīvē ir jāmācās sadzirdēt Dievu, paļauties uz Viņu un pieaugt atbildībā.

Kristīgā dzīve ir izaugsmes ceļš

Kristīgā dzīve nav paredzēta kā pelēka, garlaicīga vai sastindzinoša eksistence. Tā ir piepildīta ar Dieva dzīvību. Cilvēks piedzimst no augšienes, bet pēc tam viņam ir jāaug, jāļauj Dievam sevi mācīt un jāvirzās arvien dziļāk Dieva aicinājumā.

Salamana pamācības 4:18 Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena. (LTV1965)

Taisnā ceļš kļūst arvien gaišāks. Garīgā dzīve ir process, kurā Dievs atklāj arvien vairāk gaismas, krāsu un pilnības. Šajā ceļā ticīgais nedrīkst palikt vienā attīstības posmā.

Izaugsme notiek attiecībās

Garīgā izaugsme nenotiek izolācijā. Dievs ieliek cilvēku garīgā ģimenē, kur ticīgie cits citu iedrošina, pamāca un paskubina uz mīlestību un labiem darbiem.

Ebrejiem 10:23-25 Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecības, jo uzticams ir tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. (LTV1965)

Sapulcēšanās nav tikai atrašanās vienā telpā svētdienā. Tā ir savienošanās un līdzdalība citam cita dzīvē. Tāpēc jāizvērtē sava iesaiste draudzē, mājas grupās, lūgšanās un attiecībās ar citiem ticīgajiem.

Vai mēs piedalāmies sapulcēšanās procesā?

Vai mēs iesaistāmies mājas grupās?

Vai mēs piedalāmies cits cita dzīvē?

Nobriedis kristietis nekalpo tikai tad, kad viņam ir ērti vai patīkami. Viņš mācās kalpot mīlestībā un uzņemties atbildību arī par citu cilvēku izaugsmi. Tāpat kā fiziskā ģimenē bērni prasa laiku, pacietību un uzmanību, arī garīgajā ģimenē jaunajiem ticīgajiem ir vajadzīgi cilvēki, kas ir gatavi viņus pavadīt.

Garīgās izaugsmes sākums

Garīgā ieņemšana un gaidīšanas laiks

Pirms bērns piedzimst, viņš atrodas mātes miesās un ir ar māti cieši savienots. Arī pirms cilvēks skaidri ienāk ticības dzīvē bieži ir lūgšanu, gaidīšanas un sagatavošanas process. Draudze lūdz par cilvēkiem, slavē Dievu, rūpējas par viņiem un gaida garīgus augļus.

Garīgā dzimšana nav mehānisks process. Tā prasa lūgšanu, pacietību, ticību un gatavību uzņemties atbildību par tiem, kurus Dievs pievieno draudzei.

Zīdaiņa posms

Fizisks zīdainis ir pilnīgi atkarīgs no citiem. Viņam vajadzīgs piens, drošība, klātbūtne un pastāvīga aprūpe. Viņš vēl nepazīst jauno pasauli un tās likumus. Līdzīgi ir ar cilvēku, kurš tikko piedzimis garīgi.

1. Pētera 2:2 Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti. (LTV1965)

Jaunam ticīgajam vajadzīgs tīrs Dieva Vārda piens. Viņu nevar vienkārši atstāt vienu un sagaidīt, ka viņš pats uzreiz sapratīs draudzes dzīvi, garīgās disciplīnas un attiecības ar Dievu. Viņam ir vajadzīga garīgā ģimene un nobrieduši ticīgie, kas palīdz iepazīt Dievu.

Miesīguma pazīmes

1. Korintiešiem 3:1-3 Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristus lietā. Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat. Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi, un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki? (LTV1965)

Garīgo vecumu nenosaka gadu skaits

Naids, ķildas un citi miesas darbi atklāj nenobriedumu. Cilvēks var būt draudzē ilgu laiku, bet viņa reakcijas var parādīt, ka kādā jomā viņš vēl aizvien ir garīgs zīdainis. Garīgo vecumu nenosaka tikai draudzē pavadīto gadu skaits.

Bērna posms

Jautājumi, kustīgums un emocijas

Bērni uzdod daudz jautājumu. Viņi ir kustīgi, viegli aizraujas un nespēj ilgi koncentrēties. Arī garīgajā bērna posmā cilvēks var nemitīgi meklēt jaunas aktivitātes, interesantus pasākumus un spēcīgas emocijas.

Viņš var izvēlēties draudzi, grupu vai kalpošanu pēc tā, kur konkrētajā brīdī ir interesantāk. Uzmanības centrā bieži vēl ir viņa paša sajūtas, nevis citu cilvēku vajadzības vai Dieva valstības mērķi.

Garīgajiem vecākiem jābūt pietiekami tuvu un uzmanīgiem, lai pacietīgi atbildētu arī uz vienkāršiem jautājumiem. Sākuma posmā tiek nostiprinātas vērtības, kas vēlāk ietekmē visu ticības ceļu.

Paklausība un svētums

Bērna posmā īpaši svarīgi ir mācīties paklausību. Ticīgais nevar turpināt veidot dzīvi pēc agrākajām kārībām un vienlaikus gaidīt, ka Dievs viņu virzīs uz priekšu.

1. Pētera 1:14-16 Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: “Esiet svēti, jo Es esmu svēts.” (LTV1965)

Ja cilvēks saka grēkam jā, viņš pats sevi pieķēdē. Tad viņš iet pa vienu un to pašu apli, atkārto tās pašas kļūdas un sāk uzskatīt kristīgo dzīvi par garlaicīgu. Taču problēma nav Dieva apsolījumos. Problēma ir nevēlēšanās atlaist to, kas kavē izaugsmi.

Nepakļauties katram mācības vējam

Efeziešiem 4:11-15 Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Bet patiesīgi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. (LTV1965)

Garīgs bērns var tikt viegli svaidīts šurpu turpu. Nobriešana nozīmē iesakņoties Dieva Vārdā, mācīties atšķirt patiesību no maldiem un pieaugt Kristū. Draudzes kalpotāju uzdevums nav uzturēt cilvēkus pastāvīgā zīdaiņa stāvoklī, bet sagatavot viņus kalpošanai.

Mācīties staigāt kopā ar Tēvu

Lūkas 2:39-40 Un visu pēc Tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti. Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu. (LTV1965)

Bērnam vajadzīga pamācība un labošana. Viņš mācās staigāt kopā ar tēvu un iepazīt tēva raksturu. Arī ticīgajam jābūt mācāmam, pazemīgam un gatavam pieņemt korekciju.

Jaunieša posms

Lielāka atbildība un aicinājuma apziņa

Ja bērns ģimenē palīdz ar vienkāršiem darbiem, tad jaunietim jau tiek uzticēta lielāka atbildība. Garīgajā dzīvē jaunietis sāk domāt par savu aicinājumu. Viņš ne tikai saņem, bet arī kalpo, māca un uzņemas konkrētus pienākumus.

1. Jāņa 2:12-14 Es rakstu jums, bērniņi, jo grēki jums ir Viņa Vārda dēļ piedoti. Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat atzinuši To, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat uzvarējuši ļauno. Es esmu jums rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši. Es esmu jums rakstījis, tēvi, jo jūs esat atzinuši To, kas ir no sākuma. Es esmu jums rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva Vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši. (LTV1965)

Garīgo jauniešu spēks ir Dieva Vārds, kas paliek viņos. Viņi vairs nevadās tikai pēc tā, ko saka citi, bet mācās paši dzīvot ar Dievu, pazīt Viņa Vārdu un uzvarēt ļauno.

Jēzus piemērs divpadsmit gadu vecumā

Lūkas 2:41-52 Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos. Kad nu Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi. Un, kad svētās dienas bija pagalam, tad, tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja. Bet tie domāja, ka Tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem. Un, kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai To meklētu. Un pēc trim dienām tie Viņu atrada templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm. Un Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte uz To sacīja: “Mans Dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.” Bet Viņš tiem atbildēja: “Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu. Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nācareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. (LTV1965)

Jēzus jau jaunībā apzinājās Sava Tēva lietas un vēlējās tajās darboties. Vienlaikus Viņš bija paklausīgs Saviem vecākiem. Garīgais aicinājums neatceļ paklausību un pareizas attiecības. Nobriešana ietver gan dedzību par Tēva lietām, gan gatavību pakļauties.

Spēja izšķirt labu un ļaunu

Ebrejiem 5:14 Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. (LTV1965)

Cieta barība ir tiem, kuru prāti vingrināti. Briedums nav tikai acīmredzamu ārēju grēku noraidīšana. Dieva Vārds atklāj arī sirds motīvus, domas un attieksmes.

Mateja 5:28 Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. (LTV1965)

Jēzus māca, ka grēks nav tikai ārēja darbība. Laulības pārkāpšana sākas ar iekāri sirdī, un cilvēku var ievainot vai nonāvēt arī ar vārdiem. Garīgi nobriedis cilvēks ļauj Dieva Vārdam pārbaudīt ne tikai savu ārējo uzvedību, bet arī iekšējo pasauli.

Rakstura pārbaude

Jaunieša posmā Dievs pārbauda uzticamību, atbildību un raksturu. Cilvēks mācās ne tikai iesākt, bet arī pabeigt. Viņš iedziļinās Dieva Vārdā un kļūst stabilāks savos lēmumos.

Dēla un mantinieka posms

Atbildība par Tēva saimniecību

Dēls ir cilvēks, kuram var uzticēt saimniecību bez pastāvīgas pārbaudīšanas. Viņš zina, kas jādara, un rīkojas atbildīgi. Garīgā nozīmē dēls pazīst savu aicinājumu, ir gatavs pakļauties Dievam un rūpējas par to, kas pieder Tēvam.

Viņš vairs nedomā tikai par savām vajadzībām. Viņš sāk domāt par nākamajām paaudzēm, pieredzes nodošanu un augļiem, kurus var baudīt citi. Dēls ir uzticams, darbīgs un auglīgs.

Romiešiem 8:17-19 Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. (LTV1965)

Mantojums ir saistīts ar briedumu. Dievs vēlas dot Saviem bērniem mantojumu, bet Viņš arī sagatavo viņus tā saņemšanai. Ticīgajam jākļūst stabilam gan saulainos periodos, gan laikā, kad nav redzamas ražas vai nākas izturēt grūtības.

Uzticams namturis

1. Korintiešiem 4:1-2 Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (LTV1965)

No namtura vispirms prasa uzticamību. Garīgā autoritāte nav statuss vai iespēja izcelties. Tā ir atbildība uzticīgi pārvaldīt to, ko Dievs ir devis.

Tēva posms

Personīga un dziļa Dieva pazīšana

Tēvu raksturo stabilitāte, briedums un dziļa Dieva pazīšana. Tas nav tikai virspusējs priekšstats par Dievu. Tā ir personīga pieredze ar To, kas ir no iesākuma.

Garīgais tēvs domā par nākamajām paaudzēm. Viņš vēlas nodot ticību, vērtības, pieredzi un dzīves gudrību tiem, kas nāk pēc viņa.

Daudz pamācītāju, bet ne daudz tēvu

1. Korintiešiem 4:9-17 Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti. Līdz šai pašai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam pliki un vajāti, bez pajumtes. Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam; mūs zaimo, un mēs iepriecinām. Mēs esam kļuvuši kā par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai. To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus. Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū. Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei! Tādēļ es pie jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns Tā Kunga darbā, tas jums atgādinās manus, Kristus dotos, noteikumus, kā es visur mācu katrā draudzē. (LTV1965)

Garīgā tēvišķība nav tikai mācīšana ar vārdiem. Tā ir dzīves priekšzīme, pacietība, ciešanas, svētīšana vajāšanās un gatavība rūpēties par garīgajiem bērniem. Pamācītāju var būt daudz, bet tēvi uzņemas ilgtermiņa atbildību.

Nomirt sev un piepildīt Dieva uzdevumu

Jāņa 19:30 Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam. (LTV1965)

Jēzus ir pilnīgais piemērs dzīvei, kas pilnībā nodota Tēva gribai. Garīgajā briedumā paša miesīgajām iegribām kļūst mazāk vietas, bet Dieva gribai – vairāk. Mērķis ir uzticīgi pabeigt Dieva uzticēto uzdevumu.

Draudze kā garīgā ģimene

Draudze nav pašmērķis un nav tikai vieta, kur patērēt sev patīkamu programmu. Tā ir vide, kur Dievs cilvēku formē, veido, sapulcina un sagatavo kalpošanai. Tajā ticīgais var pieaugt no zīdaiņa par bērnu, no bērna par jaunieti, no jaunieša par dēlu un no dēla par tēvu.

Cilvēks dažādās dzīves jomās var atrasties atšķirīgos brieduma posmos. Viņš var būt veiksmīgs profesionālajā dzīvē, bet garīgi kādā jautājumā vēl būt bērns. Tāpēc ikvienam godīgi jāļauj Dievam parādīt savu patieso stāvokli.

No piena pie cietas barības

Ir laiks, kad zīdainim vajadzīgs tikai piens un nepārtraukta aprūpe. Taču pienāk brīdis, kad bērnam jāmācās uzņemt cietu barību. Draudzei nav jātur cilvēki mūžīgā atkarībā no citu pamudinājumiem. Mērķis ir, lai katrs pats iepazītu Dievu, uzņemtos atbildību un kļūtu spējīgs kalpot citiem.

Es un mans nams kalposim Tam Kungam

Jozuas 24:15 Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit – vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams, mēs kalposim Tam Kungam! (LTV1965)

Šis apliecinājums attiecas ne tikai uz fizisko ģimeni. Arī draudze ir garīgais nams. Ticīgie ir aicināti kopā kalpot Tam Kungam, priecāties par garīgajiem zīdaiņiem un bērniem, pacietīgi viņus audzināt un palīdzēt viņiem nobriest.

Noslēguma aicinājums – ej nākamajā līmenī

Garīgo briedumu nenosaka tas, cik ilgi cilvēks apmeklē draudzi. To parāda viņa raksturs, reakcijas, attiecības, uzticamība un atbildības līmenis. Cilvēks var būt draudzē daudzus gadus, bet joprojām izpaust bērna pazīmes.

Kurā posmā es atrodos?

Kādi ir mani nākamie soļi?

Vai es ļauju Dievam sevi veidot par jaunieti, dēlu un tēvu?

Vēsts nav tikai interesants stāsts. Tas ir aicinājums noteikt savu pašreizējo stāvokli un spert nākamo soli. Dievs gaida, lai Viņa bērni pieaugtu, uzņemtos atbildību un būtu gatavi saņemt mantojumu.

Brīvprātīga atbildība

Nobriedis cilvēks negaida, kamēr kāds viņam pavēlēs vai atgādinās elementāras lietas. Ja Dievs ieliek sirdī ideju, viņš ir gatavs to organizēt un virzīt. Piemērā tika minēta doma par evaņģelizāciju pilsētas svētku laikā. Iniciatīva bija apsveicama, taču tai jāseko arī atbildībai par īstenošanu.

Kalpošanai nav jābalstās piespiešanā vai vainas sajūtas radīšanā. Cilvēki, kurus piespiež, bieži nekļūst uzticami. Draudze lūdz, lai Dievs pieskaras sirdīm un cilvēki atsaucas brīvprātīgi.

Kad cilvēks aug, viņš sajūt atbildību un mazāk sūdzas. Viņš ne tikai vērtē, vai kalpošana viņam patīk, bet redz kopīgo aicinājumu un ceļ kopā ar draudzi.

Pēc svētrunas

Draudzes nozīme garīgajiem bērniem

Pēc vēsts tika uzsvērts, ka garīgs bērns nevar droši augt bez garīgās ģimenes. Tika izmantots salīdzinājums ar zaķēniem, kurus māte pastāvīgi neaprūpē un kurus var pabarot cita garāmskrienoša zaķene. Šādi mazuļi ir neaizsargāti. Līdzīgi cilvēks, kurš klejo no vienas draudzes uz citu un nekur neiesakņojas, paliek bez stabilas aprūpes un var nomaldīties.

Draudze palīdz saprast, kurā posmā cilvēks atrodas, un droši turpināt pieaugšanas ceļu Jēzus vārdā.

Desmitā tiesa, ziedojumi un pateicības dāvanas

Tika mācīts, ka desmitā tiesa pienesama Dieva namam, bet labprātīgie ziedojumi var tikt doti arī konkrētu cilvēku vajadzībām, kad Dievs uz to pamudina. Draudzes līdzekļi kalpo gan nama saimnieciskajām vajadzībām, gan labiem darbiem.

Maleahija 3:10 Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! (LTV1965)

Lūgšanā Dievam tika uzticētas desmitās tiesas, ziedojumi un pateicības dāvanas. Tika lūgts, lai līdzekļu pietiek draudzes vajadzībām, labiem darbiem un katra devēja dzīvei.

Mīlestības karoga apliecinājums

2. Mozus 17:15 Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: “Tas Kungs ir mans karogs.” (LTV1965)

Augstā dziesma 2:4 Viņš ved mani vīna pagrabā, un Viņa mīlestība ir Viņa karogs pār mani. (LTV1965)

Draudze pasludināja, ka šis ir gads, kad tiek pacelts mīlestības karogs. Ticīgie stāv zem Dieva mīlestības apsega un staigā Dieva mīlestības spēkā. Mīlestība ir viņu identitāte, valoda, kultūra un uzvara.

Draudze sarauj vienošanos ar rūgtumu, šķelšanos un aizvainojumu. Tā izvēlas piedošanu, vienotību, līdzcietību un Kristus ceļu. Draudze ir mīlestības nams, patvērums salauztajiem, ģimene vientuļajiem un gaisma tautām.

Mīlestības karogs tiek pacelts pār namiem, laulībām, bērniem, pilsētu un valsti. Kungs ir mūsu karogs, Viņa mīlestība ir pār mums, un tā nekad nebeigsies.

Paziņojumi

Tika paziņots par konferenci Rīgā, Unijas ielā 99, kur kalpos mācītājs Pols N. Enče. Draudzes ceturtdienas lūgšanu sapulce netiek pārcelta un notiks ierastajā laikā pulksten 19.00. Tie, kuri vēlas apmeklēt konferenci, var doties uz piektdienas dievkalpojumiem.