Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Tas Kungs ir radījis šo dienu, lai mēs priecātos un līksmotu Viņa priekšā! Šai rītā Dieva žēlastība ir atjaunojusies priekš katra no mums. Dievs turpina izliet pār mums Savu žēlastību un dāsnumu! Dieva Vārds ir milzu svētība katram no mums. Caur Savu Vārdu Dievs veido mūs un ceļ mūsu ticību.Šodien no jauna parunāsim par atbildību un bezatbildību. Katram no mums ir patīkami sadarboties ar atbildīgu cilvēku, jo mēs zinām, ka uz viņu var paļauties, viņš darbu paveiks visaugstākajā līmenī, tāda cilvēka dēļ mums nenāksies kaunēties. Katrs no mums vēlētos, lai cilvēki saka: ”Tu esi – atbildīgs cilvēks! Tu esi – uzticams cilvēks! Tu esi uzcītīgs un darbu mīlošs cilvēks!” Bet kāpēc šodien mēs tik reti sastopamies ar atbildīgiem cilvēkiem? Kas traucē cilvēkam būt atbildīgam?Vairākas dienas mēs runājām par to un noskaidrojām trīs iemeslus, kas noved cilvēku pie bezatbildības, tās ir bailes, viltīga sirds un slinkums.Ceturtais iemesls, kas ved uz bezatbildību, – tā ir mācības noraidīšana.
„Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.” (Salamana pam. 13:18).
Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt, viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties. Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
„Cilvēks, kas ir stūrgalvīgs pret sodu, tas tiks pazudināts pilnīgi negaidot un nevienam nemanot.” (Salamana pam. 29:1).
Kad mēs attālināsimies no patiesības, Dievs laiku pa laikam runās uz mums. Tādam nolūkam Viņš sūtīs pie mums nepazīstamus cilvēkus, draugus, kalpotājus. Dievs atmaskos mūs caur Savu Vārdu. Bet ja, ņemot vērā to visu, mēs spītējamies, tiepjamies, tad Dievs saka, ka priekš mums nebūs dziedināšanas no pazudināšanas. Dievs mūs mīl, tāpēc dod mums Savu Vārdu. Viņš vēlas parādīt, kā mums jādzīvo. Viņš vēlas mums parādīt, kurā vietā esam nogriezušies no pareizā ceļa. Dievs vēlas parādīt, kā mums atgriezties uz patiesības ceļa un iet tālāk. Lūk, tāpēc ir rakstīts, ka gudrs un saprātīgs cilvēks mīl zināšanas un ievēro baušļus.
„Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.”(Salamana pam. 18:2).
Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu.(Salamana pam. 10:8).
„Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.”(2.Timotejam 3:16-17).
Es esmu pārliecināts, ka caur šo nelielo vēstījumu, Dievs runāja uz tevi. Ja tu vēlies kļūt par atbildīgu cilvēku, tev jāpieņem Viņa mācība, atmaskošana, pārmācība un pamācība un tad jāsāk rīkoties.Dievs lai svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.
  • Kas ir patiesa kalpošana, un kā kalpošana maina cilvēka dzīvi

    Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu skatus un uzmanību uz to, kas ir mūžīgs – uz Debesu Tēvu. Mums pastāvīgi ir jāatcerās, ka kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem.Katra patiesa kalpošana prasīs no mums zināmus upurus. Bet mums ir jāziedo Tā Kunga un Evaņģēlija vārdā.
  • Kādas gan privilēģijas vai priekšrocības ir cilvēkam, kurš dzird Dieva balsi?

    Kā likums, mēs neiedalam laiku kādām lietām, kamēr mēs neieraugam lielu nepieciešamību pēc tām. Tad kad mēs ieraudzīsim to, ko mēs zaudējam bez Dieva balss izpratnes un dzirdēšanas, tad mūsos ir jāpamostas degsmei un stimulam darīt visu kas no mums ir atkarīgs, lai iedalītu tam īpašu uzmanību un laiku. Saprotiet, ka sātans ir zaglis un ja viņam tiks dota vismazākā iespēja, tad viņš atņems mums visas privilēģijas un iespējas Dievā.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.