Garīgās izaugsmes principi. 2-rā daļa. (Mācītājs Rufus Adžiboije)
Svētdien mācītājs turpināja runāt par garīgās izaugsmes principiem (Jūs varat iepazīties ar pirmo šīs tēmas daļu šeit – raksts vai video ).
Rakstos ir teikts:
„Tad nu jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka, maldu līdzi aizrauti, nezaudējat savu stipro pamatu. Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā…”(2.Pētera 3:17-18).
Dievs vēlas, lai mēs pieaugam mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā un žēlastībā. Žēlastība – tā ir 
nepelnīta dāvana no Dieva. Katram no mums ir dotas garīgās dāvanas lai nestu svētību, un tajās mums ir jāpieaug. Ja mēs nepieaugam, mēs iekļūstam maldos un atkrītam no Dieva. Svarīgi ir zināt un atcerēties to, ka Dievs nekad neaicinās mūs kaut ko darīt, pirms Viņš Pats no Savas puses nebūs izdarījis visu nepieciešamo tam, lai mēs būtu spējīgi to paveikt. Garīgā izaugsme ietekmē visu mūsu dzīvi. Mēs pieaugam tajā, Kurš ir Draudzes Galva, proti – Jēzū. Garīgā izaugsme ir saistīta ar mūsu zināšanām. Garīgā izaugsme – tā ir kļūšana par tādu, par kādu Dievs mani jau ir nosaucis. Dievs mani ir radījis par jaunu radījumu Jēzū Kristū – tas ir mans mūžīgais statuss Viņa priekšā, – neatkarīgi no tā, vai es izmantoju šo statusu vai arī nē.
Vērsīsimies pie Rakstiem un aplūkosim taisnības divas puses, par kurām runā apustulis Pāvils un Jēkabs.
Vēstulē Romiešiem Apustulis Pāvils runā par to, ka mēs tiekam taisnoti ne pēc darbiem, bet ticībā.
„Ko lai sakām par savu ciltstēvu pēc miesas – Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis? Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā. Jo ko saka raksti? “Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.”(Romiešiem 4:1-4).
Tava taisnošana Dieva priekšā nav atkarīga no tā, ko tu dari vai arī ko tu nedari. Tavi darbi nevarēs tevi attaisnot, bet tikai tava ticība tam, ko Dievs par tevi saka – neatkarīgi no tā, ko tu jūti vai arī nejūti. Ja tu ticēsi tam, ko teicis Dievs, tad tieši tava ticība mainīs tevi. Cilvēki mūs parasti vērtē pēc ārēji redzamā – mūsu darbiem. Dieva vērtējums atkarīgs no tā, uz ko balstās tava ticība
Vēstulē Jēkabam mēs savukārt lasām it kā pretēju patiesību. Jēkabs saka, ka mēs tiekam taisnoti ne tikai ticībā, bet arī pēc darbiem.
„Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, – bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva. Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? Ābrahāms, mūsu tēvs, vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Īzāku, savu dēlu, uz altāra?” (Jēkaba 2:14-21).
nepelnīta dāvana no Dieva. Katram no mums ir dotas garīgās dāvanas lai nestu svētību, un tajās mums ir jāpieaug. Ja mēs nepieaugam, mēs iekļūstam maldos un atkrītam no Dieva. Svarīgi ir zināt un atcerēties to, ka Dievs nekad neaicinās mūs kaut ko darīt, pirms Viņš Pats no Savas puses nebūs izdarījis visu nepieciešamo tam, lai mēs būtu spējīgi to paveikt. Garīgā izaugsme ietekmē visu mūsu dzīvi. Mēs pieaugam tajā, Kurš ir Draudzes Galva, proti – Jēzū. Garīgā izaugsme ir saistīta ar mūsu zināšanām. Garīgā izaugsme – tā ir kļūšana par tādu, par kādu Dievs mani jau ir nosaucis. Dievs mani ir radījis par jaunu radījumu Jēzū Kristū – tas ir mans mūžīgais statuss Viņa priekšā, – neatkarīgi no tā, vai es izmantoju šo statusu vai arī nē.
Vērsīsimies pie Rakstiem un aplūkosim taisnības divas puses, par kurām runā apustulis Pāvils un Jēkabs.
Vēstulē Romiešiem Apustulis Pāvils runā par to, ka mēs tiekam taisnoti ne pēc darbiem, bet ticībā.
„Ko lai sakām par savu ciltstēvu pēc miesas – Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis? Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā. Jo ko saka raksti? “Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.”(Romiešiem 4:1-4).
Tava taisnošana Dieva priekšā nav atkarīga no tā, ko tu dari vai arī ko tu nedari. Tavi darbi nevarēs tevi attaisnot, bet tikai tava ticība tam, ko Dievs par tevi saka – neatkarīgi no tā, ko tu jūti vai arī nejūti. Ja tu ticēsi tam, ko teicis Dievs, tad tieši tava ticība mainīs tevi. Cilvēki mūs parasti vērtē pēc ārēji redzamā – mūsu darbiem. Dieva vērtējums atkarīgs no tā, uz ko balstās tava ticība
Vēstulē Jēkabam mēs savukārt lasām it kā pretēju patiesību. Jēkabs saka, ka mēs tiekam taisnoti ne tikai ticībā, bet arī pēc darbiem.
„Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, – bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva. Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? Ābrahāms, mūsu tēvs, vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Īzāku, savu dēlu, uz altāra?” (Jēkaba 2:14-21).
