Piecas Dieva tautas identitātes pazīmes
Tiešraide: youtu.be/MdOCZxg-oEs
Dievs ir svēts, Viņš mīl un bagātīgi piedod. Viņa klātbūtnē ir dzīvība.
Kungs, palīdzi man pieskarties Tavai dzīvībai. Es negribu tikai dzirdēt šos vārdus. Man vajadzīga dzīvības atjaunošana un pārmaiņas caur Tavu pieskārienu. Slava Tev, Kungs. Āmen.
Mūsu identitāte un atbildība
Dieva tautas identitāte
Es gribu runāt par mūsu īpašo identitāti kā Dieva tautai un par atbildību, kas ar to saistīta. Šim vienkāršajam, bet svarīgajam vārdam jābūt man par atgādinājumu un pārbaudi. Nepietiek skaisti runāt par to, ka esmu daļa no Dieva tautas, vai saukt Jēzu par Kungu. Dievs var redzēt manu dzīvi citādi.
Staigāšana ar Dievu – tā nav spēle
Vislielākā maldināšana dzīvē ir pašapmāns. Staigāšana ar Dievu nav spēle, ērtību vai komforta jautājums. Dievs nesauc par Savu tautu tos, kuri patiesībā nav Viņa tauta.
Manu darbu un attiecību ar Dievu pārbaude
Es varu teikt pareizos vārdus un darīt pamanāmus darbus, taču ar to vien nepietiek. Man jāpilda Debesu Tēva griba un jādzīvo patiesās attiecībās ar Viņu.
Mateja 7:21-23 21 Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. 22 Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? 23 Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (RT65)
Dieva aicinājums katram cilvēkam
Labā ziņa ir tā, ka ikvienam ir iespēja kļūt par daļu no Dieva tautas. Dievs samaksāja cenu, lai tas būtu pieejams ikvienam, kurš saskata Viņa aicinājumu un vēlas to pieņemt.
Kāds dzird Dieva aicinājumu, bet saka, ka nevēlas atsaukties. Kāds vēlas, bet atliek atbildi: pašlaik viņš ir aizņemts, viņam tas nav ērti, un viņam šķiet, ka laiks Dievam atradīsies vēlāk. Kāds uzskata Dieva aicinājumu par muļķību, jo pēc šīs pasaules mērauklas viņam kaut kas izdodas un viņš domā, ka tiks galā bez Dieva.
Es esmu pateicīgs Dievam par pārliecību, ka bez Viņa es nevaru. Man tā nav tikai pieņemta dogma, bet pārliecība. Ticība ir pārliecība. Kaut vai nošaujiet mani, es tik un tā esmu par to pārliecināts. Citi var strīdēties, bet man tas nav strīda jautājums: es zinu, ka man ir vajadzīgs Dievs. Tāpēc es veidoju attiecības ar Viņu nevis izrādīšanās dēļ un ne tikai ērtā laikā. Man Viņš ir vajadzīgs ik mirkli. Tikai ar šādu pārliecību es varu nopietni izturēties pret staigāšanu ar Dievu.
Piecas Dieva tautas īpašības
Dieva tautai ir piecas īpašības:
Šīs īpašības nav atdalāmas cita no citas
Dievs aicina cilvēkus pie Sevis, nošķir viņus no grēka varas un kundzības, izredz īpašam nolūkam, sagaida no viņiem uzticību un pavēl dzīvot svētu dzīvi. Šīs īpašības ir savstarpēji saistītas. Tālāk es sīkāk pievēršos aicinājumam un nošķiršanai, bet atceros, ka arī izredzētība, uzticība un svētums pieder pie Dieva tautas identitātes.
Uzvara pieder Jēram
Atklāsmes grāmata runā par pēdējo laiku un par karu starp tumsas spēkiem un Dievu. Sātans un viņa sabiedrotie karo ar Jēru. Šī cīņa notiek arī cilvēku apziņā, kad tiek apgalvots, ka Dievs nevalda, Viņa griba nepiepildās un Viņš nav pielūgsmes cienīgs. Taču Dieva Vārdu nevar atcelt: Jērs uzvarēs.
Atklāsmes 17:14 14 Tie karos ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.” (RT65)
Ja es gribu būt Uzvarētāja pusē, man jābūt ar Jēru. Pat tad, kad apstākļi neizskatās pēc uzvaras, Dievs nemelo. Uzvaras iemesls ir tas, ka Jērs ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš.
Kristus paliek kungu Kungs
Kad Jēzus stāvēja Pilāta priekšā, Viņu sita, un ārēji Viņš izskatījās pēc zaudētāja. Pilāts runāja tā, it kā vara sist Jēzu krustā vai Viņu atlaist piederētu viņam. Taču Jēzus parādīja, ka jebkura vara pār Viņu varēja būt dota tikai no augšienes.
Jāņa 18:33-34 33 Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja Viņam: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” 34 Jēzus atbildēja: “Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par Mani stāstījuši?” (RT65)
Jāņa 19:10-11 10 Tad Pilāts Viņam sacīja: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist krustā?” 11 Jēzus atbildēja: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks grēks.” (RT65)
Ja izskatās, ka Kristus zaudē, tas ir tikai tāpēc, ka Viņš pagaidām tā ir nolēmis. Viņš ir kungu Kungs. Tāpēc Viņš uzvarēs. Ja es būšu Jēra pusē, mani gaida uzvara.
Aicinātie, izredzētie un uzticīgie kopā ar Jēru
Būt Jēra pusē prasa noteiktu dvēseles stāvokli, jo tas ir karš un cīņa. Šāda cīņa izsit no manis nešķīsto un visu, kas neatbilst Dieva dabai. Vārdos par Jēru ir nosauktas trīs Dieva tautas īpašības: aicinājums, izredzētība un uzticība. Es pieņemu savu aicinājumu, saprotu, ka esmu izredzēts Dieva žēlastībā, un atceros, ka Dievs sagaida no manis uzticību. Uz neuzticīgiem cilvēkiem nav iespējams paļauties.
Izredzēta, svēta un Dievam piederoša tauta
Es katru dienu apzinos savu piederību Dieva tautai. Dievs mani aicināja, izveda no tumsas un nošķīra no tumsas. Es vairs neesmu daļa no tumsas sistēmas. Viņš mani izredzēja īpašam nolūkam: būt vēstnesim, lieciniekam un sludināt Viņa pilnību. Viņš mani nosauca par svētu tautu.
1. Pētera 2:9 9 Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā (RT65)
Rakstos par Dieva tautu vispirms ir nosaukts Israēls. Dievs to nosauca par svētu, izredzēja un darīja par Savu īpašumu starp zemes tautām.
5. Mozus 7:6-11 6 Jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta; tevi Tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam kļūtu par īpašuma tautu starp visām tautām, kas vien ir virs zemes. 7 Ne tāpēc, ka jūs būtu lielākā no visām tautām, Tas Kungs jums ir bijis labvēlīgs un ir jūs izredzējis – jūs jau esat mazākā no visām tautām – 8 bet tāpēc, ka Viņš jūs ir mīlējis un jums tur solījumu, ko Viņš jūsu tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis, tāpēc Tas Kungs ir jūs izvedis ar stipru roku un izglābis no verdzības nama, no faraona, Ēģiptes ķēniņa, rokas. 9 Tad nu tev būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs un kas derību tur un dara žēlastību tiem līdz tūkstošam augumam, kuri Viņu mīl un tur Viņa baušļus 10 bet tiem, kas Viņu ienīst, Viņš atmaksā tieši vaigā, viņus izdeldēdams; Viņš nekavējas tam, kas Viņu ienīst, atmaksāt tieši vaigā. 11 Tādēļ turi Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ko es tev šodien pavēlu darīt. (RT65)
Es šeit redzu, ka Dieva tauta ir svēta, izredzēta un pieder Dievam. Kungs to izveda no verdzības nama, lai pār to nevaldītu cita vara. Tāpēc es nepiedēvēju izredzētību saviem nopelniem. Dievs neizredz tāpēc, ka mūsu ir vairāk vai mēs esam labāki par citiem. Tas ir Viņa lēmums, kas balstīts mīlestībā, uzticībā un žēlastībā.
Dieva tautas aicinājums
Aicinājums sākas ar Dieva uzaicinājumu
Būt izredzētam nozīmē saņemt Dieva uzaicinājumu veidot attiecības ar Viņu caur Jēzu Kristu. Dieva tauta ir tauta, kas caur ticību Jēzum Kristum ir stājusies attiecībās ar Dievu. Pats Dievs uzsāk šīs attiecības. Es nevaru vienkārši pasludināt sevi par daļu no Dieva tautas: man ir vajadzīgs Dieva uzaicinājums.
Kad es pieņemu šo uzaicinājumu un caur ticību Jēzum Kristum stājos attiecībās ar Dievu, es pieņemu pestīšanu, kas pieejama caur Kristu. Tad es saku: es sekošu Jēzum Kristum un piepildīšu Viņa nodomu manai dzīvei. Es esmu aicināts.
Aicinājums uz pestīšanu un piedošanu
Pirmais, uz ko es esmu aicināts, ir pestīšana. Saņemot uzaicinājumu, es saņemu piedošanu. Dieva tauta ir tauta, kurai ir piedots. Mani grēki ir piedoti, un Dievs mani ir nošķīris no pagātnes, lai tai vairs nebūtu varas pār mani. Es apliecinu: es esmu izpirkts, un man ir piedots.
Man jāatceras konkrētā diena, kad piesaucu Kunga Vārdu un pieņēmu Viņa uzaicinājumu. No tā brīža Viņš kļuva par manu Glābēju un Kungu. Visu savu apzināto dzīvi es saprotu, ka man ir piedots un esmu glābts. Taču es esmu glābts kādam mērķim, ne tikai tāpēc, lai saņemtu grēku piedošanu. Es sekošu Jēzum Kristum līdz savu dienu beigām.
Aicinājums uz sadraudzību ar Dieva Dēlu
Ar pestīšanas pieņemšanu viss nebeidzas. Es esmu aicināts uz sadraudzību ar Dievu. Dieva tauta ir cilvēki, kuri regulāri un pastāvīgi sarunājas ar Viņu. Ir daudz kas tāds, ko es nezinu, bet Dievs zina. Viņš vēlas man atklāt Sevi, lai es Viņu iepazītu, un tas notiek sadraudzībā ar Viņu.
1. Korintiešiem 1:9 9 Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā. (RT65)
Darbi neaizstāj tuvas attiecības
Es varu darīt daudz labu lietu un uz šī pamata uzskatīt sevi par daļu no Dieva tautas. Taču svarīgi ir ne tikai tas, ko es daru. Svarīgi ir, vai man ir tuvas attiecības ar Dievu un vai es sarunājos ar Viņu.
Jēzus neapstrīd to, ka Viņa pieminētie cilvēki pravietoja, izdzina ļaunos garus un darīja brīnumus. Viņu kalpošana bija redzama, un pasaule par to zināja. Taču viņiem nebija tuvu attiecību un sadraudzības ar Viņu.
Es varu pats izdomāt, ko darīt, un nosaukt to par labu. Pavisam citādi ir tad, kad sadraudzībā ar Dievu saņemu norādījumu un konkrētu uzdevumu un pēc tam uzticīgi to izpildu. Uzdevums var būt pamanāms, piemēram, dziedināšana vai pravietojums, bet tas var būt arī nepopulārs un cilvēkiem nezināms. Ja esmu to saņēmis no Dieva sadraudzībā ar Viņu un uzticīgi izpildu, tā ir paklausība Dievam.
Es nesaku, ka ikvienu cilvēku, kuru Dievs izmanto redzamā kalpošanā, Jēzus nosauks par tādu, ko Viņš nepazīst. Es saku, ka Valstībā ieies tie, kuri pilda Tēva gribu, un Viņa gribu zina tie, kuri sarunājas ar Viņu.
Reizēm es varu būt pārāk aizņemts ar labiem darbiem un vienlaikus nebūt sadraudzībā ar Dievu. Dievs vēlas, lai es sarunājos ar Viņu un saņemu no Viņa virzību, nevis aprobežojos ar darbiem, kurus pats uzskatu par labiem un pareiziem.
Kungs, palīdzi man. Paldies Tev, ka Tu mani aicināji uz pestīšanu. Palīdzi man apzināties savu aicinājumu uz sadraudzību ar Tevi un būt tajā uzticīgam.
Aicinājums uz kalpošanu
Es dzīvoju ar savu aicinājumu un augstu to vērtēju, jo tas ir Dieva uzaicinājums un Dieva iniciatīva. Dievs ir sagatavojis to, ar ko man jānodarbojas, un aicina mani uz to.
Efeziešiem 2:10 10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. (RT65)
Ikvienam, kurš sauc sevi par Dieva tautas daļu, jāspēj pateikt: es kalpoju Dievam šādā veidā. Man ir kalpošana Dieva namā, un es kalpoju kā Dieva daudzveidīgās žēlastības namturis.
1. Pētera 4:10 10 Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. (RT65)
Es esmu aicināts ne tikai saukties par Dieva tautas daļu, bet arī kalpot, atspoguļot Dieva raksturu un parādīt to pasaulei. Manai dzīvei jābūt liecībai. Es esmu aicināts sludināt Dieva pilnību un būt liecinieks gaismai, kurā Viņš mani ir aicinājis.
Ābrahāms kā paklausīgas atbildes piemērs
Pats Dievs uzsāka Ābrahāma aicināšanu. Ābrahāms dzīvoja un nodarbojās ar savām lietām, bet Dievs nāca pie viņa un aicināja viņu iziet no savas zemes, no saviem radiniekiem un no sava tēva nama uz zemi, kuru Viņš norādīs.
1. Mozus 12:1-4 1 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. 2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. 3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” 4 Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. (RT65)
Ābrahāms atbildēja Dieva aicinājumam ar paklausību. Viņš devās, kā Tas Kungs viņam bija sacījis, un septiņdesmit piecu gadu vecumā izgāja no Harānas. Viņa atbildē bija ticība, uzticēšanās un paklausība.
Kā es atbildu Dieva aicinājumam
Tas, ka pats Dievs mani aicina, ir privilēģija. Šī privilēģija nes sev līdzi atbildību. Es atbildu Dieva aicinājumam ar ticību, grēku nožēlu, paklausību un gatavību Viņam kalpot.
Ticība un uzticēšanās
Kad Dievs mani aicina, es Viņam atbildu ar ticību un uzticēšanos. Tāpat kā Ābrahāmam, šī ticība nepaliek tikai vārdos, bet izpaužas paklausīgā atbildē.
Grēku nožēla, paklausība un gatavība kalpot
Mana atbilde ietver grēku nožēlu. Dievs no manis sagaida paklausību, un man jābūt gatavam Viņam kalpot. Ticība, grēku nožēla, paklausība un gatavība kalpot – tā ir mana atbilde uz Dieva aicinājumu.
Kungs, paldies Tev par Tavu uzaicinājumu un par Tavu aicinājumu manā dzīvē. Paldies par pestīšanu. Es esmu atbildējis uz Tavu aicinājumu. Mani grēki ir piedoti. Tu esi atpircis mani no bauslības lāsta. Es esmu brīvs, bet brīvs, lai dzīvotu Tev.
Galatiešiem 3:13 13 Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka, (RT65)
Paldies Tev arī par citām aicinājuma jomām. Tu aicini mani sadraudzībā ar Sevi. Palīdzi man uz šo aicinājumu atbildēt ar ticību, grēku nožēlu, paklausību un gatavību atdot Tev savu laiku. Piedod man, Kungs, ka reizēm es to aizmirstu.
Man uzticētā kalpošana
Kalpošana ir joma, kurā Dievs man uzdod kopt to, ko Viņš man ir uzticējis. Tas līdzinās uzdevumam, kas sākumā tika dots Ādamam: kopt dārzu, piešķirt tam skaistumu, pielikt roku, darbu un prātu.
1. Mozus 2:15 15 Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu. (RT65)
Man jāpieliek roka, darbs un prāts, lai man uzticētais lauks kļūtu skaists. Kādu lauku Dievs man ir uzticējis?
Kas tajā notiek?
Tā ir mana kalpošana.
Kalpošanā ir vajadzīga kārtība, centība un darbs, kā arī pacietība, ticība un paklausība. Lai Dievs mums palīdz.
Dieva tautas nošķiršana
Dievs aicina mani iziet un nošķirties
Dieva tauta ir ne tikai aicināta, bet arī nošķirta. Tā ir tās īpašība. Dievs man saka iziet no agrākās dzīves vides, nošķirties un nepieskarties nešķīstajam.
2. Korintiešiem 6:17-18 17 Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. 18 Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs. (RT65)
Nošķirties nozīmē nepieņemt šīs pasaules standartu. Dieva tauta nevar dzīvot tā, kā dzīvo visi. Es esmu nošķirts Dievam.
Prāta atjaunošana un Dieva standarts
Dievs aicina mani nodot sevi Viņam un nepielāgoties šim laikmetam. Mans prāts tiek atjaunots, lai es iepazītu Dieva gribu – labo, patīkamo un pilnīgo.
Romiešiem 12:1-2 1 Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. 2 Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (RT65)
Šai pasaulei ir savi ģērbšanās, runas, draudzības un attiecību standarti. Bet Dieva tauta nepieņem pasaules standartu, aizmirstot, ka Dievs mūs ir nošķīris Sev. Dieva standartam ir robežas.
Šķīstība bez izolēšanās no cilvēkiem
Būt nošķirtam nozīmē nošķirties no grēka un dzīvesveida, kas ir pretrunā Dieva gribai, lai pilnībā piederētu Dievam un dzīvotu pēc Viņa standartiem. Es esmu nošķirts no katras nešķīstības. Es sev jautāju: vai manas domas ir šķīstas?
Vai mani darbi ir šķīsti?
Vai manas attiecības ir šķīstas?
Tas īpaši attiecas uz puišu un meiteņu attiecībām. Dieva standartam ir robežas.
Ne katrs, kurš iet uz baznīcu un sauc Jēzu par Kungu, pieder Dieva tautai. Dieva tauta ir nošķirta tauta. Tomēr nošķiršana ir process: ja es kaut ko nezināju un rīkojos nepareizi, Dievs man atklāj patiesību, un es pārveidojos caur Viņa Vārda atklāsmi.
Bībeliskais priekšstats par draudzi kā Dieva tautu ir saistīts ar vārdu “eklesija”, tas ir, ar aicinājumu iziet no noteiktas vides. Bet tā nav izolēšanās no pasaules. Mēs turpinām strādāt ar cilvēkiem un dzīvot šīs pasaules sistēmā, tomēr viņu prakse nekļūst par mūsu praksi. Es varu cilvēkiem pateikt, ka piederu Dievam un nevēlos pieskarties nešķīstajam.
Nošķiršana padara manu dzīvi par liecību
Dievs nošķir Savu tautu, lai tā būtu Viņa lieciniece pasaulē. Liecība nav tikai cilvēku aicināšana pie Dieva vai uz baznīcu. Visspēcīgākā liecība ir tad, kad es dzīvoju nošķirtu dzīvi.
Ja es labi runāju un aicinu cilvēkus uz baznīcu, bet viņi manī redz to pašu dzīvesveidu, standartu un manieres, kādas ir pasaulē, kādu liecību es sniedzu?
Dievs grib, lai cilvēki manā dzīvē redzētu īpašu tautu, kas pieder Viņam. Caur Ābrahāmu Dievs rādīja, ko nozīmē būt ar Viņu.
Psalmi 33:12 12 Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu! (RT65)
Svarīgi ir ne tikai tas, ko es saku, bet arī tas, ko cilvēki redz manā dzīvē. Kad es esmu nošķirts no nešķīstības un no dzīvesveida, kas ir pretrunā Dieva gribai, pilnībā piederu Dievam un dzīvoju pēc Viņa standartiem, mana dzīve kļūst par liecību pasaulei.
Nošķiršana no grēka varas
Ja mēs pieņemam Dieva tautas īpašības un ar Dieva palīdzību tās parādām dzīvē, tad mēs pagodinām Dievu vairāk nekā ar citu savu darbību. Kad dzīvojam kā aicināta un nošķirta tauta, no mums ir vairāk labuma nekā tikai no mūsu nodarbēm un priekšnesumiem.
Pirmais, no kā Dievs grib mani nošķirt, ir ne tikai pats grēks, bet gan grēka vara.
Romiešiem 6:12-14 12 Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! 13 Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. 14 Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai. (RT65)
Es pateicos Kungam par to, ka Viņš mani ir nošķīris no grēka varas. Es esmu zem Dieva žēlastības. Grēkam nav varas pār mani, un tas nevar pār mani valdīt, jo es ar Dieva spēku esmu nošķirts un izvests no tumsības varas.
Es tā dzīvoju nevis tāpēc, ka vienkārši cenšos kaut ko darīt vai nedarīt. Mani vada Dieva žēlastības Vārds. Es turos pie šīs apliecības un ļauju šai patiesībai iespiesties visā manā iekšējā būtībā, lai tā mani vadītu.
Nošķiršana no pasaulīgām vērtībām un Dieva pielūgšana
Mēs esam nošķirti no pasaulīgām vērtībām, kas ir pretrunā Dieva standartiem. Pasaule diktē virzienus, prasības un modi, bet es nepieņemu tās diktātu kā standartu.
Kad bērni teica, ka tas nav modē, es atbildēju: “Es diktēju modi. Ko man vilkt, es izlemju.”
Dieva standarts apģērbā
Es jūtu, ka Dievs pievērš mūsu uzmanību šim jautājumam. Vai apģērbs, kas atsedz ķermeni, atbilst Dieva standartam?
Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš to apklāja ar godību. Tas ir apģērbs, kas pagodina Radītāju. Kad cilvēki sagrēkoja, viņi zaudēja šo godību un saprata, ka ir kaili. Tad Dievs Ādamam un viņa sievai darināja ādas tērpus un viņus apģērba.
1. Mozus 3:21 21 Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus. (RT65)
Man nevajag pieņemt pasaules standartu kā normu draudzei. Dievs nevēlas, lai mēs atkailinām sevi.
Vienīgi Dieva pielūgšana
Dievs pieprasa patiesu pielūgšanu vienīgi Sev. Tas nozīmē pilnīgu nodošanos Dievam.
2. Mozus 20:3-5 3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst (RT65)
Ja darbs, bērni, finanses, mācības vai jebkas cits man kļūst svarīgāks par Dievu, tas ieņem elka vietu. Ko es pielūdzu, tam es paklausu, un tas valda pār manu dzīvi. Dievam jābūt pirmajā, nevis otrajā, trešajā vai ceturtajā vietā.
Sekošana Kristum pāri cilvēciskajām prioritātēm
Jēzus teica spēcīgus vārdus par sekošanu Viņam, lai parādītu: Dieva griba un Kristus aicinājums ir augstāki par jebkuru cilvēka prasību.
Lūkas 14:26 26 “Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. (RT65)
Šie vārdi neaicina mani pārstāt mīlēt vai godāt vecākus un tuviniekus. Jēzus neatceļ bausli godāt tēvu un māti.
2. Mozus 20:12 12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. (RT65)
Viņš pats norāja tos, kuri ar reliģiskiem vārdiem aizsedza atteikšanos no atbildības pret vecākiem.
Mateja 15:3-6 3 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: “Kāpēc tad jūs arī pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ? 4 Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un māti! – un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt. 5 Bet jūs mācāt: ja kas saka uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, – tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti. 6 Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ. (RT65)
Sekošana Kristum nozīmē, ka izšķirošajā brīdī es izvēlos Dieva gribu, pat ja tā nesakrīt ar tuvinieku gribu. Es nepārstāju mīlēt vecākus un neatstāju viņus novārtā, bet Dievs paliek pirmajā vietā.
Liecība par manu tēvu
Kad es nožēloju grēkus, mans tēvs man teica: “Tu tur neiesi. Ja tu tur iesi, tu vairs nebūsi mans dēls.” Viņš šo lēmumu apstiprināja ar saviem darbiem. Manā priekšā bija izvēle: klausīt tēvam vai sekot Dieva aicinājumam un uzaicinājumam.
Manu lēmumu sekot Dievam varēja iztulkot tā, it kā es būtu ienīdis tuviniekus. Bet es nepārstāju mīlēt tēvu un viņu nenodevu. Es neatkāpos no Dieva. Šodien es stāvu jūsu priekšā tieši tāpēc, ka izvēlējos paklausību Dievam.
Dievs darbojas apstākļos, kad Viņa griba man kļūst svarīgāka par visu.
Salamana pamācības 16:7 7 Ja kāda ceļi Tam Kungam labi patīk, tad Viņš liek izlīdzināties viņam arī ar viņa ienaidniekiem. (RT65)
Ar laiku mans tēvs mainīja savu lēmumu. Pirms viņš aizgāja, mums bija ļoti labas attiecības. Viņš man teica: “Tu izdarīji pareizi.” Es redzu, ka Dievs var samierināt pat tos, kuri sākumā pretojas manai izvēlei.
Nošķiršana no netaisnības un tumsas darbiem
Dievs pazīst Savējos, un ikvienam, kas apliecina Kunga vārdu, ir jāatkāpjas no netaisnības.
2. Timotejam 2:19 19 Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu. (RT65)
Es noraidu negodīgumu, netikumību, naidu un netaisnību. Manā dzīvē nedrīkst būt negodīguma pat tad, kad neviens uz mani neskatās. Es rīkojos godīgi nevis cilvēku skatiena dēļ, bet tāpēc, ka tas ir pareizi. Mana dzīve nav balstīta uz maldināšanu un netaisnību.
Daniēla uzticība pārbaudījumā
Es domāju par Daniēlu, kuru iemeta lauvu bedrē. Cilvēciski raugoties, šķita, ka viņš ir cietis sakāvi, bet viņa uzticība Dievam palika par liecību.
Daniēla 6:16,22-23 16 Tad ķēniņš pavēlēja atvest Daniēlu un to iemest lauvu bedrē. Ķēniņš sacīja vēl Daniēlam: “Tavs Dievs, kam tu kalpo bez mitēšanās, tas lai izglābj tevi!” 22 Mans Dievs sūtīja Savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, ka tie mani neaiztika, jo Viņš zināja, ka es esmu nevainīgs un ka arī pret ķēniņu es neesmu darījis nekā ļauna.” 23 Tad ķēniņš kļuva ļoti priecīgs un pavēlēja Daniēlu izvilkt no lauvu bedres. Izrādījās, ka viņam nebija ne mazākā ievainojuma, jo viņš bija pilnīgi uzticējies savam Dievam. (RT65)
Dažreiz man šķiet, it kā Dievs zaudētu, jo es eju cauri smagiem apstākļiem un nesaņemu tūlītēju glābšanu. Bet Dievs nezaudē. Ja es esmu Viņa pusē, Viņš paliek manā pusē.
Dzīve kā gaismas bērniem
Es esmu nošķirts no netaisnības, elkdievības, grēka varas un garīgās tumsas. Agrāk es biju tumsa, bet tagad es esmu gaisma Kungā.
Efeziešiem 5:8-11 8 Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni. 9 Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība 10 un pārbaudiet, kas Tam Kungam patīkams. 11 Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā. (RT65)
Es rīkojos kā gaismas bērns. Gara auglis izpaužas visā labestībā, taisnībā un patiesībā. Es pārbaudu, kas Dievam ir patīkams, nepiedalos neauglīgajos tumsas darbos un tos atmaskoju.
Kopsavilkums: aicinātās un nošķirtās tautas dzīve
Dievs mani nošķīra no šīs pasaules un saka, lai es vairs nepiedalos tajā, no kā Viņš mani ir izvedis. Es vairs nepiedalos agrākajā dzīvē. Dieva tautai jāatšķiras ar raksturu, īpašībām, uzvedību un dzīves prioritātēm.
Nošķiršana ved uz mīlestību un pazemību
Nošķiršana no grēka varas ved mūs uz lielāku mīlestību. Mēs mācāmies mīlēt vairāk. Mūsu atbilde uz Dieva aicinājumu nošķirties un iziet ved mūs prom no lepnuma.
Šis vārds mums atgādina par Dieva prasību un standartu Viņa Draudzei. Nepietiek vienkārši nākt uz draudzes ēku un nodarboties ar labiem draudzes darbiem. Mūsu dzīvei jāatspoguļo Dievam nošķirtas aicinātās tautas dzīve. Ir arī izredzētība, uzticība un svētums. Ja būs laiks, mēs par to runāsim, bet jau tagad to atcerēsimies.
Noslēguma lūgšana
Kungs, mēs pateicamies Tev par Tavu Vārdu. Mēs pieņemam Tavu Vārdu.
Es pieņemu Tavu Vārdu un pateicos Tev, Kungs, par Tavu dāsnumu. Tu mums devi uzaicinājumu būt Tavas dzīves dalībniekiem.
Paldies Tev par Tavu mīlestību pret mums un par Tavu plānu mūsu dzīvei. Paldies par aicinājumu. Paldies Tev, Kungs, ka Tu mūs esi nošķīris.
Tu mūs izvedi un devi mums Savu žēlastību, lai mēs varētu dzīvot citādu dzīvi. Mēs gribam pagodināt Tevi ar savu aicinājumu un caur nošķiršanu. Paldies Tev, Kungs, ka Tu mūs esi izredzējis.
