[dropcap]S[/dropcap]vētdien mācītājs Rufus sludināja par tēmu: „Milži tavā zemē”. Jau vairākus mēnešus pēc kārtas Dievs runā uz mums par to, lai iekarojam zemi priekš Viņa. Dievam zeme ir ļoti svarīga. Viņš seko tam, kas notiek uz zemes. Bībelē ir teikts:
Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.
Dievs radīja zemi, lai uz tās dzīvotu Viņa bērni, dzīvotu lēnprātīgi cilvēki. Bībelē teikts, ka lēnprātīgie iemantos zemi (Ps.37:11). Lēnprātīgie – tie ir cilvēki, kuri dzīvo harmonijā ar Dievu, ceļ savu dzīvi balstoties uz Viņa vērtībām un principiem. Dieva Valstība debesīs un Dieva griba debesīs – tam visam ir jānāk un jātiek piepildītam virs zemes. Mēs zinām, ka grēkā krišanas dēļ, cilvēks atdalīja sevi no Dieva, un uz zemes dzima dumpīga valsts, kas pretojas Dievam, Viņa gudrībai, vērtībām un gribai. Bet tad uz zemes nāca Jēzus, lai atjaunotu savstarpējās attiecības starp Dievu un cilvēku, kā arī lai pakļautu šo dumpīgo valstību Dievam. Bez tam, Jēzus ir atstājis mums piemēru, kā var atgriezt un pakļaut zemi Dievam. Jēzus piepildīja Savu daļu un tika paaugstināts debesīs, atstājot Dieva bērniem uzdevumu – atgriezt zemi Dievam. Sātans nav ieinteresēts tajā, lai Dieva bērni uzzinātu un saņemtu atklāsmi par šo Dieva doto uzdevumu. Šim nolūkam sātans izmanto dažādus reliģiozos garus, cilvēku filozofiju, iekšējos ienaidniekus (lepnību, skaudību, nepiedošanu, aizvainojumu utt.), cilvēka miesas vājības un daudz ko citu, – lai Dieva bērni nenodarbotos ar tām lietām, kas saistītas ar zemes iekarošanu. Sātans pret ticīgajiem izmanto ne tikai iekšējos garīgos ienaidniekus, bet arī ārējos ienaidniekus, – tie ir garīgie spēki vai garīgie milži, kurus sātans sūta mūsu ceļā. Tev jāzina, ka šie garīgie milži gaidīs tevi tajā zemē, kurā tu spersi savu kāju. Tev tas jāzina un tam attiecīgi jāsagatavojas. Zeme Dievam, par kuru mēs jau ilgstoši runājam, – tā ir konkrēta dzīves sfēra vai konkrēta cilvēku kategorija, kurā Dievs grib nostiprināt Dieva Valstību (ģimene, bizness un finanses, vīrieši, sievietes, bērni, pusaudži, medicīna, izglītība u.c.).Un Dievs to grib darīt caur Saviem bērniem. Dievs grib, lai atkarojam šo zemi priekš Viņa un izdzenam no tās visus milžus. Dievs grib, lai katrs no jums ieiet savā zemē un iekaro to priekš Viņa. Jozuas grāmatā ir teikts:
Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis…. Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.(Jozuas 1:3,5).
Man JĀSPER savas kājas savā zemē, un tad Dievs apsola, ka Viņš dos man šo zemi un būs kopā ar mani. Tas ir Dieva aicinājums rīkoties! Un tajā ir apslēpta mūsu kristīgās dzīves jēga. Svarīgi ir saprast, ka Dievs mums šo zemi nedos uzreiz, bet gan pakāpeniski,- soli pa solim. Dievs ņem vājo un neprātīgo, lai liktu kaunā šīs pasaules stipro un gudro – visu to kas pretojas Dievam un Viņa gudrībai.
„Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros.”(1.Korint. 1:27).
Dievs vēlas, lai Viņa bērni izietu no tuksneša un ieietu Apsolītajā zemē. Tuksnesis nav paredzēts tam, lai tajā dzīvotu cilvēks. Paliekot tuksnesī, cilvēks ies bojā. Un Dievs grib, lai mēs šodien sadzirdam un saprotam, ka tuksneša laiks ir BEIDZIES. Ja negribam nomirt garīgi, tad mums jāpamet savs tuksnesis un jāieiet tajā zemē, kuru Dievs mums katram ir sagatavojis – iekarojot šo zemi mūsu Dievam. Ja mēs to neizdarīsim, mēs sāksim zaudēt ietekmi un gala rezultātā kļūsim par garīgiem miroņiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Veltīgas sēdēšanas laiks svētdienās draudzē ir – BEIDZIES. Pienācis jauns laiks. Dievs vēlas, lai atliekam malā nepareizo izpratni par kristietību un sākam kalpot Dievam caur to, ka iekarojam savu zemi priekš Viņa. Dievs no mums gaida nopietnāku attieksmi pret Viņa teikto. Svarīgi saprast arī to, ka, lai ieietu un iekarotu savu zemi, mums jāattīsta un jānostiprina sava ticība. Tas ir svarīgi, jo savā zemēs mēs sastapsim milžus, kuri izskatīsies stiprāki par mums. Un Dievs mums tajā palīdzēs.
Svētdienas dievkalpojuma tēma bija: „Dievs, Kurš meklē zemes augli”. Mācītājs Rufus sāka svētdienas dievkalpojumu ar jautājumu: „Kādus augļus katrs no mums šajā gadā atnesīs Dievam?”. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, par kuru vērts aizdomāties jau šobrīd.
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufuss Adžiboije runāja par to kā cilvēks var tikt galā savā dzīvē ar neaizsargātību un nepārliecinātību. Mūsu dzīvē notiek dažādas situācijas, un Dievam ir atbildes un risinājumi uz visiem mūsu jautājumiem un grūtībām.
Šo svētdien mācītājs Rufus dalījās ar pamācības vārdu. Viņš teica, ka ļoti svarīgi ir alkt pēc Dieva un Viņa klātbūtnes. Ir svarīgi izbaudīt un iepazīt to, cik Dievs ir labs pret katru no mums. Sarežģīti apstākļi, problēmas un grūtības grib katram no mums skaļā balsī paziņot, ka – Dievs tevi nemīl, ka Viņš ir aizmirsis par tevi un nemaz nerūpējas par tevi, ka Dievam ir daudz svarīgākas problēmas. Tā ir mūsu ienaidnieka – sātana, kuru Bībele sauc par meli, balss.
Mācītājs Rufus runāja par to, cik svarīgi ir meklēt un pielūgt Dievu no visas savas sirds. Dievam ir svarīga cilvēka sirds, nevis formāla nedzīva slavēšana. Bībelē ir teikts:
“Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, Es būšu atrodams, tā saka Tas Kungs…” (Jeremijas 29:12-14)
Dievs vēlās, lai mēs visās lietās paļaujamies uz Viņu un būtu atkarīgi no Viņa. Dievs vēlās lai mēs vienmēr būtu ar Viņu. Dievam ir plāns priekš mums un šis plāns bija jau pirms mūsu ierašanās šeit uz zemes. Dieva plāns nav mainījies. Dieva plāns ir piepildīt zemi ar cilvēkiem pēc Dieva tēla un līdzības, kuri izplatīs Dieva Valstību.
Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir sagatavot savu sirdi pirms nākšanas uz Dieva Namu. Ir svarīgi noskaņot sevi vairāk uz klausīšanos Dievā, nekā uz ziedošanos. Par to ir teikts grāmatā Salamans mācītāja:
„Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salam. mācītājs 4:17).