Dievs atbildēja uz manu lūgšanu!

Man bija seši gadi un es ļoti vēlējos braukt uz kristiešu nometni. Par nometni bija jāmaksā 20 lati, bet mums tādas naudas nebija. Mēs ar mammu sākām lūgt Dievu (pēc rakstu vietām – Mat. Ev.18:19-20; Marka Ev.11:23-24), ticējām, ka Dievs atbildēs uz manu lūgšanu un dos šo naudu, katru dienu apliecinājām, ka naudiņa mums būs.Pagāja laiks, līdz nometnes nomaksāšanas dienai palika trīs dienas, bet naudas mums vēl nebija. Svētdienas rītā mamma teica, lai es nebēdājoties, ja naudu nedabūsim un uz nometni netikšu. Svētdienas skolā kopīgi lūdzām un skolotāja teica, lai es turpinu ticēt un nešaubos. Pastāstīju to mammai, viņa palūdza man piedošanu, ka bija pārstājusi ticēt un kopā sākām pateikties Dievam par naudu.Pēdējā samaksas diena bija trešdiena, bet otrdienas vakarā naudas mums vēl nebija. Pirms gulētiešanas pielūdzām Dievu un teicām, lai notiek Viņa prāts. No rīta mūs pamodināja zvans pie durvīm. Pie mums bija atnācis brālis no draudzes un atnesis 20 latusun teica, ka nauda domāta nometnei.  

Slava Dievam par to, ka Viņš ir uzticams un vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām!