Dievs mani tur cieši Sev klāt!
Esmu uzaugusi kristīgā ģimenē, par ko esmu ļoti pateicīga Dievam. Uz draudzi esmu gājusi jau kopš pašas bērnības, bet tieši uz draudzi “Gars un Patiesība” apmēram kopš 2001.gada. Manā dzīvē nav konkrēta datuma, kad es pieņēmu Jēzu un nožēloju grēkus. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka tas notika tik sen (kad biju pavisam maza) un es to neatceros. Esmu pateicīga Dievam, ka Viņš mani ir turējis pie sevis un nav palaidis vaļā visu šo laiku. Nekad nav nācies sastapties ar šaubām par to, vai Dievs patiešām pastāv un ir ar mums. Protams, man dzīvē ir bijušas tādas situācijas, kad es nedaru to, kas būtu pareizs un Dievam tīkams, taču esmu to nožēlojusi un mainījusies. Ticu, ka Dievs to ir piedevis, jo tagad no visas sirds un ar visu spēku cenšos to nedarīt. No vienas puses es gribētu, lai man būtu kāda spēcīga liecība par to, kā Dievs pilnībā izmainījis manu dzīvi un parādījis atšķirību starp dzīvi AR un BEZ Viņa. Tad es to varētu stāstīt cilvēkiem un iedrošināt citus. Taču, no otras puses, arī tā ir spēcīga liecība, ka Dievs visu šo laiku ir bijis uzticams un nav pametis mūs skarbajā pasaulē.
Laura Grandāne (18 gadi)
