Šaurā ceļa izvēles priekšrocības.
Apskatīsim Saula un Dāvida piemērā šaurā ceļa izvēles priekšrocības. Vienā no Saula dzīves saspringtākajiem brīžiem, viņš atskrēja pie Dieva pēc padoma, bet Saula nepareizā dzīvesveida dēļ, Dievs nevarēja viņam atbildēt. Tā vietā, lai nožēlotu un zemotos Dieva priekšā, viņš aizskrēja pie zīlnieces. Mēs varam izlasīt par notikušo sekojošajā Rakstu vietā:
“Kad nu filistieši bija sapulcējušies, tad tie devās ceļā un apmetās nometnē pie Šunamas. Tikmēr arī Sauls sapulcināja visu Israēlu un apmetās nometnē Gilboas pakalnos. Kad nu Sauls ieraudzīja filistiešu karaspēka nometni, tad viņš izbijās, un viņa sirdi pārņēma lielas bailes.
Un Sauls jautāja to Kungu, bet tas Kungs viņam neatbildēja nedz ar sapņu, nedz ar priesteru-orākulu, nedz ar praviešu starpniecību.
Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: “Atrodiet man kādu sievu, kurai ir vara pār mirušo gariem, es gribu pie tās doties un ar viņas starpniecību izjautāt likteni.” Un viņa kalpi tam atbildēja: “Redzi, Endorā dzīvo kāda sieva, kas ir šāda mirušo garu izsaucēja.”” (1Samuēla 28:4-7)
No šīs epizodes Saula dzīvē, mēs varam smelties dažas mācības:
1. Agrāk vai vēlāk ikviens no mums vērsīsies pie Dieva, bet svarīgi ir zināt, ka bez mūsu grēku nožēlas, mēs nevaram gaidīt Viņa žēlastību.
Daudzi cilvēki savas pārpilnības laikos noniecina Dievu un Viņa ceļus, bet savā posta dienā viņi pēkšņi sāk meklēt To Kungu un rēķinās ar 100% atsaucību no Viņa puses.
“Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja; kad Tu viņus piemeklēji, viņi skaitīja steidzīgi lūgšanas.” (Jesaja 26:16)
Ir skaidri jāsaprot, ka Dievu ir jāmeklē ne tikai bēdu laikā, bet katrā laikā. Mums jātuvojas Dievam lai Viņš varētu tuvoties mums.Ja jūs nepilnveidojat savas attiecības ar Dievu un nedraudzējaties ar Dievu savās labklājības un laimes dienās, vai varēsiet paļauties uz šo draudzību bēdu laikā? Protams, ka nē! Jā, Dievs ir mīlestība, Viņš ir žēlsirdīgs, bet Bībelē ir doti skaidri un noteikti principi, saskaņā ar kuriem Viņš rīkojas. Par vienu no šādiem principiem mēs varam lasīt Sālamana pamācībās pirmajā nodaļā:
“Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par maniem soda piedraudējumiem, tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties, un kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss, un kad jūs vispārīgi pārņems likstas un bēdas, tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bailes tā Kunga priekšā; ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manus soda norādījumus; tad lai nu viņi bauda paši savas dziļākās būtības augļus, un lai atēdas paši sava padoma.
Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un garīgi bezrūpīgo laime viņus pašus pazudina; tāpat muļķus pazudina viņu nepamatotā pašpaļāvība.
Bet kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.” (Sālam. Pam.1:24-33)
Paklausīt Dievam un celt dzīvas un dinamiskas attiecības ar Viņu – tas nav joks, bet gan dzīvības un nāves jautājums. Tas ir tik nopietni, ka pieprasa, lai izslēdzam grēku un mīlestību pret grēku no mūsu dzīves. Bet tas ir tā vērts.
Pages:
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
