Cienīgs mērķis dzīvei

Mērķis ir katram cilvēkam – vai cilvēks runā par to skaļi vai nē. Cilvēku kaut kas virza, lai viņš kaut ko darītu. Bet ja runājam par mēķi, tad ir CIENĪGI un NECIENĪGI mērķi. Pāvilam bija cienīgs mērķis un viņš pastāvīgi par to runāja: «…Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk. Bet jūsu dēļ nepieciešams palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums» (Fil. 1:20-26)Pāvilam bija pārliecība un cerība (angļu tulkojumā – viņš patiesi gaidīja, jo bija par to pilnīgi pārliecināts). Kas tad priekš Pāvila ir patiesa gaidīšana dzīvē? Viņš gribēja, lai Kristus pagodinātos viņa miesā, lai Kristus pagodinātos caur viņa dzīvi. Mērķis aizņem mūsu domas un dod mums motivāciju dzīvei. Pāvils skatījās uz dzīvi caur savu mērķi – lai Kristus tiktu pagodināts caur viņa dzīvi.Cilvēkam bez cerības nav ticības. Ticība būvējās uz cerības, uz tā, ko mēs gaidam. «Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.» (Еbr.11:1). Ticība tiecas uz konkrētu mērķi. Ticība veic reālus soļus, lai sasniegtu reālu mērķi. Tur kur nav cerības vai gaidīšanas, ticība paliks bez augļiem. Ticība nodrošina nepieciešamo enerģiju un motivāciju, lai varētu virzīties uz priekšu. Ja mūsu dzīves mērķis ir tikai materiālajos labumos, ērtībās utt., tad tādu mērķi nevar nosaukt par cienīgu. Pāvils saskatīja pārākumu Kristus atziņā. Bez šāda mērķa ticība būs neauglīga. Vēlēšanās iepazīt Kristu un pagodināt Viņu savā dzīvē tevi motivē un virza tevi uz priekšu. «Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību» (Rom.5:1-4).Mēs esam taisnoti ticībā un mums ir miers ar Dievu-bet tas ir tikai sākums. Caur ticību mums ir pieeja pie Dieva žēlastības un mēs gaidām Dieva slavu, lai tā atklājas vēl lielākā mērā mūsos un caur mums.Pāvils saka, ka viņš lielās ar Dieva slavas cerību. Cerība – tā ir gaidīšana. Pāvils gaidīja Dieva slavu. Cerība neatstāj kaunā. Pateicoties šai gaidīšanai, Pāvils bija gatavs ciest, maksāt jebkuru cenu vai pat nomirt.«…Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību…». Mēs nebaidāmies no ciešanām, jo gaidām slavu.Bībele konkrēti runā par to, ka mums ir jācieš kopā ar Viņu, lai pagodinātos kopā ar Viņu: «…jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.»(Rom.8: 17-18). Ciešanas – tā ir atteikšanās no savas gribas. Jēzus, lūdzot Ģetzemenes dārzā, apliecināja, lai notiek Tavs prāts, ne Manējais. Ja cilvēkam nav cienīga mērķa, tad viņš būs virspusējs un tukšs ticīgais.Virspusēji ticīgie dzīvo pēc izjūtām: labi jūtās, tas nozīmē, ka Dievs ir, slikti jūtās-Dieva nav. Cilvēks ar cienīgu mērķi nepadodas pat ciešanās. Mēs pastāvam no žēlastības un ne savā spēkā. Bet žēlastība atnāk uz pareizu mērķi. Mūs virza mūsu mērķis, un šim mērķim ir jābūt saistītam ar Kristu. Viss, ko darīja Pāvils, bija pakļauts šim mērķim.Kas virza tavu dzīvi? Nosaki vai tavs mērķis ir cienīgs vai nē? Daudziem ir darbi, bet svarīgi – vai ir augļi no šiem darbiem. Cienīgs mērķis ved pie cienīgiem darbiem, un tādi darbi noteikti nes augļus.Mēs varam mācīties no Pāvila. Pāvils baudīja dzīvi, un nāve viņu nebaidīja. Viņš nebaidījās mirt, jo bija pārliecināts, ka bija dzīvojis uz zemes cienīgam mērķim. Kā tikko Kristus viņu atrada, viņš sāka tiekties tikai uz vienu mērķi: iepazīt Kristu, iepazīt Viņa augšāmcelšanās spēku, ciest līdz ar Viņu, lai pagodinātos līdz ar Viņu.«Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.» (Fil.1: 21) Pāvils nedzīvoja priekš sevis, bet priekš citiem, lai Kristus pagodinātos, bet ne tikai lai darītu labus darbus. Viņa dzīve miesā sagādaja patīkamus augļus cilvēkiem un pagodināja Dievu. Viņš ziedoja savu dzīvi tam, lai meklētu Kristu un Viņa svaidījumu. Viņš strādāja priekš tā, lai palīdzētu citiem iemantot prieku un panākumus ticībā, lai viņu balvas vairotos Kristum atnākot. «Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.» (Fil. 1:25-26)Kāda ir tava izvēle – līdzināties pasaulei vai ietekmēt un mainīt pasauli tajā vietā, kur tu atrodies? Cienīgs mērķis nes augļus Dievā. Necienīgs mērķis ir vērsts tikai uz sevi pašu.Kam tu ziedo savu dzīvi, savu laiku-lūk, jautājums uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam.
Konspektu veidoja Olga Žuka draudzes dievkalpojumā 13.11.2005.

Similar Posts

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.