Milži tavā zemē (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Tālāk, mācītājs vērsās pie divām Rakstu vietām: 

„Un Jozua sacīja: “Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū, jo Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus, hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus.”(Jozua 3:10).

 

„Kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko tu ej iemantot, un izdzīs daudzas tautas no turienes – hetiešus, girgaziešus, amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus – septiņas tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi, un Tas Kungs, tavs Dievs, dos tev viņus, tad tu tos sitīsi un nodosi tos iznīcībai; un tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem, jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un Tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.”(5.Mozus 7:1-4).

 Mācītājs Rufus vērsa mūsu uzmanību uz septiņām tautām, kuras pieminētas šajās Bībeles Rakstu vietās. Iepriekšējās paaudzes no šīm tautām baidījās, un to dēļ neiegāja Apsolītajā zemē. Bet, tās bija tieši tās tautas, kuras Dievs Israēla bērniem lika izdzīt no savas zemes. Tas šodien attiecas arī uz mums. Bībelē ir teikts: 

„Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām”. (1.Korint. 10:11).

 Viss Bībelē rakstītais ir domāts mums, lai mēs mācītos.Pagājušajos dievkalpojumos tika runāts par laiku, kad Mozus sūtīja izlūkus apskatīt Apsolīto zemi. Tā bija apbrīnojama zeme, kurā tecēja piens un medus, bet tajā izlūki ieraudzīja gigantus vai milžus. Un pēc redzētā desmit no divpadsmit izlūkiem nolēma, ka šo zemi nav iespējams iekarot, ka šie milži ir krietni stiprāki par viņiem. Viņi nenoticēja Dieva solītajam, un tāpēc nevarēja ieiet Apsolītajā zemē. Bet, pēc tam cēlās jauna paaudze, kura uzticējās Dievam un bija paklausīgi savam līderim tajā, lai ietu un iekarotu šo zemi Dievam. Iepriekšējā Israēla bērnu paaudze 40-mit gadus staigāja pa tuksnesi, cīnoties ar Dievu. Viņi pastāvīgi ar kaut ko bija neapmierināti. Un šī neapmierinātība bija vērsta ne tikai pret Dievu, bet arī pret viņu līderi. Mozus pastāvīgi dzirdēja sev adresētus pārmetumus par to, ka nav pietiekami labs līderis, ka viņš slikti rūpējas par tiem utt.. Israēla bērni, šos 40-mit gadus atrodoties tuksnesī, pastāvīgi dumpojās un negribēja klausīt Mozum. Un tā visa rezultātā tie nevarēja pretoties ārējiem ienaidniekiem un ieiet tajā, ko tiem bija apsolījis Dievs. Bībelē ir teikts: 

“Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums;”(Jēkaba 4:7).

 Tas ir ļoti svarīgs princips, kuram mums jāseko. Ja mēs vispirms pakļausimies Dievam un it visā Viņam uzticēsimies, tad varēsim pretoties sātanam un svinēsim uzvaru pār viņu. Pakļauties (padoties) Dievam – tas nozīmē būt paklausīgam Viņam un Viņa Vārdam, kā arī būt paklausīgam tam līderim, kuru Dievs ir nolicis pār tevi. Nepaklausība un pazemības trūkums noved cilvēku un tautas pie traģēdijas un sakāves.