Augstu Dieva debesīs, mūžsenais pūķis pamodās un pacēla septiņas derdzīgas, ragainas galvas.
„Tas brīdis ir klāt, ” viņš šņāca, „laiks pabeigt to, kas iesākts Ēdenē….laiks līdz galam iznīcināt visu cilvēci.”
Reiz dzīvoja mazi koka cilvēciņi. Visas koka radībiņas bija iztēsis galdnieks vārdā Elis. Viņa darbnīca atradās pašā kalna galā, no kura viņš varēja lūkoties uz mazo ciematiņu. Katrs koka cilvēciņš bija citādāks. Dažiem bija lieli deguni, citiem lielas acis – daži bija gari, daži īsi. Daži nēsāja cepures, citi mētelīšus.