Tuvojas Ziemassvētki, kā tos svinēsim?!

Vilksim bluķi, jāsim uz slotas, bet varbūt…

 Tuvojas Ziemassvētki, kā tos svinēsim?!Bībelē rakstīts :”Dievs raugās no debesīm uz cilvēku bērniem, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši. Reiz viņi bīdamies izbīsies, jo Dievs ir ar taisno cilti. Daudz ciešanu sagaida tos, kas pielūdz elkus – svešus dievus.” Jēzus sacīja: „ Atgriezieties no grēkiem, jo Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Kas ir Dieva valstība? Taisnība, miers un prieks! Kurš gan to negribētu? Bet kā mums to saņemt? Jēzus raudāja par Jeruzalemi sacīdams: „Kā man jūs gribētos sapulcināt zem sava spārna, kā vista sapulcina cālīšus.”Jēzus nav mainījies, arī par Latviju viņš raud, jo Dievs negrib, lai kāds ietu pazušanā. Viņš atdeva Jēzu ,Savu vienīgo dēlu, lai mūsu grēki tiktu dzēsti Dieva taisnīgo dusmu priekšā, ka mums būtu dota iespēja kļūt par Dieva bērniem šī upura dēļ.Pašlaik klibojam uz abām kājām un brīnāmies, kāpēc mums iet tā, kā iet. Dziedam „Dievs svētī Latviju”, labi ja pāris reizes gadā aizejam uz baznīcu, tai pašā laikā taisām izgrebtus ķirbjus tumsas valstības godināšanai, veļam bluķus, meklējam zīlniekus, ekstrasensus – par ko Dievs saka : „Jums nebūs to darīt!”, jo caur to, mēs paši sev uzliekam lāstu. Bijība Dieva priekšā ir visas gudrības sākums. Ir sacīts, ka visi ceļi locīsies Dieva priekšā . Vai nav labāk, ka tos lokām pielūgsmē un pateicībā par žēlastību nevis bailēs un izmisumā? Vai esam kā strausi, kas iebāž galvu smiltīs un domā, ka viss kārtībā.? Kurš gan nav dzirdējis, ko Jēzus izdarīja pie krusta, bet vai ņemam to vērā? Cilvēka sirdī ir vieta Dievam, bet ja nelūdzam Viņu tur ienākt un mājot, tad nepareizas lietas spiežas tur iekšā. Cits Dieva vietā tur mašīnu, cits māju, cits vienīgo bērnu, cits naudu, cits suni, cits meklē dievišķu pilnību otrā cilvēkā, tāpēc tik daudz šķiršanos.Visi Dieva apsolījumi ir „jā” un „āmen” – arī brīdinājumi. Kad kļūstam Dieva bērni, tikai tad Dieva Vārds mums atklājas, jo ir teikts, ka tas ir ģeķība – muļķība tiem, kas iet pazušanā.Jēzus teica: „Nāciet pie Manis visi bēdīgie un grūtsirdīgie, Es jūs gribu atvieglināt.”Pajautā sev – vai es to gribu? Vai jāiekrīt kādā dziļākā bedrē, lai nāktu saprašana? Vārdā teikts, ka neticība ir grēks, lūdziet ticību! Ir teikts: ”Mīli Dievu ,To Kungu, no visas savas sirds ar visu savu spēku un savu tuvāko kā sevi pašu! ”Tad Dievs apsola: „Es svētīšu tavu roku darbu un dziedināšu tavu zemi.” Neviens mēs nezinām, cik ilgi vēl būs Dieva žēlastība, kurā dienā būs pēdējais elpas vilciens.Ir sacīts: ”Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl”, jo Dievs patiešām mūs ļoti mīl.   Lai tava sirds ir atvērta šai mīlestībai un lūdz : „Debesu Tēvs! Es atzīstos Tavā priekšā, ka esmu grēcinieks. Es pateicos Tev par Tavu mīlestību uz mani un par Jēzus Kristus upuri pie krusta manis dēļ . Es lūdzu Tevi, piedod visus manus grēkus un nomazgā mani ar Jēzus Kristus asinīm. Es ar visu savu sirdi ticu, ka tu esi uzmodinājis Jēzu no mirušajiem man par attaisnošanu . Es ar savām lūpām apliecinu Jēzu par savas dzīves Kungu. Es pieņemu savā dzīvē to spēku, kas augšāmcēla Jēzu no mirušiem un zinu, ka no šīs dienas mana dzīve šai spēkā mainīsies. Paldies Jēzu, ka ienāci manā sirdī. Sātanam vairs nav varas pār mani, jo es esmu glābts. Es to lūdzu Jēzus Kristus vārdā.. Āmen! ”  Autors: Taiga Ārgale  

Līdzīgi raksti

  • |

    Pasaka par akmeņkali

    Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri ir laimīgāki par Tevi, bet (iespējams vēl vairāk) ir arī cilvēki, kuri labprāt būtu Tavā vietā. Jo Tev jau ir daudz vairāk dots, nekā viņiem. Nevienam nav viss, bet katram ir daudz, par ko pateikties Dievam. Vienmēr var būt labāk, bet vienmēr var būt arī sliktāk. Novērtē to, kas ir Tev!
  • Izrāviens man, tagad!

    Ja jūs esat kalpotājs, arī jums ir vajadzīgs izrāviens, kā Pēterim un Jānim. Viņi nekliboja, viņi nebija slimi, taču viņiem bija vajadzīgs izrāviens. Viņu ticības un uzticības līmenis Dievam pēc šī gadījuma daudzkārt pieauga. Viņu kalpošanas efektivitāte, pateicoties šim gadījumam, ievērojami pieauga.
  • Mūsu aicinājums

    Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).
  • Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!

    «Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.» (1Kor.1:26-31)
  • Izpratne par tavu uzdevumu Valstībā

    Bībele nešaubīgi runā par to, ka mūsu dzīvei uz zemes ir mērķis un nozīme. Daudzas Rakstu vietas to apgalvo, taču mani spēcīgi aizskāra tas, ko Pāvils uzrakstīja vēstulē Efeziešiem 2: 10 «Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.». Kāda dziļa patiesība apslēpta šajā nelielajā Bībeles Rakstu vietā. Izanalizējot tās nozīmi mēs varam izdarīt dažus secinājumus: