Upuris kā mūsu mīlestības mēraukla

Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs ziedošanās. Tāpēc mana mīlestības mēraukla ir mana spēja ziedoties. Mēs runājam un apgalvojam to, ka mēs mīla Dievu, mēs iedvešam sev šo patiesību, taču mēs nedrīkstam aizmirst faktu, ka mūsu mīlestības pret Dievu mēraukla nav tikai mūsu mutes apliecība. Tās mēraukla ir mūsu ziedošanās!

Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Pie kā vēl mēs varētu mācīties mīlēt, ja ne pie Dieva. Mēs šajā pasaulē piedzimstam kā egoisti. Grēks tas ir egoisms, tā ir dzīve sev: man ir interesanti, man ir patīkami, man gribās, tāpēc es to daru, man nepatīk, es negribu, tāpēc es to nedaru.

Patiesā aina par neatdzimušu cilvēku ir šāda-viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir izdevīgi un labi, visas viņa domas ir egoistiskas.

Tomēr, tad kad Dievs satiekas ar cilvēku, kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, kaut kas viņā izmainās. Dieva mīlestība piepilda viņa sirdi. Dievs ir mīlestība, tāpēc tad kad pieņemam Kristu savās sirdīs, Viņa mīlestība iemājo un dzīvo mūsos.

Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums ir jānoskaidro, kā mīlestība uzvedās, ņemot par piemēru Pašu Dievu.

«Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību» (Jāņa 3: 16)

Dievs tik ļoti iemīlēja pasauli, ka atdeva pašu dārgāko, Savu vienpiedzimušo Dēlu. Viņš ziedoja Savu Dēlu, lai grēks vairs nevaldītu pār mums, lai mēs nedegtu mūžīgi elles ugunīs, lai mums nākotnē būtu cerība.

Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs varam par to lasīt Bībelē, bet vai Viņa mīlestība ir tikai vārdos? Mēs varam lasīt, ka Dievs mūs mīl, un tas ir vispatiesākais pravietiskais vārds, kuru Dievs tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr mēs zinām ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc ka ar Savu upuri Dievs mums ir pierādījis Savu mīlestību.

«Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.» (Rom.5: 8).

Pievērsiet uzmanību frāzei «Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda» Dieva mīlestība ir pierādīta mīlestība. Tā ir pierādīta ar upuri.

Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki

Attiecīgi, upuris ir mūsu mīlestības mēraukla un pierādījums!

Katram no mums ir vajadzīga šī mīlestība, tāpēc ka tā mūs dziedina un dod mums uzdrīkstēšanos.

Mana ziedošanās nosaka to, cik ļoti es mīlu Dievu!

Mīlestība nav jūtas, tā ir spēja ziedoties, bet ziedošanās ir lēmums. Mīlestībā protams ir arī jūtas. Ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu attiecībām ar Dievu nevajadzētu būt tikai jūtu līmenī.

Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Kas īpašs ir šajos cilvēkos? Viņi visi pierādīja savu mīlestību pret Dievu ar savu ziedošanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tāpēc, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās būt sadraudzībā ar Viņu.

Mana spēja ziedoties, nosaka, cik ļoti es mīlu Dievu.

Noasa piemērs:

«Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma.Un Dievs sacīja: “Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.”Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.» (1Moz.6: 5-9).

Visi dzīvoja, kā gribēja, un darīja to, ko jūtas viņiem diktēja, bet Noa ziedoja savas jūtas, dēļ tā lai paliktu sadraudzībā ar Dievu, un tādā veidā viņš izglāba savu ģimeni. Kāpēc? Noa nedzīvoja tā kā pārējie. Tāpēc ka viņš mīlēja Dievu!. Viņš pierādīja savu mīlestību pret Dievu ar savu šķīsto un taisno dzīvi izvirtušajā pasaulē.

Altāris Tam Kungam ir tavas mīlestības pazīme pret Dievu!

Bībele saka, ka pēc ūdensplūdiem Noa uzcēla altāri Tam Kungam:

“… Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra….” (1Moz 8:20)

Tas ir vēl viens veids kā Noa pierādīja savu mīlestību pret Dievu. Katrs, kurš viņu mīl, ceļ Viņa altāri. Tad kad mēs runājam par upuri, tad runa noteikti iet par altāri. Tev ir jāceļ savs altāris Dievam. Ir lietas, kuras mums ir jānoliek uz altāra. Noa bija vienīgais piemērs savā paaudzē. Noa bija ļoti pateicīgs par to, ko Dievs bija darījis viņam un viņa ģimenei. Neviens viņam nelika to darīt.

Mīlēt Dievu nav grūti, vienkārši domā par Viņu, par to ko Viņš dara tavā labā katru dienu, un tad tava dabiska reakcija būs pateicība. Pielūgt Dievu būs dabiski tiem, kuri pārdomā par Viņu un Viņa varenajiem darbiem. Dievs ļoti stipri tevi mīl. Bet tad kad tu dzīvo un nedomā, nepārdomā par Viņu, neredzi to, ko Dievs dara, tad tev ir grūti ziedot: tev ir grūti ziedot tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, un tavas ērtības. Tāpēc ka tu nepārdomā par Viņu. Viegli ir pielūgt Dievu tiem, kuri domā tikai par Viņu. Tāpēc Noa pēc tam kad pārdzīvoja glābšanu, tad kad viss cilvēku dzimums aizgāja bojā, un dzīva palika tikai Noas ģimene – viņa sirds piepildījās ar pateicību Dievam, un tieši tad Noa upurēja Dievam šķīstus dzīvniekus. Tas bija upuris, jo Noa varēja pārtikt tikai no šķīstiem dzīvniekiem. Dievs Noam deva pavēli par dzīvniekiem, kurus Noa drīkstēja lietot pārtikā, un tieši šos šķīstos dzīvniekus viņš upurēja Dievam. Pielūgt Dievu bija Noa dzīvesveids.

Dieva svētības panāk tos, kuri ir spējīgi ziedoties. Ziedošana nozīmē ne tikai tavu naudu, bet tas ir arī tavs laiks, tavi talanti, utt.

Ziedošanās nozīmē – atdod to, kas tev kaut ko maksā, tam, kuru tu mīli. Ja tu saki, ka mīli Dievu, tad ko tu ziedo, lai pierādītu savu mīlestību? Tu tik ļoti esi aizņemts ar dažādām lietām, ka tev nepietiek laika to pārtraukt un vienkārši pasēdēt Viņa klātbūtnē, lai dzirdētu Viņu. Dievam ir ļoti patīkami, kad tu katru dienu veido altāri no sava laika- tas ir laiks tam Kungam. Dievam ir patīkami dzirdēt, kad tu Viņam saki patīkamus vārdus, ne jau tos, kuru ielikti tavās lūpās lūgšanu laikā draudzē, ne jau tos, kurus tev diktē apstākļi, bet gan tos, kuri nāk no tavas sirds. Un šajā laikā tu nedomā par savu dzīvi, par savām problēmām u.t.t, tu atstāj savu steigu un domā tikai par Viņu. Un tā ir salda dzīve.

„Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis” (1.Mozus 8:21)

Dievam ir oža. Ja tu visas dienas garumā tikai to vien darīji, kā žēlojies par savu dzīvi, tad Dievam tā ir smirdoņa un tā Dievu nepievelk, tāpēc tu arī jūti sausumu savā dzīvē un draudzē. Viņu pievelk patīkama smarža, pielūgsmes upuris. Dievs nolēma turpmāk nenolādēt un neiznīcināt cilvēkus, bet svētīt nākamo paaudzi tikai tādēļ, ka viens cilvēks pienesa Viņam upuri. Tavam upurim ir cēla un liktenīga ietekme uz citiem.

Noasam to bija viegli izdarīt. Es jums gribu teikt, ka dziedāt Dievam, Viņu slavēt, priecāties Viņa klātbūtnē nav grūti, vienkārši domā par Viņa labsirdību, pat tad, ja tev ir ļoti slikti un atrodi savā dzīvē kaut ko tādu, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev liekas, ka tavā dzīvē viss grūst, ka tava situācija ir sliktāka nekā citiem, vienalga tici- ka tu vēl neesi sastapies ar situācijām, kas ir sliktākas par tavējām un tad tev liksies, ka tu dzīvo paradīzē. Atrodi par ko pateikties Dievam un, lai slavas upuris katru dienu ir uz tavām lūpām. Atrodi laiku, lai pabūtu kopā ar Dievu. Mēs mīlam un tāpēc atrodam laiku Viņam. Altāris ir nepieciešams, lai pienestu upuri. Un pirmais upuris, kuru mums ir jāpienes Viņam – tas ir mūsu laiks. Atceries – laiks ir dārgāks par naudu, tas ir pats vērtīgākais, kas mums ir! Laiks – tā ir dzīvība! Lai nopelnītu naudu ir vajadzīgs laiks un, lai naudu tērētu arī ir vajadzīgs laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, tad šī nauda tev svētības neatnesīs. Ja tu pazaudē naudu, tad rītdien tu atkal to vari nopelnīt, bet, ja tu pazaudē laiku, tad to tu nekad neatgūsi. Tāpēc, ja tu mīli Dievu, tad tu atradīsi laiku un tu atdosi Viņam pašu dārgāko – savu laiku!

Daudziem cilvēkiem nav laika atnākt uz dievkalpojumu, nedēļas vidū nav laika domāt par Dievu, atvērt Bībeli un lūgt. Pārāk aizņemti! Es tevi izaicinu – pierādi Dievam, ka tu Viņu mīli. Kā apliecinājumam jābūt ne tikai vārdiem: „Es tevi mīlu, es esmu kristietis, es esmu draudzes loceklis u.t.t”. Pierādījums būs tavs upuris, tavs talants, lai kalpotu citiem. Mēs redzam, ka Dievs ir mīlestība, un tāpēc, ka Viņš mūs mīl, Viņš upurē. Visi Bībeles personāži, kuri ir nosaukti par Dieva draugiem, bija cilvēki, kuri ziedoja.

Ābrahāma piemērs

Paskatīsimies uz Ābrahāma dzīvi.

Bībelē ir rakstīts, kad Dieva eņģeļi atnāca, lai iznīcinātu Sodomu un Gomoru, Dievs teica: „Kā es varu slēpt no Ābrahāma to, ko vēlos darīt? Viņš ir mans draugs un viņam ir jāzin .” ( Sk. 1Mozus 18:17-19)

Kā Abrahāms pievērsa sev Dieva uzmanību? Viņš mīlēja Dievu ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Savas dzīves laikā Ābrahāms uzcēla daudzus altārus un pienesa Dievam upurus. Lūk, viens no altāra aprakstiem:

„Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: “Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu.” (1Mozus 12:7-8)

Atkal mēs redzam, ka Dievs ir visa iniciators. Ja mēs domāsim par Dievu, ja mēs būsim uzmanīgi pret Viņa darbiem, mums nebūs grūti pienest Viņam upuri. Kāpēc Ābrahāms cēla altāri? Dievs parādījās Ārahāmam un teica: ,b>„Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Kā pateicības zīmi Ābrahāms uzcēla altāri.

Pateicīgi cilvēki ir ziedojoši cilvēki. Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs paužam savu pateicību par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs izglāba, par to, ka mēs staigājam, par to, ka elpojam, ka mums ir ģimene un bērni? To ko Dievs šodien dara priekš mums, vai tas palīdz mums būt vairāk atvērtiem, vairāk dodošiem, vai tas palīdz kļūt par labākiem pielūdzējiem?

Lūk, vēl kāds notikums, kas Ābrahāms uzcēla altāri Dievam:

„ Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam. (1Mozus 13:14-18)

Arī šeit mēs redzam Ābrahāma pareizo reakciju uz Dieva labsirdību. Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu, ko Dievs dara mūsu dzīvēs, tad ziedot un uzcelt altāri būs ierasta lieta.

Kad runa iet par upurēšanu, zini, ka Dievs nekad, nekad nepaprasīs to, kā tev nav! Viņa mīlestība to neprasa, mīlestība nepiespiež. Ja tu mīli mani, tu neprasīsi to, kā man nav. Aizmirsti par to, kā tev nav , koncentrējies uz to, kas tev ir un esi pārliecināts – tev ir ļoti daudz.

Kā draudze mēs varam būt daudz noderīgāki un ietekmīgāki, nekā šodien esam. Mēs varam darīt vairāk, varam dot vairāk, varam iegūt vairāk.

Ir vajadzīgi cilvēki, pielūdzēji, kuri stipri mīl Dievu, kuriem nav žēl upurēt Dievam savas dāvanas, gudrību, pieredzi, laiku, savas finanses, lai celtu Viņa Valstību.

Pielūdzējus ir ļoti viegli vadīt. Pielūgsme – tas nenozīmē vienkārši dziedāt dziesmas. Pielūgsme kaut ko maksā! Un tie, kuri maksā cenu, ir patiesi Dieva pielūdzēji.

Nemāni sevi, jo ja tu nopietni vēlies sekot Dievam, tad uzcel savu altāri un noliec uz tā savus mīļākos grēkus – lepnumu, patmīlību, ambīcijas, miesas iegribas, acu iekāri. Atnes un noliec uz tā savu laiku, savas dāvanas, zināšanas, talantus, spējas, pieredzi u.t.t.. Tā tu varēsi kļūt par ietekmes instrumentu Dieva rokās, lai izplatītu Viņa Valstību un Viņa labo smaržu.

Atceries, ja tu esi spējīgs ziedot Dievam, tad balva no Dieva būs daudz lielāka par to, ko tu vari dot Viņam.

Mācītājs Rufus Adžiboije Draudzes „Gars un Patiesība” dievkalpojums

27.01.2008