Trīs Jāzepa veiksmes noslēpumi

Ar to, ka mēs tuvojamies Dievam, mēs darām labu paši sev. “Mums ir labi tuvoties Tev”. Un tā ir Dieva vēlēšanās, lai mēs tuvojamies Viņam. Dažreiz dzīve mēdz būt it kā netaisna pret mums. Bet pat arī tad, kad dzīve mēdz būt netaisna pret mums, Dievs joprojām ir uzticīgs. Mēs to varam ieraudzīt Jāzepa dzīvē. Mēs daudz esam dzirdējuši par Jāzepu. Un par Jāzepu varētu teikt, ka tīri cilvēciski dzīve pret viņu bija netaisna. Jāzepu pārdeva verdzībā viņa miesīgie brāļi. 1.Moz. 37:28 “..Un garām gāja midiāniešu tirgotāji, tad brāļi izvilka un izcēla Jāzepu no bedres ārā un pārdeva Jāzepu ismaēliešiem par divdesmit sudraba seķeļiem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģipti.” Viena un tā paša tēva bērni ienīda Jāzepu. Jāzepam tika liegta tēva mīlestība un sirds siltums. Bet, ja mēs papētīsim tālāko Jāzepa dzīvi, tad mēs ieraudzīsim, ka pēc neilga laika, kad Jāzeps nokļuva verdzībā, Dievs viņu atkal ieceļ augstā amatā – Potifara mājā.1.Moz. 39:6: “Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda…” Neskatoties uz to, ka dzīve bija netaisna pret Jāzepu, tas netraucēja viņam kļūt veiksmīgam. Daudzi, atrodoties līdzīgā situācijā, vienkārši sūdzas par netaisnību, kas tiek vērsta pret viņiem. Tas neko nemaina, vienīgi kļūst par šķērsli tai veiksmei, kuru Dievs ir sagatavojis priekš jums. Lai vai kādās situācijās nokļuva Jāzeps, viņš tik un tā uzplauka un bija veiksmīgs. Taču tas viss notika, pateicoties dažiem noslēpumiem, kurus viņš sev atklāja. Potifara namā, kurā Jāzeps godīgi un pēc labākās sirdsapziņas kalpoja, viņš tika nepatiesi apmelots. Atkal dzīve izrādījās netaisna pret Jāzepu – viņš nokļuva cietumā. Taču arī tur Jāzeps ātri vien tika paaugstināts – viņš sēdēja nevis cietuma kamerā kā visi citi ieslodzītie, bet gan cietuma uzrauga mājās. Atkal mēs redzam labvēlību, kas tika parādīta Jāzepam. Nepagāja ilgs laiks, kad viņš atkal tika pacelts un ieņēma augstu stāvokli. Tāpēc nav svarīgi, cik netaisna pret tevi ir dzīve, nav svarīgi kā cilvēki attiecas pret tevi – ja tu dzīvosi pareizi un attieksies pret dzīvi kā Jāzeps, tad tu redzēsi, kā Dievs tevi pacels un tu ieņemsi augstu vietu dzīvē. Dievs vēlas tevi paaugstināt, taču tad tev ir jābūt attiecīgām īpašībām un atbilstošai attieksmei pret dzīvi. Dievs vēlas mums iemācīt dažas lietas no Jāzepa dzīves. Tas, kas notika ar Jāzepu, var notikt ar katru no mums un beigties ar paaugstinājumu no Dieva. Taču par nožēlu daudzi cilvēki, nonākdami līdzīgās situācijās, tā arī ir palikuši lejā salauzti uz visiem laikiem. Aplūkosim Jāzepa veiksmes noslēpumus.

Līdzīgi raksti

  • Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!

    «Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.» (1Kor.1:26-31)
  • Pastāvība-progresa ķīla

    Lūk daži spēcīgi izteicieni, kuri parāda mums, cik svarīga dzīvē ir pastāvība:Veiksmes noslēpums cilvēka dzīvē ir tajā, lai viņš būtu gatavs, kad atnāks viņa laiks. Čempioni nekļūst par čempioniem ringā, viņus tur vienkārši atzīst par tādiem. Ja tu vēlies redzēt, kur cilvēks attīstās par čempionu, tad vēro viņa ikdienas rutīnu. Valdīt pārāk agri vai arī iziet ringā pirms laika var nozīmēt pārāk ātru krisšanu. Vajag vispirms slēpties pirms parādīt sevi.
  • Mūsu aicinājums

    Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).