Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!

Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!
«Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.» (1Kor.1:26-31)Dievs aicina mūs atcerēties un padomāt par to, kur katrs no mums atradās tad, kad Dieva žēlastība mūs satika. Dievs mūs izredzēja mērķim un Viņš izredzēja mūs tajā stāvoklī, kurā mēs atradāmies. Mūsu sākums bija ļoti nenozīmīgs. Visam varenajam iesākums ir necils. Dievs vēlās parādīt Savu varenību mūsos un pierādīt caur mūsu dzīvi, ka tas kurš netic Dievam-kļūdās. Dievs izredzēja mūs priekš tā, lai apkaunotu neticību. Dievs noteikti tevi pacels, jo Viņš tevi ir izredzējis priekš mērķa. Cilvēki, skatoties uz tevi, sapratīs, ka ir muļķīgi nedraudzēties ar Dievu. Ja tevi Dievs jau ir pacēlis, – tad lielies ar Dievu! Katram cilvēkam patīk, kad viņu liela, pamana, ierauga viņa sasniegumus. Taču kādā veidā tas notiek? Dievs vēlās, lai tavā slavinājumā būtu ieraugāms Viņš, Viņa gudrība. Lielīties ar Dievu – tas nozīmē, ka to, ko es esmu sasniedzis, kur es šodien atrodos, – visu to man ir devusi ne mana gudrība, prasme, bet tikai Tas Kungs. Pateicīgs cilvēks vienmēr atceras par to, kur viņš bija. Nepateicīgam cilvēkam-ir problēmas ar atmiņu. Pateicība Dievam neizslēdz pateicību cilvēkiem, kuri ņem līdzdalību tavā dzīvē. Tad kad mēs dzīvojam pateicīgu dzīvi, – tas atver mums durvis, atnāk Dieva žēlastība, vairāk un vairāk mēs ieraugām Dieva labvēlību. Ar savu nepateicību mēs aizveram Dieva žēlastību un labvēlību. Nepateicība – tā ir lepnības sakne. Bez citu cilvēku līdzdalības tavā dzīvē, tu nebūtu ticis līdz tai vietai, kur tu šobrīd atrodies. To ko tu sēsi, to tu arī pļausi! Pateicība palīdz mums pieņemt pareizus lēmumus un neaizmirst to, kas ir bijis. Pateicības trūkums – tā ir sirds slimība. Dievs aicina mūs būt vienmēr pateicīgiem un lielīties ar Dievu. Taču atceries, ka tu nedrīskti manipulēt ar labiem darbiem. Negaidi atmaksu no tiem cilvēkiem, kuriem tu palīdzēji, neturi šos cilvēkus verdzībā. Dari to, ko Dievs saka tev darīt. Un dari visu no sirds, kā priekš Tā Kunga!
Mācītājs Rufus. 29.01.2006

Līdzīgi raksti

  • Kas ir kristieši?

    Dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.
  • Izpratne par tavu uzdevumu Valstībā

    Bībele nešaubīgi runā par to, ka mūsu dzīvei uz zemes ir mērķis un nozīme. Daudzas Rakstu vietas to apgalvo, taču mani spēcīgi aizskāra tas, ko Pāvils uzrakstīja vēstulē Efeziešiem 2: 10 «Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.». Kāda dziļa patiesība apslēpta šajā nelielajā Bībeles Rakstu vietā. Izanalizējot tās nozīmi mēs varam izdarīt dažus secinājumus:
  • Pastāvība-progresa ķīla

    Lūk daži spēcīgi izteicieni, kuri parāda mums, cik svarīga dzīvē ir pastāvība:Veiksmes noslēpums cilvēka dzīvē ir tajā, lai viņš būtu gatavs, kad atnāks viņa laiks. Čempioni nekļūst par čempioniem ringā, viņus tur vienkārši atzīst par tādiem. Ja tu vēlies redzēt, kur cilvēks attīstās par čempionu, tad vēro viņa ikdienas rutīnu. Valdīt pārāk agri vai arī iziet ringā pirms laika var nozīmēt pārāk ātru krisšanu. Vajag vispirms slēpties pirms parādīt sevi.
  • Bezatbildības epidēmija

    Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.
  • Upuris kā mūsu mīlestības mēraukla

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs ziedošanās. Tāpēc mana mīlestības mēraukla ir mana spēja ziedoties. Mēs runājam un apgalvojam to, ka mēs mīla Dievu, mēs iedvešam sev šo patiesību, taču mēs nedrīkstam aizmirst faktu, ka mūsu mīlestības pret Dievu mēraukla nav tikai mūsu mutes apliecība. Tās mēraukla ir mūsu ziedošanās!
  • Īpašs brīnums īpašam gadījumam

    Ļoti bieži daudziem nav šaubu par to, ka Dievs palīdzēs citiem, viņiem nav grūti vingrināt savu ticību, lai otrs cilvēks saņemtu savu brīnumu, bet, kad runa ir par personīgo brīnumu, viņiem pietrūkst ticības. Ja tas attiecas uz tevi, tad esi gatavs mainīties tieši tagad. Dieva brīnums pieskarsies katram cilvēkam un arī tev.