Bezatbildības epidēmija

Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.Kāpēc? Tāpēc ka viņi ir egoistiski. Viņi mēra katru savu izvēli, ar tās potenciālu likt viņiem justies labi, un ja šī izvēle nedod viņiem šādu sajūtu, tad viņi drīzāk to noraidīs.Kāpēc vēl? Tāpēc ka viņi ir vāji. Jebkāds neliels fizisks vai emocionāls satricinājums izsit viņus no ierindas, padarot viņus nespējīgus pildīt ikdienas pienākumus.Labi, ka mums nav jākaro kādā karā, kā piemēram Otrajā pasaules karā. Mēs nebūtu spējīgi no jauna mobilizēt veselu nāciju, lai dzīvotu ziedojot sevi kara piepūlei (vajadzībām, apstākļiem), kurās galveno nastu uz saviem pleciem iznesa masīvā iesaukto pilsoņu armija. Šodienas cilvēki būtu pārāk egoistiski un vāji, lai sastaptos ar tādu izaicinājumu. Taču mēs kā kristieši atrodamies daudz nozīmīgākā un briesmīgākā karā, kā jebkurš cits karš ar lodēm un ieročiem (Ef. 6:10-7). Draudze cīnās pret tumsas valstību, lai iekarotu sagūstītās dvēseles (Матeja 16:18). Katrs individuālais ticīgais cīnās ar nepagurstošu ienaidnieku, kurš tiecas sagraut viņa prieku un liecību (1 Pēt. 5:8).Lai uzvarētu šajā karā, mums ir jāpārvar egoisms (2 Tim. 2:4; 1 Коr. 9:24-5) un vājums, neizturība (2 Тim.. 2:3; 1 Коr. 9: 27). Viens no pierādījumiem tam, ka mēs esam labi Kristus kareivji, ir tas, ka mēs ar uzticību atbalstam draudzi. Tāds atbalsts nekādā gadījumā nevar neņemt vērā draudzes loceklību un regulāru tās apmeklēšanu.Savā varenajā uzdevumā (Мt.28:19-20), Jēzus izmantoja četrus darbības vārdus, lai noformulētu draudzes misiju:

1. ejiet
2. dariet mācekļus
3. kristījiet
4. māciet viņiem turēt visu, ko Es jums pavēlēju.

Šis uzdevums uzliek katram ticīgajam savstarpējus pienākumus. Viņam ir:

1. jāpieņem tas, Kurš ir sūtīts
2. jākļūst par mācekli
3. jākristās
4. jādzird un jānotic mācībai par visām lietām, kuras Jēzus pavēlēja Saviem mācekļiem.

Šie pienākumi padara viņu atkarīgu no draudzes, par cik tieši draudze, sludina viņam evaņģēliju, kristī viņu, pamāca viņu patiesībā. Tad ir skaidrs, ka Dievs gaida, lai kristietis pievienotos draudzei.Vēl bez tam, katrs kristietis, kurš sauc sevi par Kristus mācekli un kurš ir pieņēmis ūdenskristības, jau automātiski ir Draudzes loceklis. Tā ir taisnība pat, ja viņš patiesībā nepieder kādai vietējai ticīgo kopienai. Viņš pieder vispasaules draudzei, kura ietver sevī visus ticīgos Kristū.Tāpēc, tas ir katra kristieša pienākums, piedalīties draudzes darbā un celtniecībā. Katram kristietim ir jāsludina evaņģēlijs, jākrista tie, kas ir noticējuši un jādara viņi par Kristus mācekļiem. Bet kā viņš to var izdarīt, esot vientuļš ticīgais? Vientuļš vilks nav pārāk efektīvs. Lai kalpotu Kristum, un tādā veidā sasniegtu reālus un ilgstošus rezultātus, ticīgajam tas ir jādara sadarbojoties ar citiem kristiešiem. Viņam ir jāpievienojas draudzei un jāatbalsta tās kalpošana un tādā veidā jārada platforma savai personīgajai kalpošanai nākotnē. Rakstu vieta, kuru ļoti bieži izmanto, lai mācītu par to, cik svarīgi ir būt piederīgam vietējai draudzei- ir Евrejiem 10: 24, 25, kura saka: «Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu». Šī rakstu vieta patiesi parāda, ka atdalīšanās no draudzes ir pretrunā Dieva gribai. Taču šī rakstu vieta ir pamācoša arī citā sakarā. Citāts māca, ka piederība vai draudzes loceklība kļūs vēl aktuālāka ar Jēzus Kristus otrās atnākšanas tuvošanos. Autors nešaubīgi domā par daudziem Kristus brīdinājumiem, kuros viņš apgalvo, ka pēdējie laiki būs bīstami laiki.

1. Tas būs laiks, kad cilvēki, pat tā saucamie kristieši, aizrausies ar ēšanu un dzeršanu (Маt. 24:38-9; Lūka 21:34-366).
2. Viņi būs pārņemti ar rūpēm apprecēties (Маt. 24:38-39).
3. Viņi būs pārņemti ar pasaulīgām rūpēm un pārmērīgu zūdīšanos (Lūka 21:34-36).
4. Viņi būs tik ļoti nepilnīgi un atdzisuši ticībā, ka pārstās lūgt (Lūka 18:1-8).
5. Viņi pārstās gaidīt Kristus atgriešanos (Lūka 21:34-36).

Pāvils, balstoties uz to, ko Kristus Pats mācīja, pielika daudz detaļu ieskatam, ko Svētie Raksti mums sniedz par pēdējām dienām.

1. Cilvēki kļūs lepni, egoistiski (patmīlīgi), un nodevēji (2 Tim. 3:1-4).
2. Viņu izskats būs dievbijīgs (kristīgās reliģijas forma), kurai nav garīga spēka tas būs garīgs tukšums) (2 Tim.3:1-4).
3. Daudz melu mācības ienāks draudzē, un veselīga mācība tiks nonicināta un nenovērtēta (2 Tim. 3:13; 4:3-4).

Kā cilvēki, kas dzīvo šajos pēdējos laikos, mēs noteikti saskarsimies ar šīm briesmām. Vēstules ebrejiem autors apgalvo, ka būtiska garantija pret tāda veida slazdiem, kas šķērso mūsu kristīgo ceļu, ir ziedošanās un veltīšanās labai vietējai draudzei, kurā dievbijīgi vīri un sievas var iedvesmot jūs un parādīt jums kā staigāt ar Dievu. 1Jāņa grāmata sniedz dažus kritērijus, pēc kuriem katrs ticīgais var novērtēt sevi, vai patiesi viņš pieder Kristum vai nē. Viens no vissvarīgākajiem šiem kritērijiem, tā ir MĪLESTĪBA (1 Jāņa 3:14). Ja cilvēks izvairās no draudzes un neapmeklē tās sapulces, vai viņš var teikt, ka mīl savus brāļus un māsas Kristū? Vai viņš viņus mīl, ja nekad nevēlas viņus redzēt? Viena no acīmredzamām pazīmēm tam, ka cilvēks mīl, tā ir vēlēšanās būt kopā ar mīļoto. Kristietim, kuram vēlme pēc citiem ticīgajiem ir tik maza, ka viņš var mierīgi eksistēt bez draudzes, ir jāšaubās par savu glābšanu balstoties uz 1Jāņa vēstuli. Pēc brāļu mīlestības kritērijiem, viņš neatšķiras no neticīgā vai pagāna.