Kas ir kristieši?

“Kristiešus no citiem ļaudīm neatšķir ne valsts, ne valoda, ne paražas, redzi, viņi nedzīvo savās pilsētās, viņi nerunā kādā savā īpašā dialektā, tāpat viņiem nav citāds dzīvesveids. Viņu mācību nav radījuši gudru vīru prātojumi, viņi neizplata vienkāršu cilvēcisku mācību kā citi. Viņi dzīvo gan grieķu, gan svešās pilsētās, kur vien gadījums viņus aizvedis. Viņi ievēro vietējās ģērbšanās, ēšanas un citas sadzīves tradīcijas. Bet tajā pašā laikā viņi mums demonstrē savas pilsonības brīnišķīgās un neapšaubāmi neparastās izpausmes. Kristieši dzīvo savās dzimtenēs, bet kā svešzemnieki. Kā savas zemes pilsoņi viņi savā starpā dalās it visā, bet, kā jau svešzemniekiem, viņiem vienmēr nākas ciest. Ikviena sveša zeme viņiem ir dzimtene, un ikviena dzimtene kā sveša zeme. Līdzīgi citiem, viņi precas un viņiem dzimst bērni, bet viņi neslepkavo savas atvases. Viņiem ir kopgalds, bet nav kopīga gulta. Viņi ir miesīgi, bet nedzīvo miesai. Viņu dienas paiet uz zemes, bet viņi ir debesu pilsoņi. Viņi pilda likumus, bet tie nav viņu dzīves likumi. Viņi mīl visus ļaudis, bet viņus visi vajā. Viņus nepazīst un nosoda; viņus sūta nāvē, bet viņi atdzimst dzīvībā. Viņi ir nabagi, bet daudzus dara bagātus; viņiem visa kā trūkst, bet viņi ir ar visu apmierināti. Viņus nievā, bet viņi caur negodu iegūst slavu. Par viņiem runā sliktu, bet viņi tiek taisnoti. Viņi tiek izsmieti, bet viņi izsmējējus svētī. Pret viņiem izturas ļauni, bet viņi ļaundariem izrāda cieņu. Kad viņi dara labu, viņus soda kā ļaundarus; saņemot sodu, viņi priecājas, it kā būtu ieguvuši jaunu dzīvību. Jūdaisti viņiem uzbrūk kā svešzemniekiem, un grieķi viņus vajā, tomēr tie, kas viņus nīst, nevar izskaidrot, kāpēc. Vienkārši sakot – dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.” No anonīmas vēstules Diognētam. Iespējams rakstīta 2.gs.(no grāmatas “Kristietības vēsture”, 2005.g.)

Līdzīgi raksti

  • Kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva

    Mēs vēlamies redzēt Dievu savā dzīvē. Stipro, vareno Dievu. Mums visiem ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums un ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdīs. Es esmu dzimis lai risinātu un piepildītu citu vajadzības. Tad kad es esmu patiess, Dievs atbild uz manām patiesajām lūgšanām. Dievs vienmēr ir labs! Viņš šajā ziņā nemainās. Tavas problēmas, slimības nemaina Dieva labestību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi piemānīt. Atceries, ka Dievs vienmēr ir labs! Dievs vēlas mūs paaugstināt. Un viņš meklē kuru paaugstināt, atbalstīt, Viņš meklē to, kurš ir pelnījis šo paaugstināšanu.
  • Īpašs brīnums īpašam gadījumam

    Ļoti bieži daudziem nav šaubu par to, ka Dievs palīdzēs citiem, viņiem nav grūti vingrināt savu ticību, lai otrs cilvēks saņemtu savu brīnumu, bet, kad runa ir par personīgo brīnumu, viņiem pietrūkst ticības. Ja tas attiecas uz tevi, tad esi gatavs mainīties tieši tagad. Dieva brīnums pieskarsies katram cilvēkam un arī tev.
  • Domājot par mīlestību – Austris Augusts

    Domājot par mīlestību, kāda tā ir, kas tā vispār ir, domas dalās. Citam mīlēt, nozīmē piedot, aizstāvēt un rūpēties. Kāds cits cenšas parādīt savu mīlestību caur pāri darījumiem un sāpēm. [..] Tagad, apzinoties ka ir mīlestība, kas ir pilnīga, rodas jautājums, vai ir iespēja iegūt kaut nelielu gabaliņu šās mīlestības?
  • Bezatbildības epidēmija

    Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.
  • Pastāvība-progresa ķīla

    Lūk daži spēcīgi izteicieni, kuri parāda mums, cik svarīga dzīvē ir pastāvība:Veiksmes noslēpums cilvēka dzīvē ir tajā, lai viņš būtu gatavs, kad atnāks viņa laiks. Čempioni nekļūst par čempioniem ringā, viņus tur vienkārši atzīst par tādiem. Ja tu vēlies redzēt, kur cilvēks attīstās par čempionu, tad vēro viņa ikdienas rutīnu. Valdīt pārāk agri vai arī iziet ringā pirms laika var nozīmēt pārāk ātru krisšanu. Vajag vispirms slēpties pirms parādīt sevi.