Kas ir kristieši?

“Kristiešus no citiem ļaudīm neatšķir ne valsts, ne valoda, ne paražas, redzi, viņi nedzīvo savās pilsētās, viņi nerunā kādā savā īpašā dialektā, tāpat viņiem nav citāds dzīvesveids. Viņu mācību nav radījuši gudru vīru prātojumi, viņi neizplata vienkāršu cilvēcisku mācību kā citi. Viņi dzīvo gan grieķu, gan svešās pilsētās, kur vien gadījums viņus aizvedis. Viņi ievēro vietējās ģērbšanās, ēšanas un citas sadzīves tradīcijas. Bet tajā pašā laikā viņi mums demonstrē savas pilsonības brīnišķīgās un neapšaubāmi neparastās izpausmes. Kristieši dzīvo savās dzimtenēs, bet kā svešzemnieki. Kā savas zemes pilsoņi viņi savā starpā dalās it visā, bet, kā jau svešzemniekiem, viņiem vienmēr nākas ciest. Ikviena sveša zeme viņiem ir dzimtene, un ikviena dzimtene kā sveša zeme. Līdzīgi citiem, viņi precas un viņiem dzimst bērni, bet viņi neslepkavo savas atvases. Viņiem ir kopgalds, bet nav kopīga gulta. Viņi ir miesīgi, bet nedzīvo miesai. Viņu dienas paiet uz zemes, bet viņi ir debesu pilsoņi. Viņi pilda likumus, bet tie nav viņu dzīves likumi. Viņi mīl visus ļaudis, bet viņus visi vajā. Viņus nepazīst un nosoda; viņus sūta nāvē, bet viņi atdzimst dzīvībā. Viņi ir nabagi, bet daudzus dara bagātus; viņiem visa kā trūkst, bet viņi ir ar visu apmierināti. Viņus nievā, bet viņi caur negodu iegūst slavu. Par viņiem runā sliktu, bet viņi tiek taisnoti. Viņi tiek izsmieti, bet viņi izsmējējus svētī. Pret viņiem izturas ļauni, bet viņi ļaundariem izrāda cieņu. Kad viņi dara labu, viņus soda kā ļaundarus; saņemot sodu, viņi priecājas, it kā būtu ieguvuši jaunu dzīvību. Jūdaisti viņiem uzbrūk kā svešzemniekiem, un grieķi viņus vajā, tomēr tie, kas viņus nīst, nevar izskaidrot, kāpēc. Vienkārši sakot – dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.” No anonīmas vēstules Diognētam. Iespējams rakstīta 2.gs.(no grāmatas “Kristietības vēsture”, 2005.g.)

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mūsu mīlestības mēraukla

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs ziedošanās. Tāpēc mana mīlestības mēraukla ir mana spēja ziedoties. Mēs runājam un apgalvojam to, ka mēs mīla Dievu, mēs iedvešam sev šo patiesību, taču mēs nedrīkstam aizmirst faktu, ka mūsu mīlestības pret Dievu mēraukla nav tikai mūsu mutes apliecība. Tās mēraukla ir mūsu ziedošanās!
  • Efektīva kristieša liecība – evaņģelizācija

    Liecība Kristū – tas ir draudzes un katra tās locekļa galvenais mērķis. Sludināt pasaulei – tas ir mūsu aicinājums. Zemi Dievs jau ir atdevis cilvēku bērniem. Un tā, mūsu cilvēciskā daļa –liecināt, bet Dieva daļa-apstiprināt Vārdu ar zīmēm un brīnumiem. Bībele saka, ka Jēzus deva pavēles mācekļiem caur Svēto Garu, tas nav priekšlikums, tā ir pavēle, tas ir Paša Kunga uzdevums – liecināt.
  • Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!

    «Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.» (1Kor.1:26-31)
  • Pastāvība-progresa ķīla

    Lūk daži spēcīgi izteicieni, kuri parāda mums, cik svarīga dzīvē ir pastāvība:Veiksmes noslēpums cilvēka dzīvē ir tajā, lai viņš būtu gatavs, kad atnāks viņa laiks. Čempioni nekļūst par čempioniem ringā, viņus tur vienkārši atzīst par tādiem. Ja tu vēlies redzēt, kur cilvēks attīstās par čempionu, tad vēro viņa ikdienas rutīnu. Valdīt pārāk agri vai arī iziet ringā pirms laika var nozīmēt pārāk ātru krisšanu. Vajag vispirms slēpties pirms parādīt sevi.