Kas ir kristieši?

AutorsLaura Grandāne Lasīšanas laiks: 3 minutes
“Kristiešus no citiem ļaudīm neatšķir ne valsts, ne valoda, ne paražas, redzi, viņi nedzīvo savās pilsētās, viņi nerunā kādā savā īpašā dialektā, tāpat viņiem nav citāds dzīvesveids. Viņu mācību nav radījuši gudru vīru prātojumi, viņi neizplata vienkāršu cilvēcisku mācību kā citi. Viņi dzīvo gan grieķu, gan svešās pilsētās, kur vien gadījums viņus aizvedis. Viņi ievēro vietējās ģērbšanās, ēšanas un citas sadzīves tradīcijas. Bet tajā pašā laikā viņi mums demonstrē savas pilsonības brīnišķīgās un neapšaubāmi neparastās izpausmes. Kristieši dzīvo savās dzimtenēs, bet kā svešzemnieki. Kā savas zemes pilsoņi viņi savā starpā dalās it visā, bet, kā jau svešzemniekiem, viņiem vienmēr nākas ciest. Ikviena sveša zeme viņiem ir dzimtene, un ikviena dzimtene kā sveša zeme. Līdzīgi citiem, viņi precas un viņiem dzimst bērni, bet viņi neslepkavo savas atvases. Viņiem ir kopgalds, bet nav kopīga gulta. Viņi ir miesīgi, bet nedzīvo miesai. Viņu dienas paiet uz zemes, bet viņi ir debesu pilsoņi. Viņi pilda likumus, bet tie nav viņu dzīves likumi. Viņi mīl visus ļaudis, bet viņus visi vajā. Viņus nepazīst un nosoda; viņus sūta nāvē, bet viņi atdzimst dzīvībā. Viņi ir nabagi, bet daudzus dara bagātus; viņiem visa kā trūkst, bet viņi ir ar visu apmierināti. Viņus nievā, bet viņi caur negodu iegūst slavu. Par viņiem runā sliktu, bet viņi tiek taisnoti. Viņi tiek izsmieti, bet viņi izsmējējus svētī. Pret viņiem izturas ļauni, bet viņi ļaundariem izrāda cieņu. Kad viņi dara labu, viņus soda kā ļaundarus; saņemot sodu, viņi priecājas, it kā būtu ieguvuši jaunu dzīvību. Jūdaisti viņiem uzbrūk kā svešzemniekiem, un grieķi viņus vajā, tomēr tie, kas viņus nīst, nevar izskaidrot, kāpēc. Vienkārši sakot – dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.” No anonīmas vēstules Diognētam. Iespējams rakstīta 2.gs.(no grāmatas “Kristietības vēsture”, 2005.g.)

Līdzīgi raksti

  • Bezatbildības epidēmija

    AutorsMartins Tidemanis Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.

  • Mūsu aicinājums

    AutorsMartins Tidemanis Lasīšanas laiks: 10 minutes
    Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).

  • Pastāvība-progresa ķīla

    AutorsGrandāns Kristiāns Lasīšanas laiks: 8 minutes
    Lūk daži spēcīgi izteicieni, kuri parāda mums, cik svarīga dzīvē ir pastāvība:Veiksmes noslēpums cilvēka dzīvē ir tajā, lai viņš būtu gatavs, kad atnāks viņa laiks. Čempioni nekļūst par čempioniem ringā, viņus tur vienkārši atzīst par tādiem. Ja tu vēlies redzēt, kur cilvēks attīstās par čempionu, tad vēro viņa ikdienas rutīnu. Valdīt pārāk agri vai arī iziet ringā pirms laika var nozīmēt pārāk ātru krisšanu. Vajag vispirms slēpties pirms parādīt sevi.