Dzīves mērķa meklēšana III

Dārgie draugi, laipni lūgti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka, bez Dieva, laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.

Vakar mēs ieraudzījām, ka Salamans mēģināja rast apmierinājumu un dzīves jēgu izglītībā, zināšanās un gudrībā. Un visā tajā viņam izdevās sasniegt ievērojamus panākumus, bet, ar visu to, Salamans nonāca pie secinājuma, ka „viss bija niecība un vēja ķeršana!”. Tālab, ir tik svarīgi saprast, ka zināšanas horizontālajā līmenī – tajā, kas notiek zem debess, bez vertikālajām zināšanām par Dievu – To, Kurš atrodas virs debesīm, Kurš ir dzīvības Radītājs, – tādas zināšanas ir tukša niecība. Cilvēks savā dzīvē var zināt daudz ko, bet ar šo zināšanu palīdzību viņš nespēs izskaidrot kas un kāpēc notiek šajā dzīvē, ar šo zināšanu palīdzību viņš nespēs iegūt patiesās dzīves vērtības, patiesās morālās vērtības. To visu var izdarīt tikai Dievs.

Šodien mēs aplūkosim to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu izpriecās un dzīves baudās.

„Tad es domāju savā sirdī: nu tad es gribu vienreiz izjust prieku un baudīt dzīvi! – Bet redzi, arī tā bija niecība. 
Par smiešanos man bija jāsaka: tu esi neprātīga! – un par prieku: kam tu deri? 
Tad es savā sirdī apņēmos savu miesu labi iepriecināt ar vīnu, tomēr tā, ka mans prāts paturētu manas rīcības virsvadību, un tad nodoties neprātam, līdz, kamēr es redzētu, kas cilvēku bērniem būtu tas labākais un kas viņiem būtu jādara zem debess viņu īsajā dzīves laikā.” (Salamans Mācītājs 2:1-3).

Šeit mēs redzam, ka Salamans, būdams bagāts cilvēks, varēja atļauties sev visu, ko vēlējās viņa sirds.

„ Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm.” (Salamans Mācītājs 2:10).

Daudzi cilvēki saka, ka mums ir tikai viena dzīve, tālab tā jānodzīvo uz visu maksimumu. Salamans arī nolēma pamēģināt dzīvot uz visu maksimumu. Bet, pēc kāda laika, viņš saprata, ka viss tas ir niecība, un tas viss nespēj atnest cilvēkam laimi.

„Tad es domāju savā sirdī: nu tad es gribu vienreiz izjust prieku un baudīt dzīvi! – Bet redzi, arī tā bija niecība. 
Par smiešanos man bija jāsaka: tu esi neprātīga! – un par prieku: kam tu deri? 
Tad es savā sirdī apņēmos savu miesu labi iepriecināt ar vīnu, tomēr tā, ka mans prāts paturētu manas rīcības virsvadību, un tad nodoties neprātam, līdz, kamēr es redzētu, kas cilvēku bērniem būtu tas labākais un kas viņiem būtu jādara zem debess viņu īsajā dzīves laikā. 
Es uzsāku lielus darbus; es uzcēlu sev mājas, es dēstīju sev vīna dārzus. 
Es sev stādīju dārzus un parkus un dēstīju tur dažādus augļu kokus. 
Es sev izraku ūdens dīķus, lai no turienes apūdeņotu mežus ar tajos spēcīgi augošajiem kokiem. Es pirku kalpus un kalpones, un man bija arī kalpu saime, kas bija dzimusi manā mājā, un man piederēja liellopu un sīklopu ganāmpulki lielākā daudzumā nekā visiem tiem, kas bija bijuši pirms manis Jeruzālemē. 
Un es sev sakrāju kaudzēm sudrabu un zeltu, dārgumus no ķēniņiem un no zemēm, sagādāju sev dziedātājus un dziedātājas un – kas mēdz būt cilvēku galvenā iekāre – sievas sievu galā. 
Tā es pieaugu spēkā un kļuvu pārāks par visiem, kas pirms manis bija bijuši Jeruzālemē; man palika arī mana gudrība. 
Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm.” (Salamans Mācītājs 2:1-10).

Salamans ēda dažādas kulinārijas delikateses, izsmalcinātus ēdienus, bet, tai pat laikā, viņš tajā neatrada laimi un apmierinājumu. Salamana miesa bija paēdusi, bet viņa dvēsele tik un tā bija izsalkusi.

Salamans saka: „Visas cilvēka pūles ir domātas viņa mutei, un tomēr viņa ēstgriba pilnīgi nekad netiek apmierināta.”(Salamans Mācītājs 6:7).

Dvēseli nevar pabarot ar ēdienu.

Dārgie draugi, varbūt jūs domājat, ka kļūsiet laimīgi tad, kad jums būs iespēja nopirkt visu, ko vien vēlaties. Tas tā nav! Salamans izgāja tam visam cauri, bet saprata vienu, – dvēseli nevar piesātināt ne ar ko materiālu. Dvēsele rod piepildījumu tikai no personīgām attiecībām ar dzīvo Dievu, ar Radītāju. Un tikai tādā veidā cilvēks var iemantot laimi un apmierinājumu šajā dzīvē.

Līdz rītam!

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība Dievam paredz ne tikai vārdus, kuri izskan no mūsu mutes, bet arī konkrētu darbību no mūsu puses

    Tas var izpausties, piemēram, kā sevis ziedošana kalpošanai, kā materiālais ziedojums Dieva darbiem, kā arī pildot Dievam dotos solījumus. „ Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1).

    Tas var izpausties, piemēram, kā sevis ziedošana kalpošanai, kā materiālais ziedojums Dieva darbiem, kā arī...

  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai...

  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem. Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana - tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir...

  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais bauslis – „Mīli Dievu!” 2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais...

  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas. Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam. Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm. Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem. Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu...

  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi - tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs...

2 Comments

  1. Esmu neskaitamas reizes ludzis un meklejis bet vel arvien nesaprotu, kapec esmu, un kada ir jega, manai eksistesanai uz Zemes. Jo, es, varda tiesa nozime – tikai eksisteju, ne dzivoju vertigu dzivi.
    Neprotu un nezinu, kas man jadara, pilnigs tuksums.

    1. Dievs radīja cilvēku, lai viņiem savstarpēji būtu draudzība. Dievs arī katram cilvēkam ir devis konkrētu dzīves mērķi, kas tam dzīves laikā jāpiepilda. Lai vai kādos apstākļos kāds cilvēks būtu dzimis (kā tas mums cilvēciski varētu dažkārt šķist), katru cilvēku ir radījis Dievs un radījis tieši tādu, kādu Viņš iecerējis. Cilvēks nevarēs atrast dzīves jēgu ārpus Dieva plāna. Tas būs tieši tāpat kā Salamanam, kurš gribēja atrast jēgu izklaidēs un baudās, bet tik un tā saprata, ka tas viss ir niecība (Salamans mācītājs Bībelē). Tāpat kā, piemēram, vijole – ja mākslinieks darinājis skaistu instrumentu ar lielisku skaņu, bet vijole tiek nolikta kaktā un nekad neviens nav dzirdējis, kā tā skan – tad šī vijole būtu bezjēdzīga.
      Kad Ādams sagrēkoja, viņš sarāva attiecības ar Dievu, un sekojoši tas ir tāpat ar visiem cilvēkiem, kas dzimuši pēc Ādama. Bet Dievs ir tik ļoti mīlošs, ka Viņš ļauj mums no savas puses atkal Viņam tuvoties, un mums tikai jātic Viņa Dēlam Jēzum.
      Lūdz Dievu un Jēzu, lai Viņš parāda Tev Tavas dzīves jēgu, kā arī parāda, kā Tev to izpildīt. Ja Tu meklēsi Dievu un pieķersies Viņam no visas sirds, Dievs ir apsolījis, ka vienmēr būs ar Tevi, lai palīdzētu un vadītu.
      Es lūgšu Dievu par Tevi! 🙂

Comments are closed.