Kāds ir pats augstākais bauslis?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Es priecājos par to, ka man atkal ir iespēja dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Dievs Jozua sacīja:  
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.”(Jozua 1:8).
  Šodien mēs turpināsim izskatīt līdzcietības jautājumu. Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais bauslis – „Mīli Dievu!” 2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem. Daudzi domā, ka viņi vēl nav gatavi tam, lai veiktu kādus soļus kalpošanā. Taču, ja mums ir līdzcietība, mēs iesim un kalposim cilvēkiem tādi, kādi mēs esam. Un mēs glābsim cilvēkus. Tad, kad mēs studējam Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš dzīvoja pēc citiem likumiem – pēc līdzcietības likumiem. Bieži vien mēdz būt tā, ka tas, ko mēs zinām, sāk traucēt darīt to, kam Dievs mūs ir aicinājis. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, pieskaras tev, ieliek tavā sirdī mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Tu vari izskatīties muļķīgi cilvēku priekšā, bet, ja tas glābj cilvēkus, tad tas ir pareizi un labi Dieva priekšā. Mums jāstrādā pie sevis, mums ir jābūt Dieva gudrībai, mums ir jāiegūst iemaņas, zināšanas, kas mums būs nepieciešamas tam, lai iemantotu(glābtu) cilvēkus Dievam. Bet, kamēr mēs ejam uz to un pieaugam tajā, šo iemaņu trūkums nedrīkst apturēt vai traucēt mums kalpot cilvēkiem. Viens no virzieniem, kuru Dievs vēlas šai gadā realizēt caur mums kā Draudzi, tas ir – izveidot(celt) attiecības ar cilvēkiem, kuri ir mums līdzās sabiedrībā. Tu nevari palīdzēt cilvēkiem nākt pie Dieva, ja tev ar viņiem nav nodibinātas attiecības. Ja mēs dzīvojam četrās draudzes sienās, tad nav svarīgi, cik mēs lūdzam, gavējam vai slavējam Dievu, – cilvēki netiks glābti. Katram no mums, lai palīdzētu citiem cilvēkiem nākt pie Dieva, ir jāizmanto viss tas, kas viņam dotajā brīdī ir.    
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.”(Mateja 9:35-38; 10:1).
  Jēzus staigāja un ievēroja cilvēkus. Viņš mācīja, sludināja un dziedināja ļaudis, jo Savā sirdī juta līdzcietību pret šiem cilvēkiem. Mācīsimies to no Jēzus! Jēzus dzīve sīki ir aprakstīta Rakstos, – ar nolūku, lai mēs iemācītos sekot Viņam. Sekojot Jēzus piemēram, mēs kļūstam pilnīgāki it visā. Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Atklāj sevi Viņā!

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.