Kāds ir pats augstākais bauslis?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Es priecājos par to, ka man atkal ir iespēja dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Dievs Jozua sacīja:  
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.”(Jozua 1:8).
  Šodien mēs turpināsim izskatīt līdzcietības jautājumu. Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais bauslis – „Mīli Dievu!” 2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem. Daudzi domā, ka viņi vēl nav gatavi tam, lai veiktu kādus soļus kalpošanā. Taču, ja mums ir līdzcietība, mēs iesim un kalposim cilvēkiem tādi, kādi mēs esam. Un mēs glābsim cilvēkus. Tad, kad mēs studējam Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš dzīvoja pēc citiem likumiem – pēc līdzcietības likumiem. Bieži vien mēdz būt tā, ka tas, ko mēs zinām, sāk traucēt darīt to, kam Dievs mūs ir aicinājis. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, pieskaras tev, ieliek tavā sirdī mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Tu vari izskatīties muļķīgi cilvēku priekšā, bet, ja tas glābj cilvēkus, tad tas ir pareizi un labi Dieva priekšā. Mums jāstrādā pie sevis, mums ir jābūt Dieva gudrībai, mums ir jāiegūst iemaņas, zināšanas, kas mums būs nepieciešamas tam, lai iemantotu(glābtu) cilvēkus Dievam. Bet, kamēr mēs ejam uz to un pieaugam tajā, šo iemaņu trūkums nedrīkst apturēt vai traucēt mums kalpot cilvēkiem. Viens no virzieniem, kuru Dievs vēlas šai gadā realizēt caur mums kā Draudzi, tas ir – izveidot(celt) attiecības ar cilvēkiem, kuri ir mums līdzās sabiedrībā. Tu nevari palīdzēt cilvēkiem nākt pie Dieva, ja tev ar viņiem nav nodibinātas attiecības. Ja mēs dzīvojam četrās draudzes sienās, tad nav svarīgi, cik mēs lūdzam, gavējam vai slavējam Dievu, – cilvēki netiks glābti. Katram no mums, lai palīdzētu citiem cilvēkiem nākt pie Dieva, ir jāizmanto viss tas, kas viņam dotajā brīdī ir.    
„Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.”(Mateja 9:35-38; 10:1).
  Jēzus staigāja un ievēroja cilvēkus. Viņš mācīja, sludināja un dziedināja ļaudis, jo Savā sirdī juta līdzcietību pret šiem cilvēkiem. Mācīsimies to no Jēzus! Jēzus dzīve sīki ir aprakstīta Rakstos, – ar nolūku, lai mēs iemācītos sekot Viņam. Sekojot Jēzus piemēram, mēs kļūstam pilnīgāki it visā. Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš ir nemainīgs tajā. Dievam vienmēr ir spēks. Dievs maina manu vājumu pret Savu spēku. Dievam vienmēr ir svētības katram no mums. Nemainīgais Dievs var mainīt tevi. Tu vienmēr, jebkurā situācijā, vari nākt pie Dieva, un Viņš mainīs tevi un tavus apstākļus.Katram no mums ir nepieciešams nodrošinājums, jo katram cilvēkam ir vajadzības, kas saistītas ar finansēm, veselību, gudrības un kārtības(sakārtotības) trūkumu utt.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.
  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).