Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Katra jauna diena – tā ir Dieva dāvana cilvēkiem, kuri dzīvo uz šīs zemes.Mēs turpinām runāt par lūgšanu.Vakar mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams pakļaut savus plānus Dieva plāniem, jo Dieva plāni jau ir svētīti.Šodien aplūkosim vēl vienu lietu, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.
Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22-23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
„Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: “Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
 Jairs ļoti lūdza Jēzum palīdzēt. Tā bija lūgšana. Tas bija aicinājums Dievam ņemt dalību viņa meitas dzīvē. Jairs apzinājās savu bezspēcību, viņš saprata, ka viņam ir nopietna problēma, – viņa meita ir tuvu nāvei. Bet Jairs zināja, ka ir Jēzus, Kurš ir spēcīgs un žēlsirdīgs, un Kurš var atrisināt viņa problēmu. Jēzus devās uz Jaira namu, jo Jairs aicināja Viņu un lūdza palīdzību. Kas būtu noticis, ja Jairs nebūtu aicinājis Jēzu savā namā? Jaira meita nomirtu. Iespējams, kāds teiks: „Jairs aicināja Jēzu, bet tai laikā, kamēr Jēzus bija ceļā, viņa meita tik un tā nomira”. Jā, tā ir patiesība, bet Jēzus atnāca un atdzīvināja Jaira meitu. Tāpēc tad, kad tu lūdz un kaut kas nenotiek tā, kā tu vēlies, tev tik un tā jāturpina lūgt. Kad pilnīgi bezcerīgā situācijā atnāk Dievs, šī situācija Dieva spēkā atdzīvojas. Tici, ka Dievam ir iespējams atdzīvināt jebkuru situāciju. Tāpēc cilvēkam nav jābēdājas, bet jāturpina lūgt. Tu lūdz par dzīvību, bet atnāk nāve, – tik un tā turpini lūgt, jo tad, kad atnāk Jēzus, līdz ar Viņu atnāk dzīvība. Turpini lūgt par šo situāciju, – to situāciju, kura jau ilgstoši nemainās. Turpini lūgt! Neskumsti! Atbilde ir jau ceļā!
„…..aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt”. (Lūkas 18:1).
 Visu labu!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).