Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs uzsākām sarunu par piedošanas svarīgumu. Katram cilvēkam ir vajadzīga piedošana. Piedošana – tas ir vienīgais ceļš uz brīvību un pilnvērtīgu dzīvi. Mēs ieraudzījām, ka, pirmkārt, piedošana no Dieva anulē mūsu parādus. Šodien aplūkosim, ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana. 2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).
„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
Grēks ir spējīgs novērst mūsu uzmanību no tā, lai mēs ejam līdz galam mūsu izvēlētajā virzienā, jo tieši grēks traucē mums koncentrēties uz Jēzu. Caur piedošanu mēs ik dienas gūstam spēju koncentrēties uz Jēzu un saņemam nepieciešamo spēku savas dzīves gājumam. 3.Piedošana dod mums līdz ar visiem svētajiem pieeju mūsu mantojumam no Dieva. „Atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.” (Apustuļu darbi 26:18).
4.Piedošana atjauno mūsos pestīšanas prieku. „Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!” (Psalms 51:9-14).
Savu grēku apzināšanās un pastāvīgs atgādinājums par tiem laupa cilvēkam prieku un mieru. Tomēr, ja cilvēks zina to, ka viņa grēki ir piedoti, tad miers un prieks pastāvīgi piepildīs viņa sirdi. Grēks izārda cilvēka attiecības ar Dievu un citiem cilvēkiem, kā arī laupa cilvēkam mieru un prieku. Atgūt šo prieku var tikai caur grēku piedošanu. 5.Piedošana mīkstina mūsu sirdi attiecībā pret citiem cilvēkiem. „ Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs. Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” Viņš tiem arī sacīja līdzību: “Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai abi nekritīs bedrē? Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi sava paša acī tu nepamani?” (Lūkas 6:36-41).
Ikdienas grēku nožēla Dieva priekšā atgādina mums par to, cik ļoti mums nepieciešama Viņa piedošana. Izpratne par to ietekmē mūsu sirds stāvokli. Dieva piedošana mīkstina mūsu sirdi un palīdz mums ieraudzīt to, ka mums jāpiedod citiem cilvēkiem, jo mums tika piedoti mūsu grēki. Tas, kuram daudz ir piedots, tas mīl jo vairāk. Tas, kurš saņēmis žēlastību, kļūst jūtīgāks arī pret citiem cilvēkiem, jo atceras to, ka Dievs viņam piedevis un apžēlojies par viņu. Turpināsim rīt! Lai Dievs svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije
