Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Dievs ir labs pret mums vienmēr, jo Viņš mūs ir iemīlējis ar mūžīgu mīlestību!

Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka spēja uzupurēties ir kā atspulgs mūsu mīlestībai. Mēs aplūkojām dažus Noas dzīves momentus. Noa bija cilvēks, kurš ne tikai vārdos, bet patiesi mīlēja Dievu. Šīs mīlestības labad Noa piekrita kļūt par atraidīto savā paaudzē, piekrita pasargāt sevi svētumā, piekrita būt paklausīgs Dievam it visā. Un, redzot tādus upurus no Noa puses, Dievs nepalika parādā. Noam un visai viņa ģimenei tika dāvāta dzīvība un nodrošinājums no Dieva. Noa bija cilvēks, kura sirds bija pārpildīta ar mīlestību un pateicību Dievam. Noa uzcēla Dievam altāri, viņš slavēja Viņu.

Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.

Atrodi to, par ko pateikties Dievam, un lai tavas pateicības upuris ikdienas ir uz tavām lūpām.

Atrodi laiku, lai pavadītu to kopā ar Dievu. Cilvēks, kurš mīl Dievu, noteikti atradīs laiku priekš Viņa. Altāris ir vajadzīgs tam, lai pienestu upuri. Un pats pirmais upuris, kas mums jāpienes Dievam, – tas ir mūsu laiks. Atceries, laiks ir dārgāks par naudu, laiks – tas ir pats vērtīgākais, kas mums ir! Laiks – tā ir dzīvība!

„Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!”(Psalms 90:12).

Lai Dievs palīdz mums izprast šo patiesību, ka bez laika pavadīšanas ar Dievu, kurš ir dzīvības un mīlestības avots, mēs pakāpeniski nomirsim.

“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6).

Tikai Dievs var mums dāvāt gudrību un spēku, lai mēs varētu iet pa šo dzīvi, tāpēc laiks, kas pavadīts kopā ar Viņu, netiks iztērēts velti.

„Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”(Jesajas 40:29-31).

Ar Dievu!

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas tev dāvāt patiesu veiksmi

    Kā jau mēs agrāk runājām, veiksmīgs cilvēks – tas ir tas, kurš zina, ko vēlas Tas Kungs attiecībā uz to, kas šim cilvēkam jādara savā dzīvē, un tāds cilvēks, kurš ziedojis vai veltījis savu dzīvi tam, lai piepildītu Dieva gribu. Cilvēka panākumi netiek mērīti ar to, kāds ir viņa sociālais statuss, cik liels ir viņa bankas konts, kāda ir viņa ietekme uz citiem cilvēkiem, cik populārs vai slavens viņš ir šajā pasaulē. Bet, patiesie cilvēka panākumi tiek noteikti( mērīti) ar to, – vai viņš ir piepildījis vai arī nē Dieva gribu savai dzīvei. Padomā šodien par to! Dievs vēlas tev dāvāt patiesu veiksmi, kas atrodama izzinot Dieva gribu un piepildot to savā dzīve. Tu pats nosaki to, kam tu gribi veltīt savu dzīvi – īslaicīgo baudu un izpriecu meklēšanai, vai arī mūžīgo Dieva Valstības vērtību un Dieva gribas tavai dzīvei meklēšanai.

    Kā jau mēs agrāk runājām, veiksmīgs cilvēks - tas ir tas, kurš zina, ko vēlas Tas Kungs attiecībā uz to, kas šim...

  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad...

  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība. „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam...

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam. 2. Ieplāno lūgšanu vietu. Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam. 2. Ieplāno lūgšanu vietu. Tas nav obligāti jādara mājās...

  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja. „Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr...

  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu. 2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no...