Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Dievs ir labs pret mums vienmēr, jo Viņš mūs ir iemīlējis ar mūžīgu mīlestību!Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka spēja uzupurēties ir kā atspulgs mūsu mīlestībai. Mēs aplūkojām dažus Noas dzīves momentus. Noa bija cilvēks, kurš ne tikai vārdos, bet patiesi mīlēja Dievu. Šīs mīlestības labad Noa piekrita kļūt par atraidīto savā paaudzē, piekrita pasargāt sevi svētumā, piekrita būt paklausīgs Dievam it visā. Un, redzot tādus upurus no Noa puses, Dievs nepalika parādā. Noam un visai viņa ģimenei tika dāvāta dzīvība un nodrošinājums no Dieva. Noa bija cilvēks, kura sirds bija pārpildīta ar mīlestību un pateicību Dievam. Noa uzcēla Dievam altāri, viņš slavēja Viņu.Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.Atrodi to, par ko pateikties Dievam, un lai tavas pateicības upuris ikdienas ir uz tavām lūpām.Atrodi laiku, lai pavadītu to kopā ar Dievu. Cilvēks, kurš mīl Dievu, noteikti atradīs laiku priekš Viņa. Altāris ir vajadzīgs tam, lai pienestu upuri. Un pats pirmais upuris, kas mums jāpienes Dievam, – tas ir mūsu laiks. Atceries, laiks ir dārgāks par naudu, laiks – tas ir pats vērtīgākais, kas mums ir! Laiks – tā ir dzīvība!
„Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!”(Psalms 90:12).
Lai Dievs palīdz mums izprast šo patiesību, ka bez laika pavadīšanas ar Dievu, kurš ir dzīvības un mīlestības avots, mēs pakāpeniski nomirsim.
“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6).
Tikai Dievs var mums dāvāt gudrību un spēku, lai mēs varētu iet pa šo dzīvi, tāpēc laiks, kas pavadīts kopā ar Viņu, netiks iztērēts velti.
„Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.”(Jesajas 40:29-31).
Ar Dievu!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

    Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.”(1.Pētera 5:1-5).
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot.Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam.„Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.”(Mateja 3:1-3).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

    Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7).Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum.