Bībelē rakstīts :
Dievs raugās no debesīm uz cilvēku bērniem, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši. Reiz viņi bīdamies izbīsies, jo Dievs ir ar taisno cilti. Daudz ciešanu sagaida tos, kas pielūdz elkus – svešus dievus.
Jēzus sacīja:
Atgriezieties no grēkiem, jo Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Kas ir Dieva valstība? Taisnība, miers un prieks! Kurš gan to negribētu? Bet kā mums to saņemt?
Domājot par mīlestību, kāda tā ir, kas tā vispār ir, domas dalās. Citam mīlēt, nozīmē piedot, aizstāvēt un rūpēties. Kāds cits cenšas parādīt savu mīlestību caur pāri darījumiem un sāpēm. [..] Tagad, apzinoties ka ir mīlestība, kas ir pilnīga, rodas jautājums, vai ir iespēja iegūt kaut nelielu gabaliņu šās mīlestības?
Dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.
Ja jūs esat kalpotājs, arī jums ir vajadzīgs izrāviens, kā Pēterim un Jānim. Viņi nekliboja, viņi nebija slimi, taču viņiem bija vajadzīgs izrāviens. Viņu ticības un uzticības līmenis Dievam pēc šī gadījuma daudzkārt pieauga. Viņu kalpošanas efektivitāte, pateicoties šim gadījumam, ievērojami pieauga.
Liecība Kristū – tas ir draudzes un katra tās locekļa galvenais mērķis. Sludināt pasaulei – tas ir mūsu aicinājums. Zemi Dievs jau ir atdevis cilvēku bērniem. Un tā, mūsu cilvēciskā daļa –liecināt, bet Dieva daļa-apstiprināt Vārdu ar zīmēm un brīnumiem. Bībele saka, ka Jēzus deva pavēles mācekļiem caur Svēto Garu, tas nav priekšlikums, tā ir pavēle, tas ir Paša Kunga uzdevums – liecināt.
Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.
Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā.
«Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).
«Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.» (1Kor.1:26-31)
Mērķis ir katram cilvēkam – vai cilvēks runā par to skaļi vai nē. Cilvēku kaut kas virza, lai viņš kaut ko darītu. Bet ja runājam par mēķi, tad ir CIENĪGI un NECIENĪGI mērķi.
Ļoti bieži daudziem nav šaubu par to, ka Dievs palīdzēs citiem, viņiem nav grūti vingrināt savu ticību, lai otrs cilvēks saņemtu savu brīnumu, bet, kad runa ir par personīgo brīnumu, viņiem pietrūkst ticības. Ja tas attiecas uz tevi, tad esi gatavs mainīties tieši tagad. Dieva brīnums pieskarsies katram cilvēkam un arī tev.
