Garīgās dzīves pamati

Liecība Kristū – tas ir draudzes un katra tās locekļa galvenais mērķis. Sludināt pasaulei – tas ir mūsu aicinājums. Zemi Dievs jau ir atdevis cilvēku bērniem. Un tā, mūsu cilvēciskā daļa –liecināt, bet Dieva daļa-apstiprināt Vārdu ar zīmēm un brīnumiem. Bībele saka, ka Jēzus deva pavēles mācekļiem caur Svēto Garu, tas nav priekšlikums, tā ir pavēle, tas ir Paša Kunga uzdevums – liecināt.

Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.

Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).

Dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.