Jēzus, kuru tu neesi iepazinis

Ko darīt kad izsīkst zemes avoti? Kā smelt dzīvību no neizsīkstošā dzīvības avota, kas ir mūsos?

Bībele nešaubīgi runā par to, ka mūsu dzīvei uz zemes ir mērķis un nozīme. Daudzas Rakstu vietas to apgalvo, taču mani spēcīgi aizskāra tas, ko Pāvils uzrakstīja vēstulē Efeziešiem 2: 10 «Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.». Kāda dziļa patiesība apslēpta šajā nelielajā Bībeles Rakstu vietā. Izanalizējot tās nozīmi mēs varam izdarīt dažus secinājumus:

Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.

Liecība Kristū – tas ir draudzes un katra tās locekļa galvenais mērķis. Sludināt pasaulei – tas ir mūsu aicinājums. Zemi Dievs jau ir atdevis cilvēku bērniem. Un tā, mūsu cilvēciskā daļa –liecināt, bet Dieva daļa-apstiprināt Vārdu ar zīmēm un brīnumiem. Bībele saka, ka Jēzus deva pavēles mācekļiem caur Svēto Garu, tas nav priekšlikums, tā ir pavēle, tas ir Paša Kunga uzdevums – liecināt.