Kā uzvarēt nepārliecinātību?

Lasot uzmanīgi 27 Psalmu, mēs varam redzēt , ka Dāvids iesākumā paziņoja par savu pozīciju attiecībā pret ārējo pasauli, kas balstījās uz galveno šīs pārliecības avotu – uz Dievu. Uzvaru un pārliecību mēs varam atrast un iemantot tikai Dievā. Tikai Dievā mēs varam atrast aizsardzību un brīvību no jebkādiem kompleksiem. Dāvids drosmīgi apgalo, ka viņš nekad nebīstas un nebaiļojas. Dāvids par to runāja ne tāpēc, ka gribēja lielīties, bet tāpēc ka zināja kādu svarīgu patiesību. Dāvida pārliecība bija balstīta uz ticību Dievam. Viņa drosme un pārliecība balstījās uz ciešām attiecībām ar Dievu. Par nožēlu daudzi ticīgie izsaka daudz dažādu skaistu apgalvojumu, lozungu, kuriem nav nekāda pamatojuma. Ir svarīgi dzīvot ne ar lozungiem, bet saturu  – attiecībām ar Dievu.Pravietis Ēlija aizgāja pie ķēniņa Ahaba un teica, ka drīz sāksies lietus. Tajā brīdī cilvēki gaidīja lietu jau 3.5 gadus un bija briesmīgs sausums. Ēlijas paziņojums par lietu – tas nebija tikai skaists lozungs, bet tas nāca no Vārda, ko Ēlija saņēma no Paša Dieva. Šim apgalvojumam bija pamatojums – vārds no Dieva un tuvas attiecības ar Dievu. Pēc šī paziņojuma Ēlija uzkāpa kalnā un sāka zemoties un lūgt Dievu. Ja jūs izsakat kādus skaļus paziņojumus, tad jums ir jābūt pārliecinātiem par to, ka jums ir dziļas attiecības ar Dievu un ka šis vārds nāk no Paša Dieva. Priekš tā jums ir jābūt piepildītiem ar Dieva Vārdu un jums ir jādzīvo pēc Viņa principiem. Ēlija uzkāpa kalnā, lai meklētu Dieva vaigu un pateiktos par lietu pēc Dieva Vārda. Un lietus atnāca. Pravietis Ēlija nepalika kaunā, tāpēc ka it visā un līdz pat galam paļāvās uz Dievu.Dāvids ir piemērs priekš mums. Apskatīsim 27 Psalmā 4 Dāvida apgalvojumus, kuri var palīdzēt mums pārvarēt nepārliecinātību dzīvē. 
  1. Vienu tikai es zinu,- es zinu manu Dievu (Pants 1-3)
Psalmu dziedonis zināja par savām problēmām Dievā. Ienaidnieki viņu ielenca un bija daudz iemeslu, lai justos nepārliecināti. Bet Dāvida nepārliecinātību kompensēja viens svarīgs fakts –  viņš kaut ko zināja.
  • Dāvids zināja, ka Tas Kung sir viņa gaisma un viņa glābšana;
  • Dāvids zināja, ka Tas Kung sir viņa dzīves patvērums.
 Dāvida dzīvē bija daudz kas tāds ko viņš nezināja, bet vienu viņš zināja skaidri, ka Tas Kungs ir viņa dzīves gaisma un patvērums.
Ps. 27:1 –   Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?
Ir ļoti svarīgi tas ko tu zini par Dievu, jo tas nosaka tavu garīgās pasargātības līmeni. Un otrādi, tas ko tu nezini, nosaka tavas neaizsargātības līmeni. Atcerieties, ka zināšanas ļoti daudz ko nozīmē. Runājot par zināšanām, tiek domāta mūsu Dieva atziņas pieredze, nevis intelektuālās zināšanas. Mēs varam daudz ko zināt par Dievu, bet tā arī neiepazīt Viņu personīgi. Zināšanas par kurām mēs šobrīd runājam, – tā ir tava personīgā pieredze ar Dievu, tavas personīgās attiecības ar Dievu.Dāvidam bija personīgā pieredze – viņš iepazina Dievu kā gaismu, kā savas dzīves patvērumu. Šīs zināšanas palīdzēja Dāvidam justies pasargātam. Cilvēks, kurš staigā un dzīvo tumsā, nevar justies pārliecināts. Bet tad, kad ir gaisma, tad nebaida nekāda tumsa. Dāvidam bija Dieva atziņa personīgā līmenī. Lai būtu pasargāts un brīvs no jebkāda veida kompleksiem ir ļoti svarīgi personīgi pazīt To Kungu. Kas priekš tevis ir Tas Kungs?  Dāvids personīgi zināja To Kungu un to, Kas Viņš ir. Apustulis Pāvils arī teica, ka viņš zina Kam viņš ir noticējis un uz ko ir spējīgs Dievs.Kad mēs aizmirstam to, Kas ir Dievs, to, ko Viņš mums ir apsolījis, tad mēs kļūstam bikli un jūtamies neaizsargāti. Bet tad kad piepildamies ar zināšanām par Dievu un Viņa spējām, tad mēs stiprināmies ticībā un rīkojamies drosmīgi. Mēs esam iepazinuši Dievu, Kurš ir spējīgs izliet Savu gaismu tumsības laikā. Šī gaisma ir DIEVA Vārda patiesība, kas mūs atbrīvo.Dāvids teica, ka viņš vienmēr paļausies uz To Kungu, – neskatoties uz dzīves problēmām un ienaidniekiem, kas pastāvīgi viņu ielenca. Sauls meklēja Dāvidu un gribēja viņu nogalināt.Dāvida dzīvē bija laiks, kad ilgākā laika posmā viņu vajāja Sauls un pat gribēja viņu nogalināt. Bet Dāvids nebaidījās, jo zināja, ka personīgi pazīst Dievu, – tas bija viņa glābiņš no jebkāda veida neaizsargātības. Pateicoties šīm zināšanām Dāvids uzvedās pārliecinoši visās situācijās.

Līdzīgi raksti

  • Reliģiozas dzīves ierobežojumi (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi.
  • Gudrība ražai – 2/2 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus uzmundrināja visus tos, kuri piedalījās 21 dienas gavēnī, – lai viņi gaida reālus brīnumus un Dieva iejaukšanos visa šī gada garumā. Jēzus, atrodoties gavēņa laikā tuksnesī, meklēja Tēva vaigu un gribu. Un šajā laikā nekādi īpaši brīnumi nenotika.
  • Partnerība ar Dievu dvēseļu glābšanas biznesā – 2/2 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja runāt par Dieva biznesu, kas vērsts uz Dieva Valstības paplašināšanu uz šīs zemes un cilvēku glābšanu. Bībelē ir teikts, ka gudrs cilvēks iemanto dvēseles Dievam. Gudrs cilvēks investē sevi un visu, kas tam pieder, lietās, kas atnes cilvēkiem glābšanu šai pasaulē. Dievs vēlas, lai visi Viņa bērni piedalītos šai pasaules glābšanas darbā. Dievs apsola balvas visiem, kuri ņems dalību Viņa biznesā. Un, kā jau tika teikts pagājušajā dievkalpojumā, Dievs grib gūt peļņu no Sava biznesa, un konkrēti – daudz glābtu cilvēku visā pasaulē, kuri sāks sēt Dieva taisnības sēklas.
  • Mūsu aicinājums – iet!

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus uzmundrināja draudzi, – lai mēs turpinām lūgt Dievu un uzticēties Viņam itin visā. Dievs aicina Savus bērnus, lai tie bez mitēšanās lūdz Dievu (1.Tesaloniķiešiem 5:17). Bībelē ir teikts, ka cilvēkam bez mitēšanās ir jālūdz un viņš nedrīkst pagurt.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

    Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.
  • Steigsimies uz pilnību

    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.