Dieva formula pārdabiskai pļaujai jeb Īzāka tehnoloģija

[dropcap]P[/dropcap]amatojoties uz piemēru no Īzāka dzīves, kuru Tas Kungs bija bagātīgi svētījis, mācītājs Rufus izklāstīja veiksmes noslēpumu. Dieva Vārds ir piepildīts ar Dieva gudrību, kuru Dievs grib dāvāt Saviem bērniem. Ikreiz, kad mēs pieņemam Dieva gudrību un rīkojamies saskaņā ar šo gudrību, Dievs mūsu dzīvē pauž Sevi un Savu spēku. Mācītājs Rufus vērsās pie 1.Mozus grāmatas 26.nodaļas izskatīšanas, kurā tiek runāts par Īzāku. Tobrīd valstī bija bads. Un šādos problēmu apstākļos cilvēka dabiskā tieksme ir meklēt labāku dzīves vietu. Īzāks nolēma rīkoties tieši tā – nolēma iet pēc palīdzības uz Ēģipti, sekojot sava tēva Ābrahāma pēdās.   Dieva gudrība atšķiras no cilvēciskās gudrības. Dievs parādījās Īzākam un apturēja viņu, jo gribēja dāvāt viņam Savu gudrību un atklāt pārdabisku veiksmes un uzplaukuma formulu. Dievs teica Īzākam neiet uz Ēģipti, bet palikt tajā vietā, uz kuru Viņš tam norādīja. Jo citādi Īzāks būtu pazaudējis to ražu, kuru Dievs viņam bija sagatavojis. Dievs apsolīja Īzākam, ka Viņš svētīs viņu tieši šajā zemē. Atcerieties, ka mūsu svētības būs atkarīgas no tā, vai mēs atrodamies tajā vietā, uz kuru mums norādījis Dievs. Īzāks paklausīja Dievam un apmetās Gerāras zemē un sāka tur sēt sēklas. Un mēs lasām, ka Īzāks “saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis”. Tajā pašā gadā, neskatoties uz sausumu un badu, Īzāks ieguva simtkārtīgu ražu. Tas bija brīnums un Dieva svētības auglis, jo ir teikts: “…jo Tas Kungs viņu (Īzāku) bija svētījis.” Ir svarīgi saprast un vienmēr atcerēties, ka bez Dieva svētības mums ražas nebūs. Mēs pilnībā esam atkarīgi no Dieva. Tikai Dieva svētība dara bagātu un skumjas līdzi sev nenes (Salamana pam. 10:22). Lasot visu Īzāka dzīves stāstu, mēs zinām, ka viņš kļuva par ļoti bagātu cilvēku, un filistiešu bagātība (uz kuru zemes Īzāks dzīvoja) nonāca Īzāka rokās.