Kārlis – mazais biznesmenis

1.Savā sirdī jutām apmierinājumu, ka respektējam citiem piederošo.2.Mūsu reputāciju neviens vairs neapšaubīja.3.Runājot par labumiem, kas mums pieder, tie ir mūsu personiskā darba augļi, tāpēc pateicoties Dievam, mums ir darbs, vienmēr ir viss, kas nepieciešams.Šovakar jau ir pārāk vēls, lai kaut ko iesāktu . Laiks iet gulēt. Pārdomā, ko es sacīju, un lūdz ,lai Dievs parāda, ko darīt ar šiem 100 dolāriem, kuri nepieder tev. Rīt mēs parunāsim vēl .Arlabunakti!Kad Kārlis bija aizgājis uz savu istabu, tad māmiņa tētim teica-Kā man gribētos, lai viņa dzīvē šis notikums nestu tādu pašu pieredzi kā tavējā notikums ar āboliem.Abi vecāki vienojās lūgšanā, lai Dievs uzrunā Kārļa sirdi.Naktī Kārlis redzēja šādu sapni.Viņš atrodas ārā un sēž piespiedies pie brīnišķīga koka. Pēkšņi zēns ierauga mazītiņu tārpiņu, tikko centimetra garumā, kurš ieurbjas līdz pat koka serdei. Tad Kārlis pamana, ka nokalst un nokrīt viena lapa, tad otra un trešā un vēl un vēl. Koks palicis bez sulas -un nokalst mazāks zariņš, tad lielāks, tad jau daļa stumbra, tad aiziet bojā viss koks.Kārlis satraukti vēro šo koka bojā ejas procesu. Kas gan to varēja izraisīt? Viņš domīgi prāto.Pagriezies viņš sev blakus ierauga sirmu vīru ar garu baltu bārdu, kurš viņam saka.– Tu izjūti sāpes par šo koku? Tā izjūt sāpes Jēzus par katru bērnu, kurš grēko un atdalās no Viņa žēlastības, nievājot Viņa mīlestības likumu.Mazais tārpiņš ,kurš izlikās gluži nekaitīgs, izraisīja puvi koka stumbrā un tāpēc koks nokalta. Tāpat ir ar tavu sirdi, tā tev vienmēr jātur tīra un nedrīkst pieļaut, ka tur iemitinās nešķīstas lietas. Ņemt un paturēt kādu lietu vai naudu, kas tev nepieder, ir šis mazais tārpiņš ,kas var sabojāt tavu sirdi. –Tā pienāca rīts , redzētais sapnis izmainīja Kārļa sirdi un viņš dodas pie vecās kundzes, lai atdotu 100 dolāru banknoti. Tur Kārli sagaida divi pārsteigumi.Kundze pati pastāsta, ka ir pamanījusi savu kļūdu. Pēc zēna aiziešanas viņai vajadzēja nomaksāt kādu rēķinu un viņa ievēroja savu pārskatīšanos.„Es ļoti priecājos, ka tu šodien tā rīkojies. Tas parāda, ka tava sirds pašos dziļumos ir godīga un patiesa Bet tagad nāc man līdz uz garāžu. ”Tur Kārlis ierauga tieši tādu divriteni, kādu bija vēlējies. „Ak, cik tas ir skaists!”„Jā, kundze aizkustināta saka, es to gribēju uzdāvināt savam mazdēlam dzimšanas dienā . Diemžēl ,divas dienas pirms savas dzimšanas dienas viņš noslīka peldoties ezerā. Tagad es vēlos šo divriteni uzdāvināt kādam mazam zēnam viņa vecumā. Es to dāvinu tev!”Kārlis bija vai traks no prieka un nezināja vien kā vecajai kundzei pateikties par viņas dāsno sirdi.Šis piedzīvojums Kārļa dzīvē izrādījās izšķirošs. Viņš nekad vairs nepaturēja sev mantu vai naudu, kas nepieder viņam. Un nekad viņam netrūka nepieciešamā, lai dzīvotu laimīgi. Kārļa vecāki bieži pateicās Jēzum un Viņu slavēja, ka Viņš bija palīdzējis Kārlim no šīs situācijas iziet kā uzvarētājam.