Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!

Kas lielās, lai lielās ar To Kungu!
«Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.» (1Kor.1:26-31)Dievs aicina mūs atcerēties un padomāt par to, kur katrs no mums atradās tad, kad Dieva žēlastība mūs satika. Dievs mūs izredzēja mērķim un Viņš izredzēja mūs tajā stāvoklī, kurā mēs atradāmies. Mūsu sākums bija ļoti nenozīmīgs. Visam varenajam iesākums ir necils. Dievs vēlās parādīt Savu varenību mūsos un pierādīt caur mūsu dzīvi, ka tas kurš netic Dievam-kļūdās. Dievs izredzēja mūs priekš tā, lai apkaunotu neticību. Dievs noteikti tevi pacels, jo Viņš tevi ir izredzējis priekš mērķa. Cilvēki, skatoties uz tevi, sapratīs, ka ir muļķīgi nedraudzēties ar Dievu. Ja tevi Dievs jau ir pacēlis, – tad lielies ar Dievu! Katram cilvēkam patīk, kad viņu liela, pamana, ierauga viņa sasniegumus. Taču kādā veidā tas notiek? Dievs vēlās, lai tavā slavinājumā būtu ieraugāms Viņš, Viņa gudrība. Lielīties ar Dievu – tas nozīmē, ka to, ko es esmu sasniedzis, kur es šodien atrodos, – visu to man ir devusi ne mana gudrība, prasme, bet tikai Tas Kungs. Pateicīgs cilvēks vienmēr atceras par to, kur viņš bija. Nepateicīgam cilvēkam-ir problēmas ar atmiņu. Pateicība Dievam neizslēdz pateicību cilvēkiem, kuri ņem līdzdalību tavā dzīvē. Tad kad mēs dzīvojam pateicīgu dzīvi, – tas atver mums durvis, atnāk Dieva žēlastība, vairāk un vairāk mēs ieraugām Dieva labvēlību. Ar savu nepateicību mēs aizveram Dieva žēlastību un labvēlību. Nepateicība – tā ir lepnības sakne. Bez citu cilvēku līdzdalības tavā dzīvē, tu nebūtu ticis līdz tai vietai, kur tu šobrīd atrodies. To ko tu sēsi, to tu arī pļausi! Pateicība palīdz mums pieņemt pareizus lēmumus un neaizmirst to, kas ir bijis. Pateicības trūkums – tā ir sirds slimība. Dievs aicina mūs būt vienmēr pateicīgiem un lielīties ar Dievu. Taču atceries, ka tu nedrīskti manipulēt ar labiem darbiem. Negaidi atmaksu no tiem cilvēkiem, kuriem tu palīdzēji, neturi šos cilvēkus verdzībā. Dari to, ko Dievs saka tev darīt. Un dari visu no sirds, kā priekš Tā Kunga!
Mācītājs Rufus. 29.01.2006

Līdzīgi raksti

  • Mūsu aicinājums

    Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).
  • |

    Pasaka par akmeņkali

    Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri ir laimīgāki par Tevi, bet (iespējams vēl vairāk) ir arī cilvēki, kuri labprāt būtu Tavā vietā. Jo Tev jau ir daudz vairāk dots, nekā viņiem. Nevienam nav viss, bet katram ir daudz, par ko pateikties Dievam. Vienmēr var būt labāk, bet vienmēr var būt arī sliktāk. Novērtē to, kas ir Tev!
  • Draudzes nozīme

    Draudze nav ēka, uz kuru mēs atnākam, bet tie ir cilvēki, kuri ir atdalīti, lai pievienotos cilvēku sapulcei, kuri ir atdalīti no pasaules, grēka, lai pievienotos Jēzum un dzīvotu Viņam. Draudze arī tika radīta izaugsmei, attīstībai un Valstības Evaņģēlija sludināšanai. Draudzi radīja Dievs garīgo problēmu risināšanai un Dieva Vārda izplatīšanai.
  • Domājot par mīlestību – Austris Augusts

    Domājot par mīlestību, kāda tā ir, kas tā vispār ir, domas dalās. Citam mīlēt, nozīmē piedot, aizstāvēt un rūpēties. Kāds cits cenšas parādīt savu mīlestību caur pāri darījumiem un sāpēm. [..] Tagad, apzinoties ka ir mīlestība, kas ir pilnīga, rodas jautājums, vai ir iespēja iegūt kaut nelielu gabaliņu šās mīlestības?